Foto: Evija Trifanova/LETA

“Skultes terminālis, Biķernieku trases zeme – valstiska mēroga zādzības šodien pat vairs netiek slēptas,” uzskata Lapsa 130

“Tās valstiska mēroga zādzības, kuras vēl pirms četriem gadiem tika mēģināts kaut kā noklusēt, aizsmērēt, pasniegt kā kaut ko valstiski atbildīgu, pašlaik pat netiek mēģināts slēpt,” TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” stāsta publicists Lato Lapsa.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Par kādu sabiedrības sapratni un empātiju mēs varam runāt?” dati liecina, ka 36% Latvijas iedzīvotāju nevēlētos dzīvot kaimiņos ar čigāniem
“Svētdienas” braucēji uz ceļiem veic neprognozējamas darbības – šoferis ar 26 gadu pieredzi dalās kaitinošākajās situācijās, ko novērojis satiksmē 83
“Rindas nebija ne pirms, ne pēc manis, tomēr steidzināšanu jutu visas 8 minūtes,” paciente sūdzas par ārstes nevērību
Lasīt citas ziņas

“Ja mēs paskatāmies uz pēdējām dažām lielākajām zādzībām, kaut vai to pašu Biķernieku trases zemi, kas tiek par nodokļu maksātāju naudu, desmit reizes pārmaksājot, nopirkta no trīs miljonāriem,” Lapsa teic.

Viņš piemin arī Skultes termināli.

“Mēs ļoti labi redzam, ka tiek darīts viss iespējamais pēdējos divus, trīs gadus, lai šo vērienīgās zādzības projektu uz visu Latvijas nodokļu maksātāju rēķina īstenotu. Izskatās, ka tas būs izdevies.

CITI ŠOBRĪD LASA

Un neviens pat nemēģina kaut ko skaidrot, tas pagrieziens ir tāds, ja pirms četriem gadiem būtu atnācis kāds premjers Kariņš vai satiksmes ministrs Linkaits, kuri ir tiešie atbildīgie par Biķernieku trases mahināciju, būtu mēģinājuši skaidrot sabiedrībai, kāpēc tas ir ārkārtīgi svarīgi, kāpēc cena ir šausmīgi zema, kāpēc viss ir briesmīgi pareizi, pašlaik viņi to pat nemēģina darīt,” publicists uzskata.

Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudi par plānoto zemes iegādi zem Biķernieku kompleksās sporta bāzes

Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudi par plānoto zemes iegādi Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstībai, aģentūru LETA informēja prokuratūra.

Ģenerālprokuratūrā saistībā ar saņemtu iesniegumu tiek veikta pārbaude par Ministru kabineta (MK) 31.augusta lēmumu atļaut Satiksmes ministrijai (SM) no privātpersonām pirkt nekustamos īpašumus Sergeja Eizenšteina ielā Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai, šim mērķim paredzot piešķirt līdzekļus 8 192 004 eiro apmērā no valsts budžet līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Prokuratūrā tika vērsusies Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Politiskais spēks iesniegumā norāda, ka kadastrālā vērtība zemei zem Biķernieku trases ir 800 000 eiro, savukārt SM rosinājusi īpašumu iegādāties par četras reizes augstāku cenu, bet valdība nobalsojusi par desmit reizes augstāku cenu.

MK nesen nolēma SM piešķirt 8,192 miljonus eiro, lai tā no trim uzņēmējiem varētu atpirkt nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai.

Reklāma
Reklāma

Nekustamais īpašums sastāv no divām zemes vienībām – 3,2253 hektāru platībā un 14,5012 hektāru platībā. Uz abām zemes vienībām atrodas Ceļu satiksmes drošības direkcijai piederošas ēkas.

Zemesgabalu iegādei tiks izmantoti līdzekļi no neparedzētiem gadījumiem.

SM skaidro, ka 2020.gada 16.jūnijā tika izveidota Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai atsavināmo nekustamo īpašumu atlīdzības noteikšanas komisija, un 27.augustā sākta cenu aptauja par izdevīgāko īpašumu novērtēšanas piedāvājumu. Pakalpojuma līgums tika noslēgts 2020.gada decembrī ar SIA “Grant Thornton Baltic”.

Atlīdzība par īpašumu noteikta 8 141 004 eiro apmērā, tostarp tirgus vērtība ir 8 123 538 eiro, bet kompensējamie zaudējumi par uz zemes īpašumiem esošajiem kokiem ir 17 466 eiro apmērā.

