Valsts jau gatavojas iepirkt sejas maskas skolēniem. Saeima varētu nostāties vecāku pusē? 12
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ja jaunā gada sākumā saslimšana ar Covid-19 nebūs mazinājusies, visiem skolēniem būs skolā jānēsā maskas. Pretējā gadījumā arī jaunākajām klasēm tiks ieviestas attālinātās mācības vai pat pagarināts skolēnu brīvlaiks un mācības nenotiks nemaz. Tā, komentējot jauno epidemioloģisko prasību ieviešanu skolās, vakar paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.
Kaut no 7. decembra skolās klātienē mācības turpinās tikai 1.–4. klašu skolēni, joprojām raisās daudz strīdu par to, vai un kādi ierobežojumi pandēmijas dēļ skolās jāievieš.
Daudz kritikas bija par iespējām nodrošināt trīs kvadrātmetrus katram skolēnam, bet vēl lielāks sašutums raisījies par valdības lēmumu likt bērniem jau no septiņu gadu vecuma skolā nēsāt maskas. Saskaņā ar valdības lēmumu tas būs jādara no 4. janvāra. Plānots, ka maskas nodrošinās par valsts līdzekļiem.
Kā norādīja I. Šuplinska, jau uzsākts iepirkums, par ko atbildīga Izglītības un zinātnes ministrija, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Ministre gan arī atzina, ka netiek plānotas apjomīgas pārbaudes skolās par masku nēsāšanu: katram pašam esot jāsaprot, ka ierobežojumi jāievēro.
Parakstās pret maskām
Lēmums par masku nēsāšanu skolās šonedēļ tika pieņemts vēlā otrdienas vakarā, bet jau ceturtdien Saeimā iesniegta sabiedrības iniciatīva atcelt šo valdības lēmumu. Lai parlamentam būtu jāizskata tautas iniciatīva, nepieciešami vismaz 10 000 parakstu, taču ceturtdienas pēcpusdienā bija savākti jau vairāk nekā 22 000 parakstu iniciatīvai, kuras nosaukums ir “Ļausim bērniem skolā brīvi elpot!”.
Iniciatīvas iesniedzēja ir Olga Petkēvica, kura norāda, ka bērniem šajā mācību gadā skolā jau līdz šim bijis mazāk gaisa nekā agrāk, jo pandēmijas ierobežojumu dēļ skolēnus vairs neizlaiž no klases. Turklāt bērnu vidū saslimstība nav tik liela. Tāpat masku valkāšana būs papildu slogs skolotājiem, kam jākontrolē, lai bērni maskas valkātu pareizi.
Jāpiebilst, ka valdības noteiktie ierobežojumi paredz, ka arī pedagogiem – gan skolās, gan bērnudārzos – ir jāvalkā sejas maska. Pagaidām maskas jānodrošina darba devējam, kas visbiežāk ir pašvaldības.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece vakar izteica pieļāvumu, ka Saeima varētu nostāties iniciatīvas iesniedzēju pusē un tad valdībai nāktos atcelt savu lēmumu par masku uzspiešanu skolēniem. Komentējot Saeimas priekšsēdētājas viedokli, I. Šuplinska teica, ka valdība tikai priecāsies, ja epidemioloģiskā situācija uzlabosies un skolēniem maskas tomēr nebūs jāvelk. Saeimai gan ir galavārds, tomēr jāņem vērā Eiropas pieredze.
I. Šuplinska norādīja, ka maskas skolās tiek nēsātas daudzās Eiropas valstīs, bet tās nav obligātas tikai astoņās valstīs. Septiņās valstīs maskas tiek prasītas jau no sešu gadu vecuma, divās valstīs tās jānēsā vēl mazākiem bērniem, bet pārējās astoņās valstīs tās sāk nēsāt 11, 12 vai 13 gadu vecumā. Piemēram, Vācijā tās nēsā visi skolēni.
Ne visi ir masku pretinieki
Tomēr ne visi vecāki ir pret masku nēsāšanu. Divu sākumskolēnu mamma Dina Gailīte saka: tā kā tieši klātienes mācības ir produktīvākā izglītības ieguves forma, jācenšas mazināt saslimšanas riski skolās un masku nēsāšana ir viens no veidiem, kā to izdarīt.
“Man grūti saprast vecākus, kas iebilst pret racionāliem drošības pasākumiem skolās. Vai viņi vēlas skolu slēgšanu, kas neizbēgami pienāks, ja notiks masveida inficēšanās?
Vai šie vecāki uzskata, ka mūsu bērni ir mazāk saprātīgi nekā viņu vienaudži ārvalstīs, kas prot un spēj nēsāt maskas no 1. klases?
Argumenti par “skābekļa trūkumu”, nēsājot maskas, ir nezinātniski un nepamatoti. Domāju, ka visdrīzāk pretestība maskām skolās ir viltus ziņu un sabiedrības apjukuma sekas, kā arī neracionālās, populistiskās “antimaskeru” kustības izpausme,” spriež D. Gailīte.
Bieža noteikumu maiņa
Valdībai pēdējās nedēļās pārmesta pārāk bieža ierobežojumu maiņa, tostarp izglītības jomā. Piemēram, Rīgas domes Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja Iveta Ratinīka uzskata, ka “lemjot, ko darīt ar mācībām pandēmijas laikā, valdība kaķim asti graiza pa gabaliņiem, ik pēc dažām dienām pieņemot jaunus lēmumus”. Toties I. Šuplinska uzskata, ka biežā ierobežojumu maiņa ir normāla, jo mainās arī epidemioloģiskā situācija.
Par ierobežojumiem skolās pirmdien plānota arī diskusija Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
Mācās attālināti
Jāpiebilst, ka IZM aptaujājusi skolas, lai noskaidrotu, kā tās organizē darbu, kopš ieviesta prasība nodrošināt trīs kvadrātmetrus uz katru skolēnu. Atbildes sniegušas 562 skolas.
Lielākajā daļā gadījumu – 74,2% – rasta iespēja joprojām visai klasei 1.–4. klašu grupā mācīties klātienē. Tomēr gana bieži klases tiek arī dalītas grupās, mācības maiņās gan ieviestas tikai 1,6% gadījumu.
Ministre pauda cerību, ka janvārī ar Covid-19 saslimušie būs ne vairāk kā četri procenti no testētajiem un tad mācības vismaz daļēji klātienē varētu atsākt arī vecākās klases. Lai turpinātu mācības pandēmijas apstākļos, I. Šuplinska rosināja skolas meklēt nestandarta risinājumus.
Līdz vakardienai saslimšana ar Covid-19 skārusi 83 izglītības iestādes, liekot doties karantīnā 3400 skolēniem un 240 pedagogiem.
