Evika Siliņa
Evika Siliņa
FOTO: Zane Bitere/LETA

Siliņa: Baltijas valstis nosoda Krievijas “vēlēšanas” okupētajās Ukrainas teritorijās 89

Krievijas prezidenta “vēlēšanu” kontekstā Latvijai kā demokrātiskai valstij ir jāievēro starptautiskās konvencijas, uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura trešdien Rīgas pilī tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Kokteilis
Izplatītas frāzes, ko vedeklām labāk neteikt vīramātēm 1
Lasīt citas ziņas

Viņa norādīja, ka Baltijas valstis ir kopīgi diskutējušas, kāda ir drošības situācija Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Siliņa akcentēja, ka Latvija ir demokrātiska valsts, kura ievēro starptautiskās konvencijas, atšķirībā no Krievijas. Premjere skaidroja, ka Baltijas valstis savstarpēji saskaņoja skaidru pozīciju, nosodot Krievijas “vēlēšanas” okupētajās Ukrainas teritorijās.

“Mūsuprāt, bija svarīgi publiski paust savu nosodījumu. Tāpat mēs saskaņojām savu nostāju, kas skaidri pasaka, ka šīs “vēlēšanas” nebūs nedz demokrātiskas, nedz godīgas. Jā, Latvija ievēro Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem”. Tas nozīmē, ka savas vēstniecības telpās Krievija varēs rīkot “vēlēšanas”, bet mēs, protams, rūpīgi sekosim līdzi drošības situācijai un darīsim visu nepieciešamo, ko drošības dienesti uzskata par vajadzīgu, lai mūsu valstī būtu ievērota sabiedriskā kārtība un drošība arī no Krievijas puses,” skaidroja Siliņa.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņa atzīmēja, ka šāds paziņojums Baltijas valstu starpā tika saskaņots. Tāpat Latvija, Lietuva un Igaunija ir saskaņojusi arī tālākos algoritmus, kā tās rīkosies “vēlēšanu” laikā. Premjeres ieskatā, ir svarīgi, ka Baltijas valstis var iet uz priekšu ar vienotu redzējumu. Taujāta, vai tas nozīmē, ka Krievijas “vēlēšanas” varēs notikt tika un vienīgi Krievijas vēstniecības telpās Rīgā, Siliņa atbildēja apstiprinoši.

LETA jau rakstīja, Krievijas Ārlietu ministrija februāra sākumā vēstīja, ka izsaukusi visu trīs Baltijas valstu pilnvarotos lietvežus, lai izteiktu protestu pret tā saukto Krievijas prezidenta vēlēšanu “sabotāžu”. Maskava apsūdzēja Igauniju, Latviju un Lietuvu par Krievijas prasību ignorēšanu gādāt par tās vēstniecībās organizēto vēlēšanu iecirkņu apsardzi. Maskava prasījusi, lai Baltijas valstis īstenotu “visus nepieciešamos pasākumus”, kas garantētu vēstniecību un vēlētāju drošību, lai izvairītos “no nopietnām šajās valstīs dzīvojošo Krievijas pilsoņu demonstrācijām”.

Latvijas ārlietu dienests apliecināja, ka pagaidu pilnvarotā lietvede bijusi Krievijas Ārlietu ministrijā, un sarunas tēma bijusi Krievijas prezidenta vēlēšanu organizēšana Krievijas vēstniecībās Baltijas valstīs.

Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (JV) pēc tam intervijā Latvijas Radio tika taujāts, vai Latvijai vajadzētu ļaut rīkot šīs “vēlēšanas”, uz ko viņš atbildēja, ka tiks pieņemts lēmums, kā rīkoties. Ministra ieskatā, šajā jautājumā vajadzētu būt vienādai visu Baltijas valstu nostājai.

Savukārt Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte tagad aģentūrai LETA paziņoja, ka “Krievijas vēstniecība varēs īstenot vēlēšanu norises diplomātiskās pārstāvniecības telpās”. Viņa uzsvēra, ka Baltijas valstis, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis, rīkojas saskaņā ar Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem.

Kā ziņots, tā dēvētās vēlēšanas, kas faktiski būs vienīgi izrāde pašreizējā diktatora Vladimira Putina leģitimitātes kārtējai apliecināšanai, notiks no 15.marta līdz 17.martam.

Saskaņā ar neatkarīgo tīmekļa izdevumu “Meduza” un “Vjorstka” ziņām, Kremlis amatpersonām izvirzījis uzdevumu nodrošināt, lai par Putinu būtu nobalsojuši vismaz 80% vēlētāju.

Reklāma
Reklāma

Pat nerēķinoties ar ierastajām manipulācijām ar balsu skaitīšanas rezultātiem un vēlētāju aktivitāti, nav ne mazāko šaubu, ka Putins kārtējo reizi tā dēvētajās vēlēšanās “uzvarēs”, paliekot amatā vismaz līdz 2030.gadam, jo Krievijā jau sen nepastāv nekāda reāla opozīcija un visi vērā ņemamie opozīcijas līderi vai nu bijuši spiesti atstāt valsti vai ielikti cietumā, bet opozīcijas redzamākais politiķis Aleksejs Navaļnijs tika nomērdēts cietumā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.