“Slikti glabāti noslēpumi”. Cietusi ASV uzticamība sabiedroto acīs; nav skaidrs, kā Vašingtona ar to tiks galā 92
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc skandalozās slepeno dokumentu noplūdes Vašingtonai nākas atbildēt uz Londonas, Briseles, Berlīnes, Dubaijas un Kijivas amatpersonu pieprasījumiem pēc skaidrojuma un mierināt sabiedrotos Eiropā, Tuvajos Austrumos, Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē, kas jūtas satraukti un pievilti, atsaucoties uz saviem avotiem, nedēļas sākumā ziņoja ASV izdevums “Politico”.
Žurnāls apgalvo, ka pēc tam, kad pagājušajā nedēļā kļuva zināms par sociālās saziņas vietnēs “Twitter”, “Telegram” un “Discord” vairāk nekā simts izvietoto slepeno dokumentu, ASV Valsts departamenta, Pentagona un izlūkdienestu amatpersonas regulāri sazinās ar ārvalstu kolēģiem, lai izskaidrotos, kā gadījies, ka izlūkošanas informācija nonākusi internetā, kurš vainīgs un kas tiek darīts, lai šī informācija no publiskās aprites tiktu dzēsta un nekas tāds vairs neatkārtotos.
Faktiski cietusi ASV uzticamība sabiedroto acīs un nav skaidrs, kā Vašingtona ar to tiks galā.
Slikti glabāti noslēpumi
Noskaidrots, ka pirmie dokumenti tīmeklī parādījušies vēl 2. martā un to ģeogrāfija ir ļoti plaša.
Tie skar ne tikai karu Ukrainā, bet arī Ķīnu, Tuvos Austrumus un Āfriku, arī nesenos protestus pret Izraēlas premjeru Benjaminu Netanjahu, ko it kā veicinājis Izraēlas izlūkdienests “Mossad”.
Ne Pentagons, ne specdienesti nav komentējuši nevienu no specifiskajiem dokumentiem. Oficiālo izmeklēšanu uzsācis ASV Tieslietu departaments, kaut skaidrs, ka ar to tagad nodarbojas vai visi amerikāņu specdienesti.
ASV aizsardzības ministra Loida Ostina palīgs Kriss Mīgers pirmdien žurnālistiem atzina, ka ASV pagaidām pašas mēģina aplēst interneta resursos izkaisītās noplūdes apjomus.
Pēc Mīgera teiktā, dokumenti rada “ļoti nopietnu risku nacionālajai drošībai un tiem ir dezinformācijas izplatīšanas potenciāls”. Tie rada problēmas kā Vašingtonai, tā arī tās sabiedrotajiem.
Materiālu raksturs liek secināt, ka amerikāņi vērīgi seko līdzi pat sabiedrotajiem, un parāda, cik dziļi ASV izlūkdienesti iekļuvuši Krievijas militārajā aparātā, ko Maskavai labāk būtu bijis nezināt.
Noplūdinātajos materiālos atrodama visai detalizēta informācija un analīze par kara gaitu un perspektīvām Ukrainā.
Piemēram, ar 23. februāri datētā ziņojumā teikts, ka pie pašreizējā patēriņa Ukrainai līdz 2. maijam beigsies pretaviācijas raķešu “S-300” krājumi. Tiesa, materiāli ir vairāk nekā mēnesi veci un tajos minētie vērtējumi vismaz daļā gadījumu nav vairs aktuāli. Kāda Eiropas valsts amatpersona “Politico” atzinusi, ka ukraiņu bažas par amerikāņu spējām glabāt noslēpumus izrādījušās pamatotas: “Amerikāņi tagad ir parādā ukraiņiem. Viņiem ir jāatvainojas un jākompensē.”
Savukārt kāds bijušais ASV izlūkdienesta analītiķis atzinis, ka, salīdzinot ar 2006.–2021. gadā piedzīvotajām slepeno dokumentu noplūdēm “WikiLeaks”, šīs ir neparastas, jo aptver tematiski ļoti plašu informāciju un vispirms nav izgājušas caur žurnālistu rokām, kā tas ierasts. Bet joprojām nav skaidrības, cik liela daļa materiālu kopuma uzskatāma par autentisku un cik – par safabricētu.
Anonīmas ASV amatpersonas aģentūrai “Reuters” neizslēdza, ka detaļas dokumentos varētu būt sagrozītas, lai maldinātu izmeklētājus.
Katrā gadījumā Pentagons atzinis, ka publiskotais “pēc visa spriežot, satur slepenas un īpaši slepenas ziņas”.
Agrākais augsta ranga Pentagona darbinieks Maikls Malrojs aģentūrai “Reuters” paudis, ka ASV varasiestādes šobrīd koncentrējušās uz noplūdes meklēšanu pašu mājās, jo daļai ir atzīme ”NOFORN”, kas nozīmē, ka materiāli nav nododami citu valstu rīcībā. Pastāv arī versija, ka aiz dokumentu noplūdes stāv Krievijas specdienesti, tā sējot neuzticību sabiedroto rindās.
Viss safabricēts?
No anonīmo amatpersonu komentāriem medijos izriet, ka ASV militāristi un izlūkdienesti šobrīd pārbauda, cik plaši viens vai otrs “noplūdinātais” dokuments ticis izplatīts iekšējā komunikācijā. Vienlaikus veikti pasākumi, lai samazinātu specifisku iekšējai lietošanai domāto dokumentu plūsmu, kas iepriekš bija pieejama simtiem cilvēku valdībā.
Cits darbības virziens ir tādu amatpersonu vai amatpersonu grupu meklēšana, kurām varēja būt motīvs noplūdes veikšanā. Vainīgais varētu būt arī kāds vienkārši neapmierināts darbinieks.
Tā kā dokumentos nav aktuālo plānu, Ukrainas amatpersonas līdz šim notikušo raksturojušas kā Krievijas specdienestu organizētu spēli, “fotošopu” un kompilāciju, lai novērstu uzmanību, sētu šaubas.
Telekanāls CNN gan apgalvo, ka dažus militāros plānus Kijiva tomēr mainījusi. Izraēlas premjera Netanjahu birojs visu, kas saistās ar Izraēlas nemieru atspoguļošanu, nosaucis par “melīgu un bez jebkāda pamata”.
Arī Dienvidkorejas prezidenta Juna Sukjola biroja vakar izplatītajā paziņojumā uzsvērts, ka “ievērojams skaits attiecīgo dokumentu ir safabricēti”. Seulas gadījumā ir runa par ziņojumiem, kas skar diskusijas par Dienvidkorejas artilērijas munīcijas piegādēm Ukrainai.
Līdzīgi Ēģiptes un amerikāņu amatpersonas reaģējušas uz vēstījumu, ka Ēģiptes prezidents Abdels Fatahs as Sisi it kā gatavojies pavēlēt saražot un piegādāt Krievijai 40 tūkstošus raķeššāviņu un pulveri, turklāt piekodinājis darījumu turēt slepenībā no Rietumiem. Šis ziņojums datēts ar 17. februāri. Ēģipte lielā mērā ir atkarīga no Krievijas labības importa.
