Katrs izaudzētais grauds Latvijas zemniekiem izmaksā arvien dārgāk, un tuvākā desmitgade mierīgākus laikus nesola.
Katrs izaudzētais grauds Latvijas zemniekiem izmaksā arvien dārgāk, un tuvākā desmitgade mierīgākus laikus nesola.
Foto: Ivars Soikāns/LETA

Klimata mērķi, digitalizācija… Saimniekošana lauksaimniecības nozarē kļuvusi visai nestabila 10

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Zēns 11 gadu vecumā kļūst par tēvu: “Viņa teica, ka mīl mani, taču nevēlas, lai kāds to uzzina”
Tamperes hokeja halles šova meistars, kurš spēles laikā lika latviešu dziesmas: “Tas ir bijis mans sapnis – vadīt spēli šādiem skatītājiem”
Attēls, kas liek raudāt visai pasaulei: Kijivā krievu uzbrukumā nogalinātās meitenītes vectēvs neatkāpjas no mirušās mazmeitas
Lasīt citas ziņas

Vides un klimata mērķi, pārtikas ražošanas procesu efektivizācija un digitalizācija – tie ir tikai daži no izaicinājumiem lauksaimniecībai tuvāko gadu laikā. Kopumā nozarē iestājies dinamisku pārmaiņu periods, kas šo tradicionālo un stabilo nozari padarījis visai nestabilu.

Šādi ir secinājumi pēc pagājušajā nedēļā notikušās konferences “Stabila saimniekošana nestabilos apstākļos”, ko rīkoja Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC). Jau līdz šim lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā risku bijis pietiekami daudz un tagad tiem pievienojušies jauni izaicinājumi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Drastisks piena iepirkumu cenu samazinājums liek meklēt atbildes uz jautājumu, kā saimniekot turpmāk un ko darīt krīzes pārvarēšanai. Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra atgādina, ka daļu no riskiem jau esam piemirsuši, piemēram, 2013./2014. gada klimatiskos apstākļus, kad kailsals būtiski ietekmēja sējplatības un graudaugu kopražu.

Jāatceras arī 2017. gada lietavas un nākamā gadā sausums, kas atstāja būtisku ietekmi uz produkcijas izlaidi un ražību. Tāpat tirgus ietekmēja Krievijas embargo, breksits un kovida pandēmija. Pirms gada notikušais Krievijas iebrukums Ukrainā vislielāko ietekmi atstājis gan uz graudu cenām, gan izejvielu un resursu izmaksām, kas piedzīvo cenu kalniņus.

Vairāki izaicinājumi

Tuvāko gadu lauksaimniecības izaicinājumi būs Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģijas ieviešana, kas tagad vairāk vērsta uz vides mērķu sasniegšanu. ZM parlamentārais sekretārs uzsver, ka tikpat svarīgs izaicinājums būs ienākumu nevienlīdzības mazināšana. Pašlaik pastāv būtiskas ienākumu atšķirības starp dažāda lieluma, sektoru un reģionu lauku ienākumiem.

Turklāt pat ar KLP atbalstu lauksaimnieciskie ienākumi uz vienu darbaspēka vienību vidēji sasniedz tikai 50% no Latvijas vidējās algas. Lauksaimniecības nozarē vēl arvien ir nepieciešams spēcīgs un mērķ­orientēts atbalsts, jo īpaši mazākām lauku saimniecībām. Lielākā daļa saimniecību Latvijā ir ļoti mazas vai mazas – 64% no tām standarta produkcijas izlaide ir līdz 4000 eiro. Tāpat zemes un platību maksājumu koncentrēšanās kontekstā jādomā par konkurētspējas veicināšanu investējot, lai radītu augstākas pievienotās vērtības pārtikas produktus.

Sasāpējis nozares jautājums ir bioloģiskā pārstrāde. Ražotāji spēj izaudzēt pietiekami daudz bioloģiskās produkcijas, taču valstī nav attīstītas bioloģiskās pārstrādes. Veiksmes stāsts ir kooperācija, jo darbojas vairāki lieli kooperatīvi, bet vēl pastāv vairākas nozares, kur kooperācija jāveicina, – piemēram, gaļas un olu ražošanā. Tāpat svarīga tendence ir lauku depopulācija un sabiedrisko pakalpojumu pieejamība tajos.

