Foto-Shutterstock

Skurstenis tek. Kā “izārstēt” šo daudzu vecu māju kaiti? 4

Mājai tek skurstenis. Kā pret to cīnīties? Zenta Madonā

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Auns – Minhene, Lauva – Parīze: kuru Eiropas pilsētu vajadzētu apmeklēt tavai zodiaka zīmei 12
VIDEO. Kaut kas neredzēts! Uz Gaujas tilta pie Cēsīm “atgriezusies ziema” – grūti pat pabraukt 16
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā 52
Lasīt citas ziņas

Šī ir klasiska nelaime, kas piemeklē jo daudzas vecās mājas, kur ķieģeļu skurstenī uzaudzis sodrēju un kreozota slānis, tāpēc melnā darva, vispirms grauzdama mūrjavu, vēlas izkļūt arī ārpusē. Acīmredzot ir nokavēts periods, kad procesu vēl varēja nobremzēt ar intensīvāku kurināšanu, sausāku malku un regulāru skursteņa tīrīšanu. Tagad atliek tikai ķirurģiska iejaukšanās – jauna dūmvada ierīkošana, vecajā ķieģeļu kanālā (parasti 29 x 29 cm) ievietojot, piemēram, 23 cm diametra nerūsējoša tērauda cauruli. Operāciju vēlams uzticēt sertificētiem meistariem, uzsver Latvijas Amatniecības kameras Krāšņu un kamīnu podnieku biedrības vadītāja vietnieks amata meistars Andrejs Bogdanovs, jo iespējami visādi brīnumi, it īpaši dūmeņu pakošanā. Pakalpojumu piedāvā daudzas firmas, un pieejamas arī keramikas caurules, tātad izvēle atkarīga no maksātspējas.

Pasākumu ilgi atlikt nav ieteicams, jo, kad skurstenī rodas ap +1000 °C temperatūra, melnā masa var aizdegties. Principā tas ir pats efektīvākais kreozota likvidēšanas paņēmiens, tikai sekas lielākoties ir dramatiskas – var palikt arī bez pajumtes…

CITI ŠOBRĪD LASA

Agrāk šādas problēmas nepazina – ēdienu gatavoja uz malkas plīts, un skurstenis visu dienu bija silts. Proti, izplūstošās dūmgāzes, saskaroties ar āra gaisu, nepaspēja kondensēties (rasas punkts -70 °C) un atstāt lielus nosēdumus uz ķieģeļu sieniņām. Tagad malku izmanto galvenokārt apkurei, tāpēc krāsni pēc garāka pārtraukuma grūti iekurt. Kas notiek dūmvadā?

Patiesībā deg nevis koksne, bet gan gāzes, kas no tās izdalās, kad malka, sakarstot līdz +150 °C, sašķeļas celulozē un lignīnā. Tur ir ūdeņradis, oglekļa monoksīds un metāns. Piemēram, zilā liesma rāda, ka deg toksiskā tvana gāze – oglekļa monoksīds. Izdalās arī dūmi. Baltos dūmus malkas mitruma dēļ veido ūdens tvaiki, bet melnos – sodrēji un koksnē esošā kreozota tvaiki. Kad pagales nepiemet, beigās paliek ogles, kas vairs nedeg ar atklātu liesmu, bet tikai kvēlo, reaģējot ar apkārtējā vidē esošo skābekli, un izdala oglekļa dioksīdu un ūdens tvaikus. Nelaimes rodas, kad izplūstošajos dūmos ūdens tvaiki atdzesē un salipina sodrējus un kreozotu, neļaujot tiem sadegt. Lielā svara dēļ šīs ķepīgās daļiņas nosēžas uz apsildes iekārtas un skursteņa sienām, radot melnas nogulsnes.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.