Foto – LETA

Notikšot dabisks process 76


2015. gads jau garām un iecerētā reforma nav uzsākta. K. Šadurskim būtu steigšus jāķeras pie darba!

Reklāma
Reklāma
Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis”
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 4
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 86
Lasīt citas ziņas

Taču sarunā ar topošo ministru nākas secināt, ka atkārtotu konfrontāciju ar Kremļa troļļu sakūdītiem krievvalodīgajiem K. Šadurskis nevēlas piedzīvot. Tagad viņš saka: “Mums nav jāpieņem jauni normatīvie akti, bet jāgādā, lai tiek izpildīti jau esošie. Domāju, ka uz mācībām latviešu valodā mēs aiziesim, bet tas notiks dabiskā, organiskā veidā.”

Šo nostāju atbalsta arī citi “Vienotības” politiķi, kā arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), no kuras nāk nākamais premjers. Jānis Vucāns (ZZS), kurš vada Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, līdzīgi kā K. Šadurskis runā par “dabisku procesu”. Nelatvieši jau tāpat savus bērnus aizvien vairāk sūtot latviešu skolās. Taču, ja viņiem mēģināšot uzspiest, spītības pēc palikšot pie savām krievu skolām. Arī topošais premjers principā piekrītot, ka visiem jāmācās latviski, taču attiecīga reforma nav viņa prioritāšu sarakstā. Nākamās valdības deklarācijā gan ir pieminēta izglītības valodas reforma: “Jāizstrādā plāns pārejai uz vienotu izglītības standartu mācībām valsts valodā valsts un pašvaldību finansētās izglītības iestādēs un jāuzsāk tā īstenošana.” Līdz šim saistībā ar šo reformu vienmēr tika minēts 2018. gads, taču K. Šadurskis atzīst: 2018. gadā nekādu pārmaiņu nebūs. Koalīcijas līgumā gan būs norādīts NA viedoklis, ka reforma jāuzsāk 2018. gadā, taču citiem koalīcijas partneriem šī piebilde nekādas saistības nerada.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēl vairāk – K. Šadurskis liek saprast, ka arī nacionāļi izglītības valodas reformu nevēlas ieviest, un tie esot tikai politiski paziņojumi. “Viņi negrib pāreju uz latviešu valodu, viņi grib nodemonstrēt savu gribu par šādu pāreju. Faktiski viņi grib tikai rībināt skārda bundziņas,” saka K. Šadurskis.

NA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš nepiekrīt šādiem izteikumiem – NA nopietnos nodomus pierādot tas, ka frakcija vairākkārt iesniegusi grozījumus likumā, kas paredz ieviest attiecīgās pārmaiņas mazākumtautību skolā. G. Bērziņš gan neslēpj, ka arī nacionāļi necer ieviest reformu šīs valdības laikā. Tajā pašā laikā viņš apgalvo: esot panākta vienošanās, ka būs nopietns darbs pie deklarācijā minētā plāna izstrādes un īstenošanas. Kā tieši šis darbs notiks, par to runāšot pēc valdības apstiprināšanas. Iespējams, tikšot veidota darba grupa.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.