Nākotnē saskarsimies arī ar augsnes, gaisa un ūdens kvalitātes pro­blēmām, kas prasīs risinājumus. Jau pašlaik jādomā par iespējām, kā sasniegt vides un klimata mērķus. ES Zaļā kursa mērķi līdz 2030. gadam paredz par 50% samazināt ķīmisko pesticīdu kopējo izmantojumu un to radīto apdraudējumu, kā arī samazināt bīstamāko pesticīdu izmantojumu. Tāpat par 50% plānots samazināt barības vielu zudumu, nodrošinot, ka nepasliktinās augsnes auglība.

Tādējādi līdz 2030. gadam mēslošanas līdzekļu izmantošana tiks samazināta par vismaz 20%. Lai šādus mērķus sasniegtu, liels palīgs būs datu sistēmas, pieaugs informācijas digitalizācija, kas varētu būt liels palīgs nākotnē. Liels izaicinājums attīstībai būs arī “Euribor” likmes, kas pašlaik kāpj un sadārdzina kredītus.

Zeme kļūst dārgāka

Runājot par finanšu plānošanu, “Swedbank” Uzņēmumu apkalpošanas daļas lauksaimniecības virziena vadītājs Rolands Zeltiņš vērš uzmanību, ka lauksaimniekiem ir svarīgi saprast katra apsaimniekotā hektāra rentabilitāti un skrupulozi rēķināt, kā to palielināt. Neatkarīgi no apkārtējiem satricinājumiem redzams, ka zemes cena aug. 2022. gada pirmajos deviņos mēnešos lielākais zemes cenas pieaugums bijis Vidzemē, kur tā pieauga par 25%, bet Zemgalē – par 13%.

Pašlaik vidēji viena hektāra zemes cena ir ap 4182 eiro, taču ir pagasti, kur cena ir divas reizes lielāka. R. Zeltiņš zina teikt, ka graudu audzētāju saimniekošanas efektivitāte aug – pēdējo desmit gadu laikā labākais bijis 2012. gads, kad peļņa no viena hektāra bija 568 eiro, bet 2021. gadā – 563 eiro, ieskaitot subsīdijas. Kopumā esam kļuvuši efektīvāki, bet rentabilitāte nemainās. Subsīdijām joprojām ir liela ietekme uz pelnītspēju, un katram saimniekam jāizvēlas, kā labāk saimniekot, pauda eksperts.

Aplēses liecina, ka 2023. gadā viens graudaugu hektārs varētu izmaksāt ap 1200 eiro/ha – ar to graudkopjiem jārēķinās. Runājot par krīzes skarto piena nozari un salīdzinot piena fermas būvniecības izmaksas, redzams, ka “esam nonākuši pie dramatiska sliekšņa”, jo visas būvniecības izmaksas ir pieaugušas.

Šī nozare ir kļuvusi efektīvāka, esam iemācījušies slaukt vairāk, bet tagad ir ļoti svarīgi pārdomāt plānotās investīcijas, jo piena cenas kritums ir pamatīgs izaicinājums. Saimniecībai, kurā veiktas investīcijas, piena iepirkuma cena 0,30 eiro/kg nav komfortabla, tai būtu jāsaņem 0,40–0,42 eiro/kg, uzskata eksperts. Tiesa, izvērtējot cenas desmit gadu griezumā, nekāda unikāla situācija, taču problēma ir pēkšņais un straujais cenas kritums.

Runājot par minerālmēslu tirgu, SIA “Yara Latvija” tirdzniecības vadītājs Ģirts Peirāgs atgādina, ka vēl nesen Krievija un citas Austrumu valstis bija lieli produkcijas piegādātāji Eiropai, taču tagad situācija ir mainījusies un piegādes tiek veiktas no Eiropas. Tiek prognozēts, ka kopējais minerālmēslu lietošanas apjoms šogad var sarukt par 15%.

Ģ. Peirāgs uzskata, ka pamata tam neesot, taču galvenais ietekmējošais faktors ir cena. Patlaban tirgus esot maz­aktīvs, jo zemnieki lēmumu pieņemšanu atstājot uz pēdējo brīdi, kas varot ietekmēt kopējo situāciju. Jo vēlāk lēmums tiek pieņemts, jo lielāka slodze skars loģistikas uzņēmumus, tāpēc Ģ. Peirāgs iesaka jau laikus gatavoties 2024. gada sezonai.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Ugunsbīstamība mežā palielinās. No gada sākuma Latvijā reģistrēti jau 154 meža ugunsgrēki
FOTOREPORTĀŽA. “Lejaslīvēs” sparģeļu sezona: “Sākām pirms 8 gadiem ar 2 sparģeļu vagām, nu mums ir ap 20 tūkstošiem stādu”
PVD atklājis putnu gripu arī mirušām sudrabkaijām Ventspilī
ATD nolemj vienpusēji izbeigt līgumu ar “Nordeka” autobusu maršrutos Cēsīs, Limbažos un Siguldā
VIDEO. Zēns 11 gadu vecumā kļūst par tēvu: “Viņa teica, ka mīl mani, taču nevēlas, lai kāds to uzzina”
Tamperes hokeja halles šova meistars, kurš spēles laikā lika latviešu dziesmas: “Tas ir bijis mans sapnis – vadīt spēli šādiem skatītājiem”
Attēls, kas liek raudāt visai pasaulei: Kijivā krievu uzbrukumā nogalinātās meitenītes vectēvs neatkāpjas no mirušās mazmeitas
VIDEO. Latvijas tenisa zvaigzne Aļona Ostapenko zaudējot spēli, rupji krievu valodā nolamā sāncensi no Amerikas
Krievijā aizliedz pieminēt “Vagner” un Prigožina vārdu. Kas noticis?
Lasīt citas ziņas
Zivis labi redz košās krāsas – sarkano, zaļo, arī zilo…
“Katram, kas ražo elektroenerģiju, ir jārēķinās ar tiem tirgus mehānismiem, kas ir.” Dienas intervija ar Raimondu Čudaru
“Viņš būs mazliet kaut ko iešmigojis…” Lembergs noliedz, ka būtu ticies ar ministru Šmitu
Gaujas svētku laikā Ādažos jārēķinās ar satiksmes izmaiņām. Gaidīti būs hokeja fani skatīties maču!
VIDEO. Uz Francijas Zoo pārceļas lācēns, kurš viens bez mammas klīda gar Alojas-Limbažu ceļu
Pavasara postošās salnas Latvijas augļu un ogu dārziem nodarījušas 10 miljonus eiro zaudējumus
“Var gadīties, ka mums notiks kardināla iekšējā varas pārdale…” Saruna ar Ilgu Kreitusi pēc Valsts prezidenta vēlēšanām
SPECIĀLIZLAIDUMS. Vai Rinkēvičs tagad ir laimīgs? Saruna ar jaunievēlēto Latvijas prezidentu
“Krievi pāriet uz aizsardzību…” Slaidiņš pārliecināts, ka tuvākajā laikā gaidāma strauja notikumu attīstība Ukrainā
Tamperes hokeja halles šova meistars, kurš spēles laikā lika latviešu dziesmas: “Tas ir bijis mans sapnis – vadīt spēli šādiem skatītājiem”
Krievijas teritorijā atkal rosās krievu brīvprātīgie: notiek apšaudes, dzirdamas kaujas skaņas un sprādzieni
Attēls, kas liek raudāt visai pasaulei: Kijivā krievu uzbrukumā nogalinātās meitenītes vectēvs neatkāpjas no mirušās mazmeitas
FOTOREPORTĀŽA. Ziedoņa muzejs Murjāņos sāk jauno jubilejas sezonu ar drosmīgiem jaunumiem
Tas ir tāpēc, ka Krievija nepiedalījās… Krievijas medijos izsmieti Latvijas hokeja izlases panākumi
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
Jautā skatītāja: Vai kāds neuzdzīvojas uz ziedojumiem ukraiņiem?
23:09
Divgadniekam Ziemeļkorejā piespriests mūža ieslodzījums, viņš nekad neredzēs dzīvi ārpus cietuma sienām
22:34
Daudzsološs sākums “Rīgas festivāla” programmai
22:01