Kultūra
Kultūrpolitika

Serebreņņikova nosacītā brīvība: kas sekos pēc tiesas sprieduma1


Ļoti daudzi uzskata – spriedums Kirilam Serebreņņikovam gan atstāj režisoru brīvībā, tomēr paredzēts kā brīdinājums jebkuram un ikvienam brīvdomīgam projektam, kurā iesaistīti Krievijas valsts līdzekļi.
Ļoti daudzi uzskata – spriedums Kirilam Serebreņņikovam gan atstāj režisoru brīvībā, tomēr paredzēts kā brīdinājums jebkuram un ikvienam brīvdomīgam projektam, kurā iesaistīti Krievijas valsts līdzekļi.
Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Linda Kusiņa-Šulce, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Pagājušās nedēļas izskaņā Maskavā Meščanskas rajona tiesā notika ilgi gaidīta sēde, kurā izskatīja tā dēvēto “Septītās studijas lietu”.

Pirms trim gadiem sākusies prāva, kuras laikā pazīstamais krievu teātra un kino režisors Kirils Serebreņņikovs ilgstoši tika turēts mājas arestā

(šajā laikā attālināti veidojot gan teātra izrādes, gan kino filmu par dziedātāju Viktoru Coju), noslēdzās ar nosacītiem sodiem, taču arī nosacītu atvieglojumu.

Noslēpumainie miljoni

Kā zibens no skaidrām debesīm – nemeklējot mūsdienīgākus salīdzinājumus, tieši tā var nodēvēt kratīšanu, kas 2017. gada 23. maijā notika Serebreņņikova dzīvoklī.

Tobrīd režisors mierināja satrauktos kolēģus, ka tas viss ir pārpratums, kas ātri tiks noskaidrots, tomēr 22. augustā režisoru aizturēja, inkriminējot viņam valsts naudas piesavināšanos lielos apmēros laikā no 2011. līdz 2014. gadam.

Lieta tiesā tika ierosināta, kā pamatu minot līdzekļu neatbilstošu izlietojumu Kirila Serebreņņikova vadītajā eksperimentālajā projektā “Platforma”, kurā īstenotos uzvedumus finansēja caur nodibinājumu “Septītā studija”.

Pēc izmeklētāju versijas, Kultūras ministrija piešķīrusi kultūras projektu īstenošanai noteiktu naudas summu Maskavas Gogoļa centra teātra projektiem, bet Kirils Serebreņņikovs kopā ar bijušo “Gogoļa centra” direktoru Alekseju Malobrodski, “Septītās studijas” bijušo grāmatvedi Ņinu Masļajevu un ģenerāldirektoru Juriju Itinu daļu naudas piesavinājušies, sagatavojot finanšu dokumentus par lugas “Sapnis vasaras naktī” organizēšanu, kaut gan patiesībā šādu izdevumu un uzveduma nav bijis.

Tiesā piesauktie skaitļi vairākkārt mainījušies, no 66,5 līdz pat aptuveni 133 miljoniem rubļu (no aptuveni 0,9 līdz 1,8 miljoniem eiro), apsūdzībā nostabilizējoties uz 129 miljoniem rubļu.

Savukārt aizstāvībai nekādi neizdevās pierādīt, ka patiešām notikušas 15 iestudējuma “Sapnis vasaras naktī” izrādes.

Uzreiz pēc kratīšanas izskanēja aizdomas, ka Serebreņņikovam “piemeklēts” pārkāpums pēc tam, kad viņš asi kritizēja 2014. gada notikumus Krimā un Krievijas varu, kā arī savos iestudējumos ne reizi vien sadūries ar Krievijas pareizticīgās baznīcas interesēm.

Savā aizstāvības runā tiesā Serebreņņikovs citastarp sacīja šādi: “Neapšaubāmi, tieši tagad kļuvis skaidrs princips, kuru noformulēja iepriekšējais [Krievijas] kultūras ministrs, [..] pēc kura viņš izlēma mijiedarboties ar laikmetīgo mākslu: “Eksperimenti – uz sava rēķina.”

Tā viņš sacīja daudzās uzstāšanās reizēs. Un tagad skaidrs, ka viņš runāja tieši par “Platformu”.

“Uz sava rēķina” – tie ir tieši šie trīs arestu, vajāšanas, apmelojošu, absurdu apsūdzību un tiesu gadi.”

Kirils Serebreņņikovs no paša sākuma tiesvedību nodēvēja par “absurdu un šizofrēnisku”, norādot, ka Krievijas Kultūras ministrija uz atkārtotiem jautājumiem nekādas pretenzijas pret “Platformas” paveikto nav formulējusi.

Tiesā ignorēta arī ekspertīze, kas liecināja – 340 “Platformas” īstenotie iestudējumi varētu izmaksāt pat par 80 miljoniem rubļu vairāk, nekā Kultūras ministrija to īstenošanai piešķīrusi, tādējādi tie iestudēti maksimāli taupīgi, un, ja apsūdzētie tiešām būtu veikuši viņiem inkriminēto līdzekļu laupīšanu, iestudējumi nekādi nebūtu varējuši tikt uzvesti atbilstošā kvalitātē.

Garīgi brīvs

Atbrīvot Kirilu Serebreņņikovu no mājas aresta uzreiz pēc tā stāšanās spēkā aicināja gan dažādi Krievijas un pasaules kultūras jomu pārstāvji un politiķi individuāli, gan Krievijas Teātra kritiķu asociācija un Eiropas Kino akadēmija, tomēr atbrīvots no mājas aresta režisors tika vien pagājušā gada 8. aprīlī.

