Foto: Ieva Čīka, LETA

Kuzmina: Skolotāju algas kā neizbrienams purvs 83

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Neticami, bet tava auto marka atklāj par tevi vairāk, nekā spēj iedomāties
14 iecienīti produkti, kuru sastāvā ir vielas, kas var veicināt vēža veidošanos 3
Ukraina pazemo Putinu, pārkāpjot vienu “sarkano līniju” pēc otras
Lasīt citas ziņas

Skolēniem vajadzētu sākt tiešām čakli mācīties jau no pašām pirmajām septembra dienām. Iespējams, pēc divu nedēļu mācīšanās atkal varēs nemācīties, jo skolotāji sola sākt beztermiņa streiku, ja vien neizdosies ar valdību izlīgt par algām un skolotāju slodzi.

Streika pieteikšanā, lai panāktu savu, pedagogiem roka jau iesista. 2018. gadā, kad valdība kavējās pieņemt skolotāju algu pieauguma grafiku, pietika piedraudēt ar streiku, lai grafiks tiktu pieņems.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nav tā, ka LIZDA nav gatava uz kompromisiem: esot gatava, taču pārsvarā attiecībā uz skolotāju slodzes sadalījumu. To LIZDA neprasa nokārtot jau 2023. gadā, tomēr norāda, ka virzībai jābūt ātrāk, nekā plānots. Četrus gadus šajā jomā neko nedarot, politiķi esot pierādījuši, ka viņiem nav izpratnes par šo jautājumu.

Augustā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodeva publiskai apspriešanai informatīvo ziņojumu gan par skolotāju algu turpmāku pieaugumu, gan par to, kā pamazām skolotāju slodzi sabalansēt tā, lai mācību stundu vadīšana aizņemtu tikai 60 procentu no skolotāju darba laika.

No ziņojuma redzams, ka gan atalgojuma celšanu, gan slodzes sabalansēšanu IZM tā kā gribētu atlikt. Nav gluži tā, ka nekas netiks darīts, bet minimālās skolotāju algas pieaugums līdz pat 2025. gadam būs mazāks nekā 100 eiro gadā un tikai pēc tam būšot straujāks, tāpat skolotāju darba slodzes sabalansēšana plānota līdz 2027./2028. mācību gadam. Kā saka, pacieties, debesīs labāki būs!

Tāpēc, no vienas puses, var saprast Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) sašutumu. Solītais algu kāpums nu nemaz neatbilst tam, ko pieprasa arodbiedrība.

IZM sola no 2023. gada 1. septembra 976 eiro minimālo algu par likmi (30 darba stundām nedēļā), bet LIZDA prasa ne vairāk un ne mazāk kā 1114,25 eiro.

Šī summa aprēķināta, ņemot vērā, cik sabiedriskajā sektorā pelna citi ar augstāko izglītību. Izglītības attīstības pamatnostādnes paredz, ka skolotājiem jāpelna vairāk nekā šiem citiem: 2027. gadā pat par 30 procentiem vairāk.

Tā kā pamatnostādnes atbalstījusi valdība, LIZDA uzskata, ka, piedāvājot 976 eiro, valdība pārkāpj to, ko pati lēmusi. Tiesa, pamatnostādnēs ir runa par vidējo pedagogu darba samaksu, nevis minimālo samaksu par vienu likmi. Jāpaskaidro, ka, atkarībā no katras skolas rocības, par likmi var maksāt vairāk, turklāt maksāt arī piemaksas par papildpienākumu veikšanu.

Reklāma
Reklāma

Skolotāji kā draudu uztvēruši to, ka izglītības un zinātnes ministre solījusi publiskot pedagogu algas. Kāpēc? Vai kauns, ka sabiedrība redzēs, cik mazas tās ir, vai bažas, ka kādam tās varētu šķist pārāk lielas?

Zinot, cik dažādas ir skolu iespējas un skolotāju noslodze, pareizas var būt abas atbildes. Patiesībā pedagogu algošanas sistēma ir kā neizbrienams purvs, kurā sabiedrībai ļoti grūti saprast, cik tad taisnīgas ir skolotāju prasības pēc algu celšanas.

Normālais darba laiks – 30 stundas, nevis 40, kā ierasts darba tirgū –, samaksa par likmi (kas katrā skolā atšķiras) plus piemaksas, kas arī katrā skolā atšķiras, rada situāciju, kurā grūti saprast, cik tad maz vai daudz pelna skolotāji.

Neviens no izglītības politikas veidotājiem nav šo purvu nosusinājis, lai tiktu pie jelkādas skaidrības. Tā vietā ik pa brīdim sabiedrībai kā sunim kaulu pamet informāciju, ka, lūk, kāds skolotājs pelnot pat vairākus tūkstošus eiro. Nav saprotams, kam šī situācija ir izdevīga: izglītības politikas veidotājiem, finansējuma dalītājiem vai skolotājiem.

LIZDA aprēķinājusi, ka izpildīt tās finansiālās prasības 2023. gadā maksāšot vien 10 miljonus eiro. To valsts varot atļauties, ņemot vērā, cik tiekot izšķiests citās jomās. “Jautājums ir par prioritātēm,” uzsver LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

LIZDA prasa, lai algu pieaugums tiek iekļauts nākamā gada valsts budžeta projektā: tas nekas, ka to apstiprināšot nākamā valdība. Lai jau šī valdība izrādot labo gribu, un, ja nākamā gribēs ko labot, tad streiku drauda mākoņi vilksies pār jauno ministru galvām.

I. Vanaga neslēpj: tiekot izmantota priekšvēlēšanu situācija, jo, kad jāzvejo vēlētāju balsis, politiķi kļūstot dzirdīgāki.

Taču diez vai LIZDA apzinās, ka šis priekšvēlēšanu laiks savā ziņā izdevīgs arī politiķiem: viņi šobrīd var apsolīt jebko, jo nav garantijas, ka nāksies solījumus pildīt.

Pat ja tiks atkal pie varas, vienmēr solījumu nepildīšanu var novelt uz mainīgiem apstākļiem, uz to, ka politiskie partneri nepiekrīt darīt tā, kā solīts.

Esošajai valdībai būtu ļoti vienkārši apsolīt to, ko grib LIZDA, jo par nākamās valdības rīcību tā tiešām atbildību nevar uzņemties. Savukārt visu pedagogu, tostarp bērnudārzu audzinātāju, beztermiņa streiks, kura laikā bērni būs jāatstāj mājās, radīs lielas neērtības daudziem, un tas valdošajām partijām vēlēšanās noteikti nenāks par labu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.