Skaistie tārpi, valdzinošās baktērijas un glītie vīrusi. Recenzija par Sabīnes Šnē izstādi “Partnere, parazīte” 0
Apskatot mākslinieces Sabīnes Šnē izstādi “Partnere, parazīte”, jāsāk domāt par mikroorganismiem – gan vīrusiem uz mūsu rokām, gan pētnieciskām teorijām par dzīvības sistēmām uz Zemes. Plašs, bet tematiski izturēts ir izstādes saturiskais lauks, kas tehniski izpildīts trīs vienkāršos un laikmetīgos risinājumos. Izstādē redzamas aplikācijas ar vinila plēvi uz sienas, digitālu zīmējumu izdrukas vidējos izmēros un 3D animācijas filmas nelielos plazmas ekrānos.
Izstādes galvenā ideja ir parādīt, ka jau pirms daudziem miljoniem gadu baktērijas un vīrusi mums visu laiku ir bijuši klātesoši.
“Partnere, parazīte” pamatdoma sakņojas angļu ekologa Džeimsa Lavloka teorijā par planētu kā dzīvu būtni, ko viņš nosaucis sengrieķu Zemes dievietes Gajas vārdā, un savas teorijas aprakstījis grāmatās «Gajas teorija», «Gajas gadagājums» un «Gajas atmaksa». Sabīne Šnē arī savā izstādē Zemi sauc par Gaju un interpretē kā dzīvu, sievišķīgu organismu, sakot: “Gaja. Viņas ķermenis ir zeme un Zeme ir viņas ķermenis”.
Sabīnes Šnē izstāde skatāma ļoti senas vēstures kontekstā, kas aizved līdz mikroorganismu bezgalīgajai klātesamībai šodienā.
Izstāde “Partnere, parazīte” nav liela. Tajā izvietoti 11 darbi un darbu grupas, un laikmetīgās mākslas centrā “Kim?” bez maksas tā apskatāma līdz 17. aprīlim.
13,8 miljardus sena vēsture ar vinila plēvi.
Tieši ar Visuma rašanos sākas Sabīnes Šnē izstāde. Tā ir neliela telpa, kur uz četrām gaišām sienām ar krāsainām vinila plēves aplikācijām attēlots lielais sprādziens, pirmo dzīvo organismu parādīšanās, Meža, Zemes un Vēja mātes … pirmais cilvēks. Visi šie lielie bioloģiskie un arī domāšanas procesi atspoguļoti lakoniskos , neliela izmēra vinila aplikāciju tēlos, kas valdzina ar vienkāršām, simboliskām formām, bet tai pat laikā jūtams realitātē balstīts un pareizs lietu un procesu attēlojums.
Sabīne Šnē ir iedvesmojusies no pirms vairāk nekā 30 000 gadu seniem alu zīmējumiem.
Lielais sprādziens, pēc Visuma veidošanās teorijas, notika pirms 13,8 miljardiem gadu, un izstādē tam veltīta pirmā aplikācija melnā krāsā kā liels pārrāvums aiz sevis centrā atstājot melnu punktu. Uz tās pašas sienas kopā ar Visuma dzimšanu aplūkojama nulle (“0”) , no kuras viss vienmēr sākas, zila elipse, kas simbolizē ūdeni, un pirmās baktērijas. Aplikācijas uz nākošās sienas aizved līdz latviešu mitoloģijas elku dievībām, kuru tēlos iezīmējās dzīvnieku un zemes iežu formas, un vēl tālāk – uz cilvēka trauslo dzimšanu.
Mākslas darbi, kas veidoti ar krāsainām vinila plēvēm atrodas izstādes ievadtelpā, kas konspektīvā risinājumā sagatavo skatītāju nākošajā telpā aplūkot mikroorganismus ļoti estētiskā izpildījumā un dinamikā. Ievadtelpā uz vienas sienas redzami tārpi, kurus, dzīvus ieraugot, daudzi cilvēki nepatikā novēršas, bet izstādē tie drīzāk atgādina senas krelles vai rokassprādzes nevis dzīvas būtnes. Tikai to precīzi noteiktā forma nepārprotami liecina par patiesību – tie ir dzīvie organismi, tārpi.
Ievadtelpa veic arī vēl vienu funkciju – parāda izstādes vienojošo vizuālo elementu mazus aplīšus, kas simbolizē olšūnas un spermotozoīdus un darbojas kā “Partnere, parazīte” caurvijas elements visā ekspozīcijā, dažkārt skatītājam šo formu uztverot arī kā baktēriju vai vīrusu.
Lielās, skaistās piezīmju lapiņas
Digitālie zīmējumi uz izdrukām atstāj vieglu un nedaudz vējojošu noskaņu.
Tie ir ne tikai ļoti skaidri un nesamudžināti, bet arī to piestiprināšanas veidu, tikai ar diviem lapas augšējiem stūrīšiem pie sienas, var uzskatīt par izstādes elementu.
Krāsaini, smalkās līnijās, ķirurģiski, bioloģiski un anatomiski zīmējumi – tūkstotis un miljons reižu palielinājumā no skata, ko varam vērot mikroskopā. Izstādē māksliniece maina profesiju – kļūst par bioloģi, skatītājiem parādot mikroorganismu īpašo dzīvi. Iespējams, tam ir arī nedaudz populistisks raksturs, jo tik daudz par vīrusiem kā pēdējos divos gados sen nav runāts, rakstīts un rādīts.
Zīmējumā “Progress auglīgā vidē” var atpazīt stilizētu COVID vīrusu, kas atgādina jūras ezi zemūdens klusajā un krāsainajā pasaulē. Zīmējumā vērojama arī animācijas noskaņa, ko rada zaļām aļģēm apaugusi monstra mugura. Vīrusi dzīvo, vairojās un valdzina biologus, māksliniekus un skatītājus ar savām skaistajām formām, kam Sabīne Šnē piedod krietnu devu savas fantāzijas, izdomas un dzīvības.
Apļa vai mazas lodītes formas ripo, spēlējas un ieguļas daudzās izdrukās. Pēdējā zīmējumā “Snaudošie monstri” tie kā trīs biljarda bumbiņas rozā krāsā silti un mierīgi guļ uz dzeltensarkana un harmoniska fona, ka tiešām atgādina skaistu klusumu pēc vētras. Tūlīt sāks ripot un paraus līdzi visu, ko vien var paraut.
Vienā zīmējumā uzreiz atpazīstama cilvēka sirds anatomiskā vērojumā, un tur pat līdzās mūsu ķermeņa dzīslas un kapilāri. Bet var būt tur attēlots fragments no planētas asinsrites, kurā iegūlies melns apaļš vīruss – kāpēc tam vienmēr jābūt ļaunam, var būt tā ir labā baktērija?
Cilvēka plaukstas redzamas vismaz divos zīmējumos, vienā – zaļganām baktērijām un mikrobiem klāta ar nosaukumu “Mīlestība izplatās kā vīruss”, otrā – melnbalta, tīra, pavērsta uz augšu un gatava saķert lidojošo lodīti, zīmējuma nosaukums ir “Mīlestība kļuva nāvējoša”.
Tieši lodītes melnbaltajās izdrukās piešķir izstādei eleganci, un darbs “Kurš no kura kam”, precīzs savā lakoniskajā idejā, pretendē uz sen zināmu atklāsmi, ar kuru grūti sacensties – cik skaistais un saturā ietilpīgais var būt vienkāršs!
Animācija kā kopsavilkums izstādei
Filmām, kas redzamas ekrānos pie divām pretējām sienām ir nosaukumi “Simbioze” un “Parazītisms (ir viena no simbiozes formām)” .
Uz ekrāniem plūstošās kustībās, pārmaiņās un mutācijās dzīvo izstādē redzamie tēli – zīmējas Zemes māte, kā paklājs savairojas apaļie vīrusi un pēc tam aizplūst jaunā pārveidē … asinsvadi, kas atgādina trubas, top garāki, met 90 grādu un citus leņķus un tīklojas bezgalībā … kādā brīdī notiek sadursme un tad organismi aizplūst, veidojot jaunas dzīvības formas.
Pašā izstādes beigu daļā pie gala sienas ir arī mazs planšetes izmēra ekrāns, kas rāda nemitīgu nulles “0” atdzimšanu un šī video nosaukums ir “Nepārtraukta atjaunošanās. No nulles punkta līdz bezgalībai”.
Animācijas filmas attīsta domu par dzīvo organismu daudzskaitlīgajām sistēmām gan cilvēkā, gan ārpus tā. Lai arī pieņemam, ka Zeme ir vienots un dzīvs organisms, Sabīne Šnē mikroskopisko kustību uz Zemes un cilvēkā rāda kā daudzus paralēli eksistējošus dzīvības procesus, kas dod iespēju mikroorganismus aplūkot patiesi estētiskā un valdzinošā izskatā.
