Attēlā (no kreisās): Aleksandrs Maļikovs Šarikova lomā un Anatolijs Fečins Švondera lomā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra izrādē “Suņa sirds”.
Attēlā (no kreisās): Aleksandrs Maļikovs Šarikova lomā un Anatolijs Fečins Švondera lomā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra izrādē “Suņa sirds”.
Publicitātes (Agneses Zeltiņas) foto

Sliktās sirdis 17

Armands Kalniņš, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

“Trauma bija pārāk smaga, stacionēšana – novēlota” – latviešu orgānu donore Alīna pēc nāves izglābusi piecus cilvēkus 11
“Tie mājieni tika doti!” Bijusī VID Iekšējās drošības pārvaldes darbiniece atklāj, kā tika iespaidota lēmumu pieņemšanā
VIDEO. Personāls ar caurām zeķēm, saķēpāta ēdienkarte – Rīgā piedāvā vakariņas cilvēkiem ar stipru nervu sistēmu
Lasīt citas ziņas

Mihaila Bulgakova garstāsta “Suņa sirds” iestudējums Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, ko paveicis režisors Dmitrijs Petrenko, ir zīmīgs un pārdomu vērts notikums, bet, citējot, “briesmīgs stāsts”.

Bulgakova darbus nav viegli pārradīt teātra izrādēs un kino, varbūt izņēmums – reālisma žanram atbilstošākie darbi – romāni “Turbinu dienas” (Rīgas Krievu teātrī iestudēta 1977. gadā) vai “Baltā gvarde” – tam zināmā mērā ļaujas vieglāk (pastāv gan risks veidot ilustratīvus inscenējumus). Savukārt “biogrāfiskās” lugas “Moljērs” jeb “Svētuļu jūgs” iestudējumi Latvijas teātros pārsvarā ir raksturojami vai nu kā izcils veikums – Ādolfa Šapiro iestudētā izrāde Drāmas/Nacionālajā teātrī (1978), kurā bija lieliskas lomas – Alfreds Jaunušans kā Moljērs un Jānis Kubilis kā Karalis Luijs XIV (strikti iezīmējot patvaldnieka un mākslinieka attiecības), vai gluži pretēji – ne visai veiksmīgi, kā, piemēram, Rolanda Atkočūna izrāde “Versaļas kods” Dailes teātrī (2010) vai “Kunga komediants” Rīgas Krievu teātrī (2013).

CITI ŠOBRĪD LASA

Vai Bulgakova darbi ir pārāk ciets rieksts, lai vienmēr izdotos tos “atkost”? Varbūt. Tomēr jāmin ļoti sekmīgi, saistoši un kopumā atzinīgi vērtēti iestudējumi: Indras Rogas darbi Valmieras teātrī “Zojas dzīvoklis “/”Zojkina kvartira” (2012) un “Meistars un Margarita” (2015). Jāpiemin arