Latvijā
Vēsture

1990. gada 16. martā. Latviešu leģiona pirmā piemiņas diena Latvijā0

Foto: no “Daugavas banagu” mēnešraksta

Pirms 30 gadiem Latvijā pirmo reizi tika atzīmēta Latviešu leģiona piemiņas diena, kas par atzīmējumu bija kļuvusi latviešu trimdinieku aprindās 1953. gadā.

Piemiņas brīdi ar mācītāja dievvārdiem un dažām runām Brāļu kapos Rīgā pievakarē organizēja “Daugavas vanagu”, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK), Brāļu kapu komitejas, Vides aizsardzības kluba (VAK) un Latvijas Veco nacionālo karavīru biedrība.

Dalībnieki pulcējās pie Brāļu kapu centrālās ieejas un tad devās gājienā nolikt ziedus pie Mūžīgās uguns un Mātes Latvijas tēla. Cilvēku piemiņas pasākumā piedalījās negaidīti daudz. Lēsa, ka tie bijuši vairāki desmiti tūkstošu.

Atnāca tolaik vēl samērā kuplā skaitā esošie agrākie leģionāri, viņu ģimenes locekļi un draugi, kā tika atzīmēts presē, “visi, kam tuva Latvijas tālaika vēsture”.

Piemiņas brīžus noturēja arī Liepājā un Jelgavā, bet, piemēram, Jēkabpilī tādu pasākumu sarīkoja 19. martā. 16. marta atzīmēšana izsauca lielu interesi par to, kas bija un ko darīja leģionāri, jo padomju okupācijas apstākļos atklātas, precīzas un objektīvas informācijas trūkuma dēļ priekšstats par Latviešu leģionu un tā dalībniekiem daudziem bija veidojies propagandas izkropļots, bet visbiežāk vai nu tā nebija vispār, vai arī tas bija nekonkrēts, izplūdis.

Gan īsi pirms atzīmējamās dienas, tomēr pārsvarā sekojošajās nedēļās un mēnešos avīzēs viens pēc otra sāka parādīties raksti par leģionāriem.

Varētu sacīt, ka līdz tam atmodas gaitā minimāli pieminētais leģions Latvijas vēsturē tika atklāts no jauna. Izdzīvojušie un padomju nometnes pārcietušie leģionāri, cilvēki, kas līdz tam saprotamu iemeslu dēļ nemēdza publiski stāstīt par pārdzīvoto, pēkšņi nonāca uzmanības centrā.

Jāatzīmē, ka jau kopš 1990. gada sākuma Latvijā kā fons izplatījās ziņa par Vācijas valdības gatavību izmaksāt pensijas Otrā pasaules kara laikā vācu pusē karojušajiem, ja tie kļuvuši par invalīdiem, kā arī atraitnēm un vecākiem, kas zaudējuši apgādniekus.

Citur Eiropā Rietumvācija šādus pabalstus jau bija maksājusi kopš 1959. gada, bet Latvijā tāda iespēja radās tikai pēc dzelzs priekškara pavēršanās.

Leģiona piemiņas dienas pasākumi arī 1992. gadā tika rīkoti Brāļu kapos. Uz galvaspilsētas centru tie pārcēlās 1993. gadā saistībā ar 50. gadadienu kopš leģiona dibināšanas.

Saistītie raksti
Latvijas valsts simtgades zīme

Publikācija tapusi projektā “Pie nācijas šūpuļa. 1920.–1990.”

Projekts tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latvijai – 100” atbalstu.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
Cukurs, sāls, sērkociņi, ziepes, putraimi, milti – iepirkšanās ažiotāžas Latvijas vēsturē
12 stundas
LE
LETA
Latvijā
Aizliedz jebkādu pulcēšanos reliģiskā nolūkā un privātos pasākumi, izņemot bēru ceremonijas ārtelpās
12 stundas
LE
LETA
Latvijā
Covid-19 slimniekiem un kontaktpersonām nosaka pienākumu informēt pakalpojumu sniedzējus par inficēšanās riskiem
12 stundas

Lasītākie

IR
Ilmārs Randers
Ekonomika
Autobusiem jābūt pustukšiem. Reisu mazāk, ierobežojumu vairāk
1 stunda
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Juris Lorencs: Kompromisu māksla epidēmijas laikā
1 stunda
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
VIDEO. “Divi un divi”. Publiskās vietās turpmāk – uzturēšanās ierobežojums 1
15 stundas
LE
LETA
Ekonomika
“airBaltic” atlaižamo saraksts kļūst garāks; Gauss sola visus paņemt atpakaļ
10 stundas
LA
LA.LV
Dabā
Pietuvosies plašs ciklons, gaidāms nokrišņiem bagāts laiks: prognoze nedēļai
1 stunda