Kopējo tirgus vērtību veido Igora Skoka īpašumā esošo divu piektdaļu zemes vienību domājamo daļu tirgus vērtība 3 249 415 eiro apmērā, Rihardam Rāvim piederošās SIA “Grif 28” īpašumā esošo divu piektdaļu zemes vienību domājamo daļu tirgus vērtība 3 249 415 eiro apmērā un Andrim Putānam piederošās SIA “Resursi” īpašumā esošās vienas piektdaļas zemes vienību domājamās daļas tirgus vērtība 1 624 708 eiro apmērā.

MK rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt SM 8 192 004 eiro, lai tā no privātpersonām varētu iegādāties nekustamos īpašumus Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai par noteikto atlīdzību 8 141 004 eiro, nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā, apmaksājot valsts nodevu 50 000 eiro, kā arī kancelejas nodevu 30 eiro par īpašuma tiesību nostiprinājuma ierakstiem divos zemesgrāmatas nodalījumos, un sedzot notariālos izdevumus par privātpersonu parakstu īstumu apliecināšanu uz nostiprinājuma lūgumiem.

2018.gadā uzņēmēji Rāvja tēvs Guntis Rāvis, Skoks un Putāns, kuri visi tikuši minēti Latvijas miljonāru sarakstos, vērsās Izglītības un zinātnes ministrijā ar aicinājumu pārtraukt nacionālās sporta bāzes statusu daļai viņiem piederošās zemes pie Biķernieku trases. Uz jautājumu, kādi ir pašu zemes īpašnieku plāni par minētās zemes tālāku izmantošanu, piemēram, vai īpašnieki minēto zemi plāno izmantot komercdarbībai vai vēlas par to saņemt lielāku nomas maksu, zemes īpašnieku pārstāve pēc būtības skaidrību neviesa.

Savukārt 2019.gadā valdība konceptuāli atbalstīja SM priekšlikumu par 3,55 miljoniem eiro atpirkt privātpersonām piederošo zemi Biķernieku sporta kompleksā, tādējādi pilnībā pārņemot šo kompleksu valsts īpašumā.

Valdība vienojas piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes LNG terminālim

Jau ziņots, ka Ministru kabinets vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem, žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Tiek paredzēts, ka Ekonomikas ministrija (EM) līdz 20.septembrim iesniegs valdībā likumprojektu nacionālā interešu objekta statusa noteikšanai Skultes LNG terminālim.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē atzīmēja, ka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana projektam nozīmēs vienkāršotas un ātrākas administratīvās procedūras gan būvniecības, gan projektēšanas procesā.

Indriksone paredz, ka projektu varētu īstenot līdz 2024.gada rudens sezonai. Vaicāta, vai agrāku lēmumu gadījumā terminālis nevarētu sākt funkcionēt jau 2023./2024.gada apkures sezonā, ministre skaidroja, ka šāda veida lēmumi ir jāpieņem ar lielu atbildību un tiem nepieciešams padziļināts izvērtējums, kāds veikts šobrīd.

Vienlaikus politiķe arī paskaidroja, ka tad, ja Skultes termināļa projekta attīstītājs būtu laicīgāk veicis ietekmes uz vidi novērtējumu, LNG terminālis potenciāli darbību varētu sākt agrāk.

Ekonomikas ministre skaidroja, ka otrdienas valdības lēmums piešķirt nacionālo interešu objekta statusu tikai “Skulte LNG Terminal” plānotajam projektam bijis saistīts ar drošības dienestu ieteikumiem, par kuriem konkrētāk gan ministre neizteicās. Reizē Indriksone pauda, ka arī Rīgas Kundziņsalas LNG termināļa projektu var turpināt īstenot.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pārstāve komunikācijas jautājumos Ieva Dzelme-Romanovska aģentūrai LETA norādīja, ka birojs nav ieteicis valdībai atbalstīt vienu vai otru projektu. Birojs, vadoties pēc EM pieprasījuma, atbilstoši savai kompetencei sniedza atzinumu par abiem projektiem. Izvēle, kuru projektu atbalstīt, ir politisks lēmums, ko pieņēma valdība, balstoties uz EM ziņojumu, norādīja SAB pārstāve. Detalizētāku komentāru birojā nesniedza, jo SAB korespondence ar EM ir klasificēta.

Indriksonei preses konferencē arī tika vaicāts, vai Saeima spēs pieņemt lēmumu par nacionālā interešu objekta noteikšanu Skultes LNG terminālim jau šajā sasaukumā, uz ko politiķe atbildēja apstiprinoši.

