“Latvija ir sniegusi gan finansiālu, gan militāru atbalstu!” Braže aicina steidzami vienoties par 19. sankciju pakotni Ukrainas atbalstam 0
Steidzami jāapstiprina Eiropas Savienības (ES) 19. sankciju pakotne un jāpanāk vienošanās par Krievijas iesaldēto līdzekļu novirzīšanu Ukrainas atbalstam, uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže (JV), kura pirmdien Luksemburgā piedalījās ES Ārlietu padomes sanāksmē.
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, Braže atzīmēja, ka vienīgais ceļš uz mieru ir nodrošināt atbalstu Ukrainas pašaizsardzībai un turpināt ekonomisku, politisku, militāru spiedienu uz Krieviju. Latvijas ārlietu ministre aicināja visas ES dalībvalstis ņemt vērā Ukrainas prioritāro vajadzību sarakstu un uzsvēra, ka Latvija šīm vajadzībām jau ir sniegusi gan militāru, gan finansiālu atbalstu.
“Krievija ne tikai nevēlas mieru un turpina “pirkt laiku”, bet īsteno arvien agresīvākus uzbrukumus Ukrainai. Tuvākie mēneši Ukrainā prognozējami ļoti smagi, tādēļ šobrīd ir izšķiroši svarīgi nodrošināt Ukrainai visu militāro un finansiālo atbalstu pašaizsardzībai,” pauda Braže.
Viņa norādīja, ka sankcijas strādā un Krievijas “kara ekonomika” turpina brukt. Viņasprāt, steidzami ir jāvienojas par 19. sankciju kārtu, kas vērsta pret “ēnu floti”, enerģētikas un finanšu sektoriem, kas agresoram ļauj finansēt karu pret Ukrainu. Tāpat Latvijas ārlietu ministre norādīja, ka ir jāpanāk politiska vienošanās par Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam, lai pēc iespējas ātrāk atrastu praktisku risinājumu.
ES Ārlietu padomē klātienē piedalījās Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha. Viņš uzsvēra, ka Ukraina turpina valsts aizsardzību pret arvien pieaugošajiem Krievijas uzbrukumiem, enerģētikas nozare pašlaik atrodas kritiski zemākajā punktā kopš kara sākuma. Krievija tuvojošos ziemu izmanto kā ieroci, kombinējot jaunas sabotāžas taktikas, lai nodarītu maksimālus bojājumus enerģētikas infrastruktūrai.
Sibiha aicināja ES dalībvalstis būt vienotām un palīdzēt nodrošināt Ukrainas akūtās vajadzības, turpināt visa veida spiedienu pret Krieviju, kā arī ieguldīt Ukrainas militārajā industrijā. Viņš uzsvēra, ka Ukraina turpinās pašaizsargāties un veikt triecienus pa leģitīmiem militāriem mērķiem Krievijas teritorijā, lai ierobežotu tās spējas veikt teroristiskas darbības Ukrainā.
Ministri pauda atbalstu Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu ātrākai darbības sākšanai. Savukārt, pārrunājot situācijas attīstību Tuvo Austrumu reģionā, tostarp miera sarunu procesu, Braže uzsvēra, ka Latvija augstu novērtē ASV un reģionālo starpnieku – Ēģiptes, Kataras un Turcijas – lomu vienošanās panākšanā.
Diskusijā par ES attiecībām ar Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm Latvijas ārlietu ministre norādīja, ka Latvija pēdējo gadu laikā ir būtiski pastiprinājusi politisko dialogu ar reģiona valstīm, tostarp Japānu, Singapūru, Austrāliju, Dienvidkoreju drošībā un ekonomikā, sankciju apiešanas novēršanā, “ēnu flotes” apkarošanā.
ES Ārlietu padomes laikā Braže tikās ar Moldovas Ministru prezidenta vietnieku un ārlietu ministru Mihaju Popšoju, kā arī Uzbekistānas ārlietu ministru Bahtijoru Saīdovu.
