Skolotāju algas saista ar skolu tīklu 9
Pretēji iepriekš solītajam izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei nav izdevies panākt, lai jau šonedēļ jauno pedagogu atalgojuma modeli izskatītu valdības sēdē.
Citu ministru, kā arī tā saukto sociālo partneru – Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas – iebildumu dēļ modeļa izskatīšana atkal atlikta. Kā zināms, tas paredz ieviest jaunu pedagogu algošanas sistēmu sākot no pirmsskolām un beidzot ar augstākās izglītības iestādēm. Vispārējo skolu skolotājiem tas paredz ieviest 36 stundu darba nedēļu. Šajās stundās ietilptu gan mācību stundu vadīšana, gan citu pienākumu veikšana. Skolotāju atalgojums gan joprojām būtu atkarīgs arī no skolas lieluma.
Pirmdien noteikumi par jaunā modeļa ieviešanu tika izskatīti Ministru kabineta komitejā, kur skaidri iebildumi pret jauno sistēmu neizskanēja. Ministri tā vietā, lai detalizēti vētītu modeli, vairāk runāja par izglītības sistēmas problēmām. Kultūras ministre Dace Melbārde gan izteicās, ka jaunā atalgojuma sistēma būtu jāsaista ar skolotāju darba kvalitāti. Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile vairākkārt uzsvērusi, ka jaunais atalgojuma modelis būšot godīgāks nekā līdzšinējā skolotāju algošanas sistēma, līdz ar to tā spēšot darbam skolā piesaistīt vairāk kvalificētu skolotāju, tomēr modelis neparedz, ka skolotāja alga būtu saistāma ar viņa darba rezultātiem. Jau pēc sēdes arī finanšu ministrs Jānis Reirs runāja par to, ka jaunā algošanas sistēma būtu jāsaista gan ar kvalitāti, gan ar skolu tīklu. Finanšu ministrijai gan bija arī citas iebildes pret jauno finansēšanas modeli. Piemēram, tā strīdas ar Izglītības un zinātnes ministriju par to, kurā datumā būtu jāfiksē skolēnu skaits skolā, no kā arī atkarīgs pedagogu atalgojums.
Atsevišķi no jaunā atalgojuma modeļa IZM izskatīšanai valdībā virza noteikumus par klašu atvēršanu skolās, un tie paredz noteikt ierobežojumus 10. klašu atvēršanai. Piemēram, novadu vidusskolās nedrīkstēs atvērt 10. klasi, ja tai nebūs pieteikušies vismaz 12 skolēni. Šāds lēmums varētu mazināt vidusskolu skaitu Latvijā. Arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma izteikusies, ka šie noteikumi tomēr jāskata kontekstā ar jauno atalgojuma modeli. Vakarrīt LTV raidījumā “Rīta Panorāma” viņa pat izteicās, ka šie noteikumi valdībā varētu tikt pieņemti jau šomēnes, kamēr jaunais atalgojuma modelis var pagaidīt līdz pat oktobrim.
Jāpiebilst gan, ka līdz šim politiķi tieši vairāk centās izvairīties no lēmumu pieņemšanas par skolu skaita mazināšanu. Tas skaidrots ar politiskās drosmes trūkumu, jo šādi lēmumi ir nepopulāri. M. Seile atzīst, ka šādiem lēmumiem “vajag drusku drosmi”: “Raugoties uz faktiem un skaitļiem, ir acīm redzami, ka nevaram atļauties vidusskolas, kur 10. – 12. klasē ir, piemēram, 15 bērni. Tajā pašā laikā ļoti labi saprotu un apzinos, kāds emocionālais fons ir šādiem lēmumiem. Šādi lēmumi ir skarbi gan attiecībā pret skolēniem, gan skolotājiem. Taču esmu pārliecināta: ja vidusskolu tīkls būs sakārtots un tiks stiprinātas reģionu vidusskolas, bērni būs tikai ieguvēji. Tā kā partijās ir gan valdības, gan pašvaldību politiķi, dažādi viedokļi par skolu tīkla sakārtošanu ir pat vienas partijas ietvaros. No “Vienotības” biedriem esmu saņēmusi gan atbalstu, gan pat nosodījumu.”
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga vērtē, ka jaunā atalgojuma modeļa atlikšana ir laba ziņa, jo nu vismaz sākšoties par to detalizēta diskusija arī valdības līmenī, taču diskusijas nedrīkst būt garas, jo atalgojuma modelis jāskata kontekstā ar nākamā gada valsts budžetu. LIZDA galvenā prasība modeļa uzlabošanai ir tajā iekļaut pedagogu algu palielināšanas grafiku, ko prasa arī Izglītības likums. “Modelī iekļautās algas lielākoties ir lielākas nekā pašreiz, tomēr vienalga nenodrošina konkurētspējīgu atalgojumu. Ja pirmsskolas skolotājam paredzēti tikai 760 eiro, bet augstskolas lektoram – 602 eiro pirms nodokļu nomaksas, tad pedagogiem ir jāredz, kāda būs algu dinamika,” skaidro I. Vanaga. Kopumā arodbiedrībai ir 20 prasības, un teju katra no tām prasa papildu finansējumu. Vai LIZDA apzinās, ka jau tagadējā modeļa ieviešanas izmaksas valdībai šķiet finansiāli teju nepaceļama nasta? “Tas ir jautājums, vai izglītība ir prioritāte vai ne,” atbild I. Vanaga, piebilstot – algas ļautu celt arī skolu tīkla pārdomāta sakārtošana.
Jau patlaban izstrādātā modeļa ieviešanai būtu nepieciešami papildu 10,48 miljoni eiro, bet 2017. gadā – pat 31 miljons eiro.
