31
Pārsteidz tas – kaut arī skolotāju trūkst (visur redzami sludinājumi, ka meklē pedagogus), tomēr ministrija samazina studiju vietu skaitu topošajiem pedagogiem.
Ministrija grib turpināt palielināt studiju vietu skaitu tā saucamajos STEM (zinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas) virzienos un to dara uz citu studiju virzienu rēķina. Diemžēl tādējādi tiek samazināts studiju vietu skaits arī tiem skolotājiem, kuri vēlāk skolās varētu mācīt STEM priekšmetus.
Jā, skolotāju trūkums kļūst aizvien lielāks. To jūtam arī fakultātē: zvana skolu direktori, kas meklē skolotājus, pie ziņojumu dēļa ir daudz vakanču sludinājumu. Gan skolu direktori, gan izglītības pārvalžu vadītāji saka: ko jūs tur fakultātē darāt, kāpēc mums trūkst skolotāju. Tāpēc jāsecina, ka IZM apgalvojums, ka valstī ir skolotāju pārprodukcija, nav pamatots. Izskatās, ka samazināt budžeta vietu skaitu grasās bez jebkādas analīzes, piemēram, par to, kurās mācību priekšmetu grupās tad trūkst skolotāju un kurās varbūt arī ir pārprodukcija.
Bet, atgriežoties pie tā, ko varam mācīties no kaimiņiem, jāsaka, ka igauņi intensīvi kārtojuši arī augstskolu tīklu. Bija 48, nu ir 21. Augstskolu skaits tika samazināts caur stingru akreditāciju, caur ko varēja tikt klāt arī privātajām augstskolām. OECD eksperti arī par Latviju ir teikuši, ka augstskolu tīkls pie mums ir pārāk sadrumstalots. Kaut vai tāpēc, ka katra nopietna ministrija uzskata, ka tai pienākas arī “sava” augstskola. Augstskolas sadalītas starp sešām ministrijām. Tāpēc arī IZM būtībā ir saistītas rokas: tā nevar pilnvērtīgi kārtot augstskolu tīklu. Taču sadrumstalotības dēļ augstskolām kļūst grūti noturēt studiju kvalitāti. Domāju, ka tā slīd uz leju. Arī zemo pasniedzēju algu un pustukšo studentu grupu dēļ. Nauda seko līdzi studentam: maz studentu, maz naudas. Lielās universitātes studentu trūkumu spēj kaut cik kompensēt ar zinātnes attīstības projektiem, bet citiem nav tādu iespēju.
Pētījums uzrāda viduvējus rezultātus
PISA ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma, kuras ietvaros 72 valstu 15 gadus veci skolēni pilda vienādus uzdevumus matemātikā, dabaszinībās un lasītprasmē.
Latvijas skolēni šajā pētījumā uzrādīja viduvējus rezultātus gan starp OECD valstīm, gan visām PISA programmas dalībvalstīm. Tikmēr Igaunijas skolēni bija vieni no labākajiem.
Mūsu skolēnu sasniegumi dabaszinātnēs kopumā Latviju ierindoja 31. vietā, bet Igaunijas skolēnu zināšanas valsti ierindojušas trešajā vietā, Lietuva – 36. vietā. Lasīšanā Latvija ir 29. vietā, Igaunija – 6. vietā. Liela vidēji sasniegtā rezultāta starpība starp Latvijas un Igaunijas skolēnu sasniegumiem ir arī matemātikas kompetencē – Latvija ir 34. vietā, Igaunija – 9. vietā, Lietuva – 36. vietā.
Andris Kangro: “Sasniegumu plaisa starp laukiem un Rīgu pieaug, un viens no cēloņiem ir tieši sociālekonomiskā nevienlīdzība. Savukārt nodrošinājums skolās, piemēram, ar datoriem, laukos ir labāks nekā pilsētā, ja ņem vērā skolēnu un datoru skaita proporciju.”
