1929. gada 8. aprīlī. 10 lati par 100 gramiem asiņu 0
Pirms 90 gadiem “Jaunākās Ziņas” vēstīja: “Universitātes klīnikā (direktors. prof. Dr. Med V. Kļimenko) 2. pilsētas slimnīcā bija izsludinājis pieteikšanos tiem, kas vēlas savas asinis pārdot klīnikai pārliešanai slimību novārdzinātiem un mazasinīgiem. Bija ieradušies vairāki desmiti jaunu un veselīgu cilvēku, kuriem noņēma asiņu proves ķīmiskiem un bioloģiskiem izmeklējumiem. Asiņu sastāvi ir dažādi, tāpēc jāatrod attiecīgam slimniekam cilvēks ar viņam radniecīgu asinssastāvu. Pārliešanu izdarīs tikai no veselīgiem un pilnasinīgiem cilvēkiem. Par asiņu devumu maksā 10–20 latus. Asins devums ir pilnīgi nekaitīgs cilvēkam. Turpmāk klīnika nodibinās ar asinsdevējiem sakarus, lai vajadzības gadījumā izsauktu pie zināma slimnieka.”
Latvijas teritorijā pirmā asinspārliešana notika 1871. gadā, pārlejot asinis kādam holeras slimniekam kara hospitālī.
Tomēr šī procedūra visā pasaulē saglabāja bīstamību, pirms 1900. gadā neatklāja asinsgrupas. Asins pārliešanā tehnoloģijas krietni uzlabojās Pirmā pasaules kara gaitā, taču drošas un ilgstošas asins saglabāšanas metodes Eiropā izstrādāja vien 30. gadu otrajā pusē. Līdz tam, arī Latvijā, par labāko metodi uzskatīja pārliešanu pa caurulītēm tieši no donora artērijas slimnieka artērijā.
Sākumā tādas operācijas bija diezgan retas, bet 30. gadu sākumā Rīgas slimnīcās tās sāka praktizēt regulāri. Zināms, ka līdz 1941. gadam dažādās Latvijas slimnīcās asins pārliešanas veiktas ap 4000 slimniekiem. Ņemot vērā samērā augsto samaksu – 10 lati par 100 gramiem (1933. gadā) –, īpaši čakli donori bija augstskolu studenti, kam tas bija labs atspaids budžetam.
