31
Latvijā patlaban norit darbs pie jaunā, kompetencēs balstītā, izglītības satura. Skolēnus mācīšot tā, lai attīstītu viņos spēju domāt, pielietot iegūtās zināšanas dažādās situācijās, uz ko faktiski arī vērsti PISA testi. Vai ir pamats cerēt, ka tad, kad tas būs stājies spēkā un kādu laiku darbojies, arī Latvijas skolēnu sasniegumi PISA testā uzlabosies?
Ir pamats cerēt un ir jācer. Ja paraugāmies uz pētījuma datiem pēdējos desmit gados, Latvijas skolēnu sasniegumi nekrītas, bet arī neuzlabojas. Pirmajos PISA ciklos vēl pirms desmit gadiem 1998. – 2007. gadā Latvijas skolēnu sasniegumi uzlabojās. Kas interesanti: 1998. gadā arī stājās spēkā jaunais izglītības saturs un standarts, arī tad plānoja ieviest tā saukto starppriekšmetu kompetenci.
To, ka jābūt saiknei starp tēmām, ko māca dažādos mācību priekšmetos, jaunā satura izstrādātāji saka arī tagad. Tātad to gribēja ieviest jau pirms 20 gadiem, bet tomēr neieviesa?
Nevar teikt, ka pavisam neieviesa. Tomēr izglītības satura attīstība notiek nepārtraukti. Nebūs jau tā, ka jaunais saturs būs kaut kāda robežšķirtne, pēc kura nekas vairs nebūs tā, kā agrāk.
Galvenais ieguvums varētu būt tas, ka, ieviešot jauno saturu, tiks sakustinātas skolotāju masas. Ir skolotāji, kuri jau tagad izmanto modernas mācību metodes, taču to nedara visi. Svarīgi, lai jaunais saturs “aiziet” uz skolotāju ikdienas darbu, uz mācību līdzekļiem, uz novērtēšanas sistēmu, diagnosticējošajiem darbiem.
Diemžēl, kamēr sakārtoja visus dokumentus struktūrfondu atbalstam jaunā satura izstrādei, pagāja vairāk laika, nekā tagad atlicis paša satura izstrādei.
Kad jaunos skolotājus apmācīs strādāt ar jauno izglītības saturu?
Būs jādomā, kā mainīt studiju programmas, taču arī tagad studiju programmas visu laiku attīstās. Nav jau tā, ka jaunajiem pedagogiem māca tikai runāt, stāvot pie tāfeles, uzdot un atprasīt.
Izglītības un zinātnes ministrija grib likvidēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, pievienojot to Latvijas Universitātei. Vai LU izskolotie pedagogi strādā labāk nekā RPIVA lolojumi? Vai šāds solis uzlabos jauno skolotāju apmācību?
Es nevaru atbildēt, kur tiek sagatavoti labāki jaunie skolotāji. Nav veikta analīze, lai izdarītu kādus secinājumus. Pašnovērtējuma ziņojumos pirms akreditācijas visi sevi apraksta skaisti un stāsta, ka teju visi absolventi strādā profesijā. Tāpēc ir labi, ka tiks ieviests absolventu reģistrs. Attiecībā uz skolotāju nodarbinātību gan tieši ministrijai vajadzētu būt visprecīzākajiem datiem: viņi taču var salīdzināt absolventu personas kodus ar skolās strādājošo skolotāju personu kodiem. Taču šos datus ministrija augstskolām neatklāj: saka, ka jāaizsargā personas dati.
Bet es piekrītu IZM nostājai, ka resursus vajag konsolidēt. Ir skolotāju izglītības programmas, kas abās augstskolās ir paralēlas un pasniedzēji tikai “pārskrien” starp abām augstskolām. Tās tiešām jāapvieno. Reformas rezultātā neapšaubāmi būs jāmainās arī LU. Domāju, ka abu augstskolu mācībspēkiem nebūs problēmu sastrādāties.
Starp citu, ar igauņu kolēģiem runāju arī par skolotāju izglītības programmām. Arī tās pēdējos gados Igaunijā ir būtiski mainītas. Mainīta pieeja pedagoģiskajai praksei. Bieži dzird, ka Latvijā pedagoģijas studentiem neesot pietiekami daudz prakses. Patiesībā prakses stundu skaits ir pietiekams – vidējais pasaulē, ja ne vēl vairāk –, taču, iespējams, tās labāk jāizmanto. Šobrīd ir tā, ka sākumā prakse izpaužas tikai kā stundu vērošana, un reāli stundas jaunie skolotāji vada tikai vecākajos kursos, bet tad viņi dažreiz paliek vieni, nav pieredzējušāku kolēģu vai pasniedzēju atbalsta, jo prakses laikā nodarbību augstskolā vairs nav. Savukārt Tartu universitātē prakse rit paralēli studijām un profesori dod topošajiem skolotājiem uzdevumus, kas prakses laikā jāpaveic. Profesori arī ierodas skolā, lai redzētu, kā studentiem skolā veicas. Tas gan ļoti palielina mācībspēku noslodzi, taču igauņi atzinuši, ka šāds prakses veids ir jēgpilnāks. Jāapspriež ar kolēģiem, ko varam pārņemt no igauņu pieredzes.
