Silti gan iekārtojušies! Valsts uzņēmumu valdes un padomes pagājušajā gadā algā saņēmušas 24 miljonus eiro 0
Nākamgad valsts iestādes atlaidīs darbiniekus un griezīs budžetus. Tikai pašā noslēgumā sarunās par nākamā gada budžetu partijas attapās, ka arī valsts uzņēmumos var ietaupīt. Tie visi kopā gadā dotācijās saņem vairāk nekā miljardu eiro, bet dividendēs budžetā iemaksā trešdaļu miljarda. Valsts uzņēmumu vadības atalgojumam vien ik gadu tērē ap 24 miljoniem eiro, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Latvijas valstij pieder 70 uzņēmumi. Katram no tiem ir valde, daudziem arī padome. Tiem ir arī meitasuzņēmumi, kuriem arī ir savas valdes un daļai – arī padomes. Pēc “Nekā personīga” aprēķiniem 2023. gadā valsts uzņēmumu un to meitasuzņēmumu valžu un padomju locekļi atalgojumā saņēma ap 20 miljoniem eiro, bet 2024. gadā – jau ap 24 miljoniem.
Valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atalgojumu rēķina izejot no vidējās algas valstī. Nelielā uzņēmumā valdes priekšsēdētāja alga drīkst būt piecas reizes lielāka par vidējo algu, bet lielā koeficients ir desmit. Citu darbinieku algu līmenis gan ir atšķirīgs. 2023. gadā “Latvijas pastā” darbinieks gadā saņēma vidēji 13 tūkstošus eiro, “Elektroniskajos sakaros” – 50 tūkstošus. Vadītāju algu tālāka augšana pagaidām ir apturēta.
“Pagājušajā gadā, novembrī, tika iesaldētas valdes un padomes locekļu atlīdzības uz diviem gadiem līdz nākamā gada beigām. Tātad tikai tad, ja tiek izvēlēts jauns valdes vai padomes loceklis, tad tā atlīdzība tiek noteikta no jauna un ievēroti Ministru kabineta noteikumi,” raidījumam sacīja Dzintra Gasūne, Valsts kancelejas Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja.
“Nekā personīga” vēsta – šogad valsts uzņēmumu padomes pametuši daudzi. Līdz šim tradicionāli tajās piestrādāja Ministriju ierēdņi, visbiežāk valsts sekretāri un viņu vietnieki: Augstspriegumu tīkla padomē – no Finanšu ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas; Latvijas dzelzceļā, airBaltic un Latvijas gaisa satiksmē – no Satiksmes ministrijas, Vides investīciju fondā un Elektroniskajos sakaros – no VARAM ministrijas.
Dzintra Gasūne: “Tā nevarētu būt, ka ir uz pilnu laiku ievēlēti šie te pārstāvi no kapitāldarba turētāju darbiniekiem, tas bija augustā jāpārtrauc. Stājās spēkā interešu konflikta novēršanas likuma norma par to, ka nav iespējams ievēlēt uz pilnu laiku padomes locekļu ierēdņus, amatpersonas, kas ir ministrijās.”
Pēc izmaiņām vairāki ierēdņi izvēlējušies pamest nevis uzņēmumus, bet ministrijas. Atsevišķos gadījumos gan ierēdņi turpina darbu padomēs, tas esot atļauts kā pagaidu variants, kamēr notiek konkurss uz jauniem vadītājiem. Tā Augstspriegumu tīkla padomē strādā Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Liga Rozentāle, bet Sadales tīkla padomē – Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns. Savukārt VARAM ministrija izlēmusi, ka kompānijai Elektroniskie sakari vispār padome vairs nav nepieciešama.
Šogad “Latvijas dzelzceļš” paziņoja par plānu apvienot vairākus koncerna uzņēmumus. Kopā tajā ir sešas kompānijas, četrās no tām ir padomes. Tikai valdes un padomes locekļu algās dzelzceļš un tā meitas uzņēmumi 2024.gadā tērēja pie miljona un 400 tūkstošiem eiro.
Uzņēmums “LatRailNet” simtprocentīgi pieder “Latvijas dzelzceļam”, bet tam ir padome trīs cilvēku sastāvā. Uzņēmuma pērnā gada apgrozījums bija pusotrs miljons, un valdes un padomes atalgojumam tas tērēja vairāk nekā 180 tūkstošus eiro.
Inga Vilka,Valsts kontroles padomes locekle: “Šis jautājums par meitas kompānijām, tam pašam “Latvijas loto” vēl ir meita tikai balvu iepirkšanai, vai tiešām tas ir nepieciešams. Reizēm ir tāda sajūta, ka ar šīm dažādām sīkām kapitālsabiedrībām tiek nodrošināts tāds varas elites pieprasījums pēc labi apmaksātām amatu vietām.”
Andris Šuvajevs, “Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs: “Tiešām uzņēmumi nespēj pārvaldīt pašas savas meitas, un viņiem ir nepieciešamas šī padome? Jā, nu, pilnīgi absurda situācija, es jums piekrītu. Šeit šādā veidā tas nevar turpināties. Latvija arī nav tik liela valsts, lai mēs nevarētu tomēr efektīvi pārraudzīt šos te valsts uzņēmumus kaut cik centralizēti šādā veidā.”
Padomes ir piepelnīšanās iespēja ne tikai ierēdņiem. Arī valsts uzņēmumu dažādu līmeņu vadītāji piestrādā savu meitaskompāniju padomēs. Tā “Latvenergo” pilnībā piederošajā “Sadales tīklā” un daļēji piederošajā “Liepājas enerģijā” iepriekšējos gados strādāja paša Latvenergo departamentu vadītāji. “Augstsprieguma tīkla” darbinieki ieņēma padomes locekļu amatus tam daļēji piederošajā “Conexus Baltic Grid”.
