Vācu pētnieki aprēķinājuši aptuveno skudru daudzumu uz zemes 9

Dace Bumbiere, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Izrādās, gurķus ar tomātiem nedrīkst ēst kopā! 8 produktu kombinācijas, no kurām labāk izvairīties 3
Putina sabiedrotais brīdina par globālu karu un “traģēdiju visai cilvēcei”
Kokteilis
VIDEO. Personības tests: izvēlies vienu dakšu un atklāj, ko tava izvēle liecina par tevi
Lasīt citas ziņas

Vācu pētnieki nākuši klajā ar paziņojumu, ka esot aprēķinājuši aptuveno skudru daudzumu uz Zemes. Tas vispār esot sācis nodarbināt zinātnieku prātus tāpēc, ka iepriekš nebija pat puslīdz aptuvenu skudru globālās populācijas aprēķinu. Protams, viņi necentās nepalaist garām nevienu sastapto skudru pie katra zināmā skudrupūžņa, viņi vienkārši apkopoja visu patlaban pieejamo datu klāstu un zinātnisko pētījumu rezultātus tieši šajā jomā, izskaitļojot skudru populācijas blīvumu katram atsevišķajam reģionam, lai ar konservatīvā empīriskā novērtējuma metodi izsecinātu iespējamo kopējo daudzumu.

Tā rezultātā radās skaitlis 20 ar 15 nullēm. Nolūkā puslīdz apjēgt šos skaitli, uzreiz var pateikt, ka skudru kopējais daudzums uz Zemes 2000 reižu pārsniedz mūsu Galaktikā jeb Piena Ceļā esošo zvaigžņu daudzumu, kur to parasti novērtē ar jēdzienu “miljardu miljardiem”. Taču laikam jau visinteresantākais notika tad, kad pētnieki aprēķināja arī visas planētas skudru populācijas kopējo masu, kas izrādījās 12 miljoni tonnu. Proti, tas ir vairāk nekā visu planētas putnu un zīdītāju summārā masa, izņemot cilvēkus!

CITI ŠOBRĪD LASA

Tostarp vācu pētnieku gūtie rezultāti norādījuši arī uz to, ka vislielākais skudru populācijas blīvums ir tropu mežos, savukārt vismazākais ir tajos reģionos, kas atrodas lielu un vidēja izmēra pilsētu apkaimē. Un, protams, skudras praktiski nemaz nemīt polārajos reģionos.

Viens no vācu pētnieku grupas vadītājiem Patriks Šulthaiss plašsaziņas līdzekļiem paudis, ka skudru visblīvāk apdzīvotajos rajonos tās gada laikā pārvieto aptuveni 13 tonnas zemes un organisko vielu uz vienu hektāru. Tādējādi varot droši apgalvot, ka tās izraisa ļoti lielu ietekmi uz augu barošanās ciklu un vispār visu vielu apriti dabā. Vēl vairāk – skudras ļoti aktīvi piedalās dažādu augu sēklu transportēšanā neticami lielā attālumā.

Pirmajā acumirklī šādi pētījumi daudziem varētu šķist ne gluži nopietni. Taču tie itin nemaz nav veikti izklaides vai banālas ziņkāres nolūkā. Pētnieki uzskata, ka tomēr ir ļoti svarīgi zināt to, kā skudras, kurām piemīt ļoti svarīga loma savās ekosistēmās, varētu skart sagaidāmās klimata izmaiņas un kādas tas varētu izraisīt sekas visos iespējamajos aspektos.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.