Uzņēmēji esot izmantojuši to, ka nolīgtie darbinieki – Indijas pilsoņi – nezina latviešu valodu, arī atņēmuši pases.
Uzņēmēji esot izmantojuši to, ka nolīgtie darbinieki – Indijas pilsoņi – nezina latviešu valodu, arī atņēmuši pases.
Foto: Aravind Sivaraj/SHUTTERSTOCK

Septiņi indieši pret cepumu karali 0

Artis Drēziņš,  “Latvijas Avīze”,  AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Februārī Daugavpils tiesa sāka skatīt krimināllietu pret Jāzepu Zukulu, Vitāliju Jefimovu un Mārci Baltmani par cilvēku tirdzniecību organizētā grupā. Zukuls tiek apsūdzēts arī par vieglu miesas bojājumu nodarīšanu pret vienu cilvēku. Cietušie ir septiņi Indijas pilsoņi, kuri atgriezušies dzimtenē.

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde kriminālprocesu sākusi 2020. gada aprīlī, sākotnējo informāciju policija esot saņēmusi no kādas (visdrīzāk Indijas) ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ir ziņojuši par piespiedu darbu. Informāciju par sākto kriminālprocesu policija publiskoja vairāk nekā pēc pusgada – 2020. gada novembrī. Par notikušo mediji daudz rakstīja, jo apsūdzētie saistīti ar Latvijā pazīstamu un lielu konditorejas uzņēmumu. Toreiz daudzi veikalu tīkli Latvijā arī uz laiku pārtrauca sadarbību ar uzņēmumu “Adugs”, paziņojot, ka neiepirks tā produkciju. 1955. gadā dzimušais Zukuls ir uzņēmuma vadītājs, Jefimovs – ražošanas direktors, Baltmanis – jurists.

CITI ŠOBRĪD LASA

No apsūdzētajiem neviens vainu neatzīst, tāpat kā cietušo prasītās morālās kompensācijas. Trīs indieši prasa 6979,71 eiro, pārējie attiecīgi: 11 329,82; 11 974,59; 12 002,95 un 12 730,45 eiro kompensācijas.

Pirmā tiesas sēde 10. februārī ilga visu dienu, kurā tika risināti daudzi tehniski jautājumi, tai skaitā, saistīti ar apsūdzēto drošības līdzekļiem un arestēto mantu. Tomēr paspēja nolasīt arī apsūdzību. Pašu cietušo gan nebija. Viņu dalību centīsies nodrošināt ar videokonferences palīdzību no Indijas. Nākamā tiesas sēde plānota 27. jūlijā.

Pirmajā tiesas dienā prokurors Aivars Bergmanis intervijā Latvijas Radio teica: “Mēs esam pašā tiesas izmeklēšanas sākumā. Lieta ir apjomīga, liela – 29 sējumi. Minētā panta, kas ir inkriminēta apsūdzētajiem, sankcija paredz brīvības atņemšanu no 5 līdz 15 gadiem. Tātad bargu un brīvības atņemšanas sodu, ar mantas konfiskāciju vai bez mantas konfiskācijas. Lieta ir smaga, un lietas iztiesāšanas laiks ir absolūti neprognozējams.”

Cietušos tiesā pārstāvēja Gita Miruškina. “Šeit ir runa par darbaspēka ekspluatāciju, kad cilvēkam maksā mazāk, nekā viņa darbs ir vērts, kad cilvēkam nav iespēju izvēlēties, ko viņam darīt. Un viņš ir nodarbināts pret paša gribu un arī lietojot dažādus vardarbīgus līdzekļus. Viņi visi ir Indijas pilsoņi, tagad viņi visi atrodas Indijā. Jo viņi nevarēja pārdzīvot to, kas tika viņiem nodarīts, un devās mājās,” Latvijas Radio sacīja Miruškina.

Solītais nekritis makā

Kas tad tiesā izskanēja no apsūdzības puses? Trijotne apsūdzēta par vairākām epizodēm 2018.–2020. gadā. Apsūdzība uzskata, ka uzņēmuma pārstāvji ekspluatācijas nolūkā ar viltu savervējuši Indijas pilsoņus, liekot viņiem atrasties bezpalīdzības stāvoklī, izmantojot arī draudus un vardarbību. Izmantojuši to, ka nezina latviešu valodu, atņēmuši un nav atdevuši pases, likuši sodus un spieduši parakstīt dokumentus, ko nesaprot. Spieduši maksāt par dzīvošanu un ēšanu, kas gan solīta par brīvu, un neizmaksājuši atvaļinājuma naudu.

Reklāma
Reklāma

Bet sācies viss labi. Indiešiem solīts kompensēt atlidošanas izmaksas, alga 1004 eiro par 170 darba stundām mēnesī, dzīve par brīvu labā viesnīcā. Tomēr Latvijā likts parakstīties uz diviem darba līgumiem par algu: uz viena par līgto summu, uz otra – par summu, kura bija daudz mazāka un kuru faktiski saņēma.

