Gunārs Nāgels: Vakcinācijas pretiniekus vieno savējo sajūta un naids pret ārstiem un valdību 67
Gunārs Nāgels, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēka dabā ir būt sabiedriskam. Mums patīk, ka mēs patīkam un ka varam justies daļa no kopuma. Ja ir grūtāk justies kā daļai no visas plašās cilvēces, tad vismaz kā daļai no savējiem.
Bet kā šie savējie tiek definēti un izveidoti?
Var būt ģeogrāfiski noteiktas pakāpes: pats – ģimene – apkaime – pilsēta – valsts – visa cilvēce. Lojalitāte var būt ļoti nikna jebkurā no šīm pakāpēm. Šādas tēmas ir daudz apspēlētas literatūrā.
Sākot ar ģimenes naidiem, kā, piemēram, Šekspīra lugā “Romeo un Džuljeta”, kur visam pamats ir Monteki un Kapuleti dzimtu naids. “Vestsaidas stāsts” pārceļ Romeo un Džuljetu modernajos laikos un paplašina ģimenes naidu uz bandu jeb apkaimju naidu.
Futbola sacensības starp dažādām pilsētām vai dažādām valstīm var izraisīt visspēcīgākās emocijas. Kari starp valstīm ir tēma neskaitāmām grāmatām un filmām.
Tā kā vairs neesam tikai sava miesta iedzīvotāji un ir iespējas gan ceļot ārpus savām ģeogrāfiskām robežām, gan apvienoties virtuālā vidē, piemēram, sociālos medijos, šādus grupējumus var veidot sabiedrības šķērsgriezumā. Biedrības, interešu grupas, darba kolektīvi – visi var būt bez šaurām telpiskām robežām un var pat apvienot vienu uzskatu ļaudis visā pasaulē.
Naids gan nav vienīgā emocija, kas var definēt kādus savējos. Var arī būt pozitīvas emocijas kā, piemēram, ģimenes mīlestība un savas zemes patriotisms.
Bet naids diemžēl bieži ir spēcīgākais, un tāpēc dažādu grupu vadoņi nereti mākslīgi izveido kopīgo ienaidnieku, lai naidu pret to izmantotu grupas saliedētībai.
Pasaules mērogā ir labi zināms, ka valsts vadoņiem var būt ērti uzkūdīt naidu pret citu valsti, lai novērstu uzmanību no pašu un pašmājas trūkumiem. Tādā veidā Krievijā tiek mērķtiecīgi veidots negatīvs Baltijas valstu un NATO tēls, lai būtu ārējais ienaidnieks, kas vainīgs par visu ļauno.
Darba kolektīvos var atrast ļaunos tēlus bijušajos darbiniekos vai arī kā padomju laikos rīkot biedru tiesas, lai atmaskotu vainīgo pašu starpā.
Bet vadoņiem bieži nepietiek ar kopīgo ienaidnieku. Tie vēlas arī paši būt mīlēti, un tāpēc rīko viltus vēlēšanas ar jau zināmu iznākumu vai darba kolektīvā liek darbiniekiem parakstīt vadonim atbalsta vēstules.
Šodienas antivakserus vieno savējo sajūta un naids pret ārstiem un valdību.
Cilvēki jūtas labi starp domubiedriem, kritiskā domāšana ir ierobežota, un tāpēc bez sirdsapziņas pārmetumiem izplata dezinformāciju un klajus melus.
Diemžēl dezinformācija pandēmijas laikā noved pie mokām un reālas nāves. Nav viegli pārsist savējo bruņas, pat ar patiesību.