“Šis ir tikpat svarīgs lēmums kā valdībai, tā arī Saeimai – nodrošināt enerģētisko drošību, enerģētisko neatkarību, un galvenais arī, ka pastāvīgs ilgtermiņa terminālis un pieeja terminālim nodrošina ne tikai iespēju sagādāt resursus, bet nodrošinās arī resursus par pieejamāku cenu, kas ir viens no nosacījumiem, kāpēc mums ilgtermiņā ir nepieciešams savs terminālis,” sacīja ministre.

Otrdien Ministru kabinets vēl nelēma par valsts iesaisti projektā. Šie lēmumi tiks pieņemti vēlāk, vērtējot risku analīzi, ko patlaban veic auditoru uzņēmums “PricewaterhouseCoopers”. Vērtējums sastāvēs no tehnisko risku un iespēju, risinājumu izvērtējuma, ekonomisko risinājumu izvērtējuma un izmaksu pamatojuma izvērtējuma, iekļaujot atmaksāšanās rādītājus, kā arī tiesiskos un juridiskos aspektus, kas arī ir ļoti svarīgi, īpaši, ja valsts kādā veidā plānotu iesaistīties.

Vienlaikus Indriksone atzīmēja, ka, ja izvērtējumā noskaidrosies, ka projekts ir rentabls un dzīvotspējīgs, valsts garantijas tam nebūs nepieciešamas.

Komentējot Piekrastes vides aizsardzības biedrības izteikto kritiku “Skulte LNG Terminal” projektam, Indriksone pauda, ka pati personīgi tikusies ar šīs biedrības pārstāvjiem un uzklausījusi pretenzijas. Ministre teica, ka iedzīvotāji izprot projekta nozīmīgumu Latvijas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai, un kā savu galveno nosacījumu izvirzījuši prasību tikt iesaistītiem diskusijās, kā arī sadzirdēt atbildes uz sev interesējošajiem jautājumiem.

“Iedzīvotāji nav pret termināli, viņi grib dzīvot drošā vidē un, varētu teikt, nepasliktināt savas iespējas dzīvot arī nākotnē Skultes tuvumā,” skaidroja ministre.

Kā aģentūrai LETA pēc valdības lēmuma pieņemšanas atzīmēja AS “Skulte LNG Terminal” ģenerāldirektors Renārs Miķelsons, Ministru kabineta lēmums ir ne tikai “zaļais koridors” projekta īstenošanai, bet tas ir nozīmīgs solis Latvijas un Baltijas jūras reģiona enerģētiskajai drošībai.

“Mēs esam patiesi gandarīti, ka neskaidrību posms ir beidzies un varēsim ātrākiem soļiem virzīt projektu uz īstenošanu. Valdība mums ir noteikusi termiņu – 2024.gada rudens sezona, darīsim visu iespējamo un no mums atkarīgo, lai “Skulte LNG Terminal” projekts būtu gatavs iespējami ātrākajos termiņos un pat apsteigt noteikto. Esam gatavi sadarboties ar valdību un visām iesaistītajām pusēm,” sacīja Miķelsons.

Valdība jūnija sākumā uzdeva EM padziļināti vērtēt LNG termināļu projektus, kurus ir pieteikusi “Skulte LNG Terminal” Saulkrastos un SIA “Kundziņsalas dienvidu projekts” Rīgā. Līdz 31.augustam Ministru kabinetā bija jāiesniedz ziņojums, kurā ar neatkarīgu konsultantu palīdzību ir izvērtēta projektu atbilstība Latvijas ekonomiskajām un nacionālajām interesēm.

“Skulte LNG Terminal” reģistrēta 2016.gadā. “Skulte LNG Terminal” mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% “Skulte LNG Terminal” akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS “Virši-A”.

Savukārt “Kundziņsalas dienvidu projekts” reģistrēts 2010.gadā. Kompānijas vienīgā īpašniece ir ASV kompānija “Millennium Energy Partners LLC”, bet tās patiesais labuma guvējs ir Laša Šanidze.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Militārais skandāls Vācijā. Mēģinām skaidrot, kas tas bija, – daļa krievu hibrīdkara vai Rietumu naivums?
Robežsardzes priekšnieks: Nelegālo migrantu plūsma atkal palielinās
TV24
Andrejs Volna: “Krievijā pagaidām vēl nav Hitlera nacisms, taču pilnīgi reāls fašims”
Sieviete sirsnīgā Linkedln ierakstā paziņo par savu nāvi no vēža: “Lai gan mēs nevaram kontrolēt to, kas ar mums notiek, mēs varam kontrolēt, kā mēs reaģējam”