Atrazdamies mājas arestā, Serebreņņikovs turpināja strādāt – viņš novadīja Viktoram Cojam veltītas filmas “Vasara” uzņemšanu (filma tika demonstrēta Kannu kinofestivāla konkursa skatē, ar to tika atklāts festivāls “Baltijas Pērle”, un tā atnesa Serebreņņikovam Krievijas kinobalvu “Nike”).

Tāpat Serebreņņikovs neklātienē iestudēja izrādes, 2019. gadā iegūstot Krievijas galveno teātra balvu “Zelta masku” kategorijās “labākais drāmas režisors” un “labākais balets”.

Serebreņņikova aizturēšana un vēlākais mājas arests ieviesa korekcijas Latvijas teātru plānos.

Jau ilgāku laiku ar režisoru sadarbojies Latvijas Nacionālais teātris, kurš Serebreņņi-kova aizturēšanas brīdī jau bija sācis ar viņu pārrunas par izrādes iestudēšanu, sagaidot teātra simto sezonu.

Latvijas Nacionālais teātris arī uzreiz norādīja, ka “Gogoļa centra” mākslinieciskā vadītāja un režisora arests ir izrēķināšanās ar viņu kā mākslinieku.

Ar nelāgām nojausmām

Tiesas sēdi 26. jūnijā apsūdzēto atbalstītāji gaidīja ar nelāgām nojausmām, jo prokurora pieprasītie soda mēri bija bargi: Serebreņņikovam prasīja sešus gadus ieslodzījumā, Malobrodskim – piecus, bet Itinam un Apfelbaumai – pa četriem gadiem cietumā.

Serebreņņikovam tika piespriests sešu gadu nosacīts cietumsods un naudas sods 800 000 rubļu (gandrīz 100 000 eiro apmērā), Itinam – trīs gadu nosacīts cietumsods un 200 000 rubļu (apmēram 2600 eiro) naudassods, bet Malobrodskim – divu gadu nosacīts cietumsods un 300 000 rubļu (apmēram 3900 eiro) naudassods.

Tiesa arī nolēma piedzīt no Serebreņņikova, Itina un Malobrodska zaudējumus 129 miljonu rubļu (apmēram 1,7 miljonu eiro) apmērā.

Prasības ietvaros līdz soda nomaksas brīdim uzlikts arests Serebreņņikova dzīvoklim Berlīnē un „Toyota” firmas auto, Malobrodska škodai, kā arī Itina īpašumam, ieskaitot pat viņa sievasmātes “Tiffany” rotas.

Grāmatvedes Ņinas Masļajevas, kura vienīgā sadarbojās ar izmeklēšanu, lieta tiek skatīta atsevišķā procesā, bet Sofja Apfelbauma, kura līdz 2014. gadam bija Krievijas Kultūras ministrijas pārstāve un it kā piesegusi nelikumīgās darbības, netika tiesāta, uzsverot, ka viņa tikusi maldināta un viņas nodarījumam iestājies noilgums.

Aktrise Čulpana Hamatova pēc sprieduma pasludināšanas sacīja – viņa ir neticami priecīga, ka Serebreņņikovam, Itinam un Malobrodskim nenoderēs jau laikus savāktās somas ar mantām un viņi atbrīvoti tiesas zālē: “Tomēr mēs visi saprotam, ka tā ir negodīga spēle, tie ir tikai puspasākumi, viņus vajadzēja atzīt par nevainīgiem, kādi viņi patiesībā arī ir.”

Saistītie raksti

Tāpat ļoti daudzi uzskata, – spriedums Kirilam Serebreņ-ņikovam gan atstāj režisoru brīvībā, tomēr paredzēts kā brīdinājums jebkuram un ikvienam brīvdomīgam projektam, kurā iesaistīti Krievijas valsts līdzekļi.

Labdarības fonda “Māja ar bāku” direktore Lida Moniava:

“Domāju, tagad visiem ir bail. Bail ņemt naudu, bail darīt kaut ko brīvu. Mēs visi varam nonākt Kirila vietā.

Nezinu, kādēļ spriedums galu galā ir notiesājošs. Mūsu valstī notiek kaut kāds neprāts.”

Apsūdzēto advokāti lēmuši spriedumu pārsūdzēt, pieprasot attaisnojošu spriedumu.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LA
LA.LV
Pasaulē
Pasauli aizkustina medmāsa, kura Beirūtas sprādziena laikā izglāba trīs jaundzimušos
2 stundas
GN
Gints Narogs
Sports
“Reti kura sasniedza 20 gadus, bet Rebeka tika vistālāk,” treneris pēc Kohas paziņojuma izvēlēties mīlestību velta mīļus atvadu vārdus
2 stundas
LK
Ligita Kovtuna
Latvijā
“2100. gadā Latvijā iedzīvotāju skaits saruks līdz 350 tūkstošiem!” Ārsts Gruntmanis par Latvijas pamešanu, Covid-19 un politiku 10
Intervija 9 stundas
LE
LETA
Veselam
Covid-19 sasniedzis arī Krimuldas novadu
2 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Cēsiniece iekritusi rūdīta krāpnieka nagos. Naudas izvilināšanai izmantota īpaša shēma
6 stundas