Atšķirībā no Latvijas dzelzceļa ne visām Latvenergo meitām vadība iesniedz amatpersonu deklarācijas. No tām algām, kas ir deklarētas, sanāk, ka koncerns valdēm un padomēm pagājušajā gadā tērējis pie 2 miljoniem un 200 tūkstošiem eiro.
Valsts amatpersonu deklarācijas liecina, ka vadītāji nereti ieņem vairākus amatus vienā un tajā pašā uzņēmumā vai vairākos valsts uzņēmumos. Attieksme pret darbu padomēs nereti ir formāla gan no pašu amatpersonu, gan akcionāru, proti, ministriju puses.
Inga Vilka raidījumā pauž: “Lai pamatotu to, tad mums tiek norādīts uz ļoti lielu darba apjomu, sarežģīta darba apjoma, sarežģītiem lēmumiem, atbildību lielu. Un savukārt tad, kad mēs skatāmies no otras puses, jo, ko mēs ļoti bieži redzam, ka šis darbs padomē tiek savienots ar kādu citu pamatdarbu. Tad mums saka, nē, nē, tas apjoms jau nav tik liels, tas tā neiespaido.”
Lielākā daļa valsts uzņēmumu saņem budžeta naudu. 2023.gadā kapitālsabiedrību dotēšanai tērēti vairāk nekā miljards eiro, bet to dividendes bija 355 miljoni eiro.
Pieminētajam Latvijas dzelzceļa koncernam 2023.gadā tika izmaksātas 74 miljonu eiro dotācijas.
Valsts kontrole savās revīzijās ministrijām aizrāda, ka daudzi no uzņēmumiem, piemēram, kultūras nozarē patiesībā varētu būt valsts iestādes. Taču tās izmaiņas nevēlās, jo, esot komersanta statusā, ir vieglāk plānot budžetu. Bet ir arī citas priekšrocības.
Inga Vilka: “Tā ir iespēja atrasties ārpus vienotās atlīdzības sistēmas, un tur jau atlīdzība ir ievērojami augstāka, nekā tas ir iestādes gadījumā, un arī kopumā kontrole ir mazāka, nekā tas ir tiešās valsts pārvaldes iestādēs.”
Valsts kontroles pārstāve gan raidījumam uzsver – uz kapitālsabiedrībām attiecas tie paši aizliegumi izšķērdēt naudu, kas jāievēro valsts iestādēm. Atšķirīgs priekštats izveidojies tāpēc, ka akcionāri – ministrijas – savus uzņēmumus uzmana kūtri, neizvirza tām finanšu un citus mērķus. Jau vairākus gadus tiek apspriesta reforma, kas liktu akcionāram sākt iesaistīties, taču iebildumi ir gan no ministrijām, gan pašvaldībām.
Dzintra Gasūne, Valsts kancelejas Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja: “Jau 2022. gadā septembrī tika apstiprināts konceptuālais ziņojums par to, kādas tad nepieciešamas ir izmaiņas. Mēs vairāk virzāmies uz šo te aktīvo īpašnieku, kur ir publiska persona, tas nav vairs tikai kā novērotājs, kā pats uzņēmums darbojas, bet jau konkrēti izvirzītie mērķi tiek salikti sistēmā.”
Diskusijās par nākamā gada budžetu koalīcija kapitālsabiedrības visu vasaru neaiztika. Tikai pēdējās nedēļās arī šis jautājums parādījies dienaskārtībā.
Kā norāda Anda Čakša, Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāja (Jaunā Vienotība): “Tas jautājums nav pamests novārtā, jo patiesībā tam ļoti pievērsusies arī premjerministre. Mēs arī komisijā par vienu no kapitālsabiedrībām sākām jau runāt, un aicināsim viņus atkal un runāsim.”
Uz “Nekā personīga” jautājumu, vai runa ir par Latvijas valsts mežiem, Čakša atbildēja apstiprinoši: “Latvijas valsts meži, jā.”
Politiķi pamanījuši, ka Latvijas valsts meži no iepriekšējo gadu dividendēm uzkrājuši pie 300 miljoniem eiro. Tos “Progresīvie” rosināja ieskaitīt valsts budžetā. Panākts kompromiss, ka līdzšinējo 70% vietā valsts kapitālsabiedrības budžetam atvēlēs 90% no savas peļņas.
Harijs Rokpelnis, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs: “Šobrīd tajā plānā, kas ir, virzot budžetu uz priekšu valdībā, ir ierēķināts papildus dividenžu apjoms novirzīt valsts budžetā. Nu, mūsuprāt, tas ir vidusceļš. Pēc būtības pavisam loģiski būtu, ja kapitālsabiedrība visas dividendes nonāktu kā minimums pārskatīšanā valdībā, un tad attiecīgi valdība lemtu par katru investīciju projektu atsevišķi. Tur man ir jāpiekrīt, ka kaut kāds, nu, caurspīdības elements ir pazudis tajā, kā kapitālsabiedrības izmanto savus līdzekļus un kādos investīciju projektos virzās uz priekšu.”
Viens no Valsts kontroles pārmetumiem valsts pārvaldei ir nevajadzīgi lielais kapitālsabiedrību skaits. Piemēram, ar valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanu nodarbojas četri dažādu ministriju pakļautībā esoši uzņēmumi.
