Foto – AFP/LETA

Saskaņā ar ukraiņu militārpersonu teikto, Krievijas karavīri sākumā parādījušies pašpasludinātajā t. s. Luhanskas tautas republikā, vēlāk Doņeckas rajonā. Sākumā tie bijuši brīvprātīgie no Krievijas, pēc tam – virsdienesta kontrakta karavīri. Runāja, ka tie bijuši no elitārā Gaisa desanta karaspēka 45. speciālās nozīmes pulka, kurš daļēji dislocējās Maskavā, daļēji Piemaskavā, Kubinkā. Šī pulka militārpersonas tikušas identificētas Luhanskā pierobežu kauju laikā. Vēlāk mūsu armijnieki pēc atrastajiem dokumentiem pie Luhanskas identificēja desantniekus no Uļjanovskas un vēl dažu Krievijas izlūkošanas daļu militārpersonas. Uļjanovskā dislocējas 31. gaisa desanta brigāde un KF bruņoto spēku Galvenās izlūkošanas pārvaldes 3. brigāde. Krievijas cilvēktiesību grupa “Aizmirstais pulks” (“Zabytyi polk”) savā 26. augusta paziņojumā apstiprina uļjanovskiešu kaujas grupas dalību kaujās pie Doņeckas. Nesen Krievijas karavīru māšu komiteja paziņoja par to, ka 9. un 11. augustā kaujās Donbasā krituši 11 karavīri no 18. gvardes motostrēlnieku brigādes. Augusta sākumā šīs Krievijas karaspēka daļas karavīrus bija identificējuši vietējie iedzīvotāji Luhanskas apgabala Krasnodonā un Sverdlovā. Augusta sākumā Ukrainas armijas karavīri sāka runāt par “Pleskavas desantniekiem” no 76. desanta trieciendivīzijas. Ukrainas militārpersonas apgalvo, ka “ples­kavieši” piedalījušies kaujās pie Alčevskas (Luhanskas apgabals) un Ilovaiskas (Doņeckas apgabals). 25. augustā Ukrainas speciālie spēki aizturēja desmit Krievijas 98. gaisa desanta divīzijas 331. desanta pulka karavīrus, kuri paziņoja par 400 vīru lielas grupas ieiešanu Ukrainas teritorijā. Grupu pavadīja kaujas tehnika. 26. augustā Stavropoles novada karavīru māšu komiteja publicēja kaujās Ukrainā 400 kritušo un ievainoto Krievijas armijas karavīru sarakstu. Visbeidzot – 28. augustā jau minētā cilvēktiesību aizstāvju grupa “Aizmirstais pulks” savā interneta vietnē publicēja Doņeckas apgabalā karojošu Krievijas Federācijas bruņoto spēku daļu sarakstu. Šis saraksts ir uzskatāms par apzinātu “informācijas noplūdi” no kādas augstas Krievijas militārpersonas. 17

Juris Ciganovs
0:00, 1. septembris 2014
Ziņas Latvijā
Šobrīd kaujas darbību Donbasā Ukrainas puse lielā mērā nespēj kontrolēt. Ja Luhanskas un Doņeckas “tautas republiku” pusē patiešām karo Krievijas karaspēka grupējums, tad tas nozīmē, ka pretteroristiskās operācijas štābam ir darīšana ar Krievijas armijas vadību. Kaujas darbības stratēģija šeit atbilst Krievijas armijas Ģenerālštāba formulētajai militārai doktrīnai karot nevis ar daudzmiljonu kaujas grupējumiem frontālās kaujās, bet darboties ar nelielām, kustīgām kaujas grupām. Turklāt oficiāli Krievija un Ukraina nav sarāvušas diplomātiskās attiecības, un tas nozīmē, ka Krievija uz šejieni nevar sūtīt tādas karaspēka vienības, kuras būtu identificējamas kā piederošas Krievijai. Tieši tāpēc uz Ukrainu sūta nevis pilnvērtīgas Gaisa desanta karaspēka brigādes trīs četru tūkstošu vīru lielumā, bet gan to samazinātas kopijas: 300 – 400 vīru lielas taktiskās kaujas grupas. Tās komplektētas pārsvarā no kontraktu noslēgušajiem virsdienesta karavīriem, kas bieži pat nezina, uz kurieni tiek sūtīti – viņi pilda pavēli. Šādas militārpersonas un tos pavadošo kaujas tehniku var viegli nomaskēt par separātistiem piederošu. Turklāt Ukrainas izlūkdienesti ziņo, ka Ukrainas pierobežā patstāvīgi ir izvietoti ap 50 000 Krievijas karavīru, kuri acīmredzot jebkurā mirklī var tikt iesaistīti karadarbībā šeit. Ja mēs rēķinām Krievijas militāro potenciālu bez mobilizācijas izsludināšanas un karaspēka lielas pārvietošanas, tad Donbasā Krievija varētu iesaistīt ap 100 000 vīru lielu grupējumu.
Šobrīd kaujas darbību Donbasā Ukrainas puse lielā mērā nespēj kontrolēt. Ja Luhanskas un Doņeckas “tautas republiku” pusē patiešām karo Krievijas karaspēka grupējums, tad tas nozīmē, ka pretteroristiskās operācijas štābam ir darīšana ar Krievijas armijas vadību. Kaujas darbības stratēģija šeit atbilst Krievijas armijas Ģenerālštāba formulētajai militārai doktrīnai karot nevis ar daudzmiljonu kaujas grupējumiem frontālās kaujās, bet darboties ar nelielām, kustīgām kaujas grupām. Turklāt oficiāli Krievija un Ukraina nav sarāvušas diplomātiskās attiecības, un tas nozīmē, ka Krievija uz šejieni nevar sūtīt tādas karaspēka vienības, kuras būtu identificējamas kā piederošas Krievijai. Tieši tāpēc uz Ukrainu sūta nevis pilnvērtīgas Gaisa desanta karaspēka brigādes trīs četru tūkstošu vīru lielumā, bet gan to samazinātas kopijas: 300 – 400 vīru lielas taktiskās kaujas grupas. Tās komplektētas pārsvarā no kontraktu noslēgušajiem virsdienesta karavīriem, kas bieži pat nezina, uz kurieni tiek sūtīti – viņi pilda pavēli. Šādas militārpersonas un tos pavadošo kaujas tehniku var viegli nomaskēt par separātistiem piederošu. Turklāt Ukrainas izlūkdienesti ziņo, ka Ukrainas pierobežā patstāvīgi ir izvietoti ap 50 000 Krievijas karavīru, kuri acīmredzot jebkurā mirklī var tikt iesaistīti karadarbībā šeit. Ja mēs rēķinām Krievijas militāro potenciālu bez mobilizācijas izsludināšanas un karaspēka lielas pārvietošanas, tad Donbasā Krievija varētu iesaistīt ap 100 000 vīru lielu grupējumu.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.