Skatītājs jautā Slaidiņam: “Kā ir aizsargāta Rīgas HES? Ja to sabomardē, tad Rīga nepilnas stundas laikā ir zem ūdens…” 148
TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” kāds skatītājs uzdeva jautājumu par Latvijas kritiskās infrastruktūras aizsardzību: “Kā ir aizsargāta Rīgas hidroelektrostacija (HES)? Ja to sabombardē, tad Rīga nepilnas stundas laikā ir zem ūdens…”
Uz šo skatītāja jautājumu NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš atbildēja, sakot: “Lai uzspridzinātu Rīgas HES…Tur padomju laikos bija tādas šahtas, kur likt iešā, ja nemaldos, mazas jaudas atombumbas. Tur nav iespējams ar parasto aviāciju viņu sadauzīt. Šis milzīgais uzbērums ir jau celts ar tādu domu, lai spētu izturēt triecienus.”
Rīgas hidroelektrostacija (HES) ir jaunākā un otra lielākā spēkstacija uz Daugavas, kas celta laikā no 1966.gada-1975. gadam, tā liecina Salaspils Tūrisma informācijas vietne internetā ŠEIT.
“Pirmie priekšlikumi hidroelektrostacijas būvei pie Doles salas bija izstrādāti jau 19. gadsimta beigās. Interesi veicināja tas, ka pie Doles salas Daugavai bija ievērojams kritums, lielā Rumbulas krāce, turklāt spēkstacija atrastos ļoti tuvu Rīgai.
1920-to gadu sākumā tika pat izveidots speciāls Doles spēkstacijas būves birojs, kas izstrādāja vairākus potenciālos HES izbūves variantus. HES saražoto enerģiju bija plānots izmantot Rīgas rūpniecības vajadzībām un perspektīvā dzelzceļa elektrificēšanai uz Jūrmalu,” rakstīts Salaspils Tūrisma vietnē.
Tomēr, kā vēlāk atzinuši plānošanā iesaistītie speciālisti, tad „”ne tehniskais, ne saimnieciskais stāvoklis nebija nobriedis būves sākšanai.” 1920. gados elektrības patēriņš valstī vēl bija pārāk mazs, lai Doles spēkstacijas celtniecība atmaksātos, bet 1930. gados ekonomisku apsvērumu dēļ priekšroka tika dota Ķegumam.
“Rīgas HES būve sākas 1966. gadā. Šajā pašā gadā PSRS Ministru padome apstiprina projekta galīgo variantu ar aizsprosta būvi Doles salas vidū. Tika noraidīts variants ar aizsprostu Doles salas augšgalā, kas ļautu izvairīties no salas daļējas appludināšanas, tomēr tad zem ūdens paliktu krietni lielākā Ogres pilsētas daļa.
Būves ģenerāluzņēmēja – celtniecības pārvaldes „Daugavhesbūve” celtnieku kolektīvs gandrīz pilnā sastāvā pārceļas uz Salaspili no Pļaviņu HES būves vietas. Pāri Daugavai pie Ķekavas uz Doles salu tiek novietots pontontilts. Pirmais Rīgas HES hidroagregāts tiek iedarbināts 1974. gada novembrī, līdz 1975. gada novembrim darbu ir sākuši visi seši hidroagregāti,” norāda Salaspils Tūrisma pārstāvji.
Celtniecības laikā būves projekts ticis vairākkārt pārskatīts, maksimāli paaugstinot ūdens līmeni, lai iegūtu lielāku kritumu un jaudu, kas savukārt prasīja papildu darbus ūdenskrātuves krastu aizsargdambju veidošanā. Dambju būvei izmantoja zemessmēlējus, bet nepieciešamās smiltis un granti ieguva Doles salas augšgalā, kuru tagad sedz ūdenskrātuve. Rīgas HES ir otra lielākā spēkstacija uz Daugavas, tā kalpo ne tikai elektroenerģijas ražošanai, bet arī Rīgas apgādei ar dzeramo un tehnisko ūdeni.
Rīgas HES tehniskie parametri: jauda 402MW, hidroagregātu skaits – 6, kritums 18 metru, ūdenskrātuves tilpums – ap 330 milj. m3, tā stiepjas no Salaspils līdz Ogrei.
Kā norādīts Salaspils Tūrisma vietnē, tad spēkstacija kalpo arī kā satiksmes tilts starp upes krastiem un Doles salu. Pie HES aizsprosta Daugava ir 390 m plata. Vairāk nekā 15 km garais Rīgas HES aizsargdambis ir iecienīta velobraucēju un pastaigu vieta. Rīgas HES atrodas 35 km no Daugavas grīvas.
Rīgas HES būves atrodas rajonā, kur Daugava ietek Rīgas smilšainajā līdzenumā un tās ieleja ir 2 km plata. Braucot no Salaspils uz Doles salu, ceļš vispirms šķērso aizaugušo veco Daugavas gultni gar Dārziņiem un apbūvēt sākto Zirņu salas daļu.
Plašāk par Rīgas HES var lasīt arī interneta vietnē “Vikipēdija” ŠEIT.