Kad indieši sākuši protestēt, Zukuls viņiem esot izteicis draudus, teicis, ka ielikšot viņu mantās narkotikas un, kad viņi lidošot prom, lidostā “Rīga” tās atradīšot un indieši nokļūšot cietumā. Zukuls vienu indieti arī savā kabinetā esot piekāvis. Draudējis, ka atlaidīšot bez samaksas, rupji lamājies. Indieši baidījušies un turpinājuši strādāt. Viņiem bijušas atņemtas arī pases, lai nekur nevarētu aizlidot.

Savukārt Baltmanis sastādījis dokumentu, ka it kā indieši esot parādā 12 000 eiro, ko arī apmānītie indieši parakstījuši. Kā varēja saprast no apsūdzības, bez visa cita solītā algā indieši neesot saņēmuši no pusotra līdz vairāk nekā trijiem tūkstošiem eiro katrs.

Uzmanības lokā arī iepriekš

Kā vēsta LETA, 2020. gada 10. novembrī policija veica kratīšanas Jaunjelgavas novadā, Līvānos, Aizkrauklē, Daugavpilī un Ķekavā. Kopumā ir pārmeklēti 22 objekti un kratīšanu laikā izņemta skaidra nauda: apmēram 15 000 eiro, dārglietas, munīcija un citi priekšmeti, kam varētu būt lietisko pierādījumu nozīme kriminālprocesā. Izmeklēšanā iegūta informācija arī par citiem noziedzīgiem nodarījumiem, ko, iespējams, ir izdarījuši organizētās grupas dalībnieki.

Valsts policija iepriekš paziņojumā presei rakstīja, ka grupas līderis ir pazīstams noziedzīgajā vidē Latgalē, turklāt viņam esot plaši sakari arī politiskajās aprindās reģionā. Minētā persona jau iepriekš bija nonākusi tiesībsargājošo institūciju redzeslokā par dažādiem noziegumiem – izvairīšanos no nodokļu nomaksas, vides piesārņošanu, noziedzīgiem nodarījumiem pret pārvaldības kārtību un citiem pārkāpumiem. Savukārt pārējie divi aizdomās turētie vīrieši iepriekš nebija nonākuši policijas redzeslokā.

Zukulam un abiem pārējiem aizdomās turētajiem 2020. gada novembrī tika noteikts apcietinājums, kur viņš pavadīja līdz 2021. gada februārim, jo tiesa noteica 50 000 eiro drošības naudu, ko viņš arī samaksāja. Abi pārējie jau iepriekš bija samaksājuši katrs 5000 un 10 000 eiro lielo drošības naudu, līdz ar to no apcietinājuma ātri tika atbrīvoti.

Darba strīds par disciplīnu?

Kad kriminālprocess tika sākts, toreiz “Adugs Production” advokāte Viktorija Jarkina izteicās, ka notiekošais varētu būt reiderisma mēģinājums un konkurentu cīņa par iespēju piegādāt preces lielveikaliem “Maxima” un “Rimi”. Tāpat viņa neizslēdza iespēju par nepatiesa ziņojuma sniegšanu, minēja, ka, pēc viņas rīcībā esošas informācijas, darbinieki vairākkārt ir kavējuši darbu, kā arī bijuši gadījumi, kad viņi atteikušies strādāt. Esot konstatēti gadījumi, kad darbinieki bojājuši uzņēmuma īpašumu, par ko sastādīti attiecīgie akti un veikti ieturējumi. Uzņēmums inkriminējamo nodarījumu kategoriski noliedza un atzina, ka pastāvēja strīds starp darba devēju un darba ņēmējiem par disciplīnas jautājumiem un kaitējuma nodarīšanu uzņēmumiem.

Valsts darba inspekcija iepriekš arī veica uzņēmumā pārbaudi. Pārbaudē tika konstatēti Darba likuma pārkāpumi attiecībā uz ieturējumu veikšanas kārtību un apmēru, proti, ieturējumi nebija veikti atbilstoši Darba likumā noteiktajai kārtībai. Inspekcija piemēroja 1000 eiro sodu par nepamatotu ieturējumu veikšanu no saviem darbiniekiem un viņu atstāšanu bez iztikas līdzekļiem.

Pēc “Firmas.lv” datiem, Zukuls ir īpašnieks kompānijās “Adugs Production”, SIA “Adugs Latvija”, SIA “Adugs”, SIA “Astar”, SIA “Ražošanas komercfirma “Vidzus””, SIA “Debess ūdens zeme” un SIA “Asond”. Tostarp lielākā kompānija ir konditorejas izstrādājumu ražotājs “Adugs Production”, kuras apgrozījums 2019. gadā samazinājās par 1,4% un bija 12,842 miljoni eiro. Kompānija pēdējos trīs gadus strādājusi ar zaudējumiem, kas pārsniedz 500 000 eiro, tostarp 2019. gadā “Adugs Production” zaudējumi bija 523 134 eiro, 2018. gadā – 590 242 eiro, bet 2017. gadā – 547 831 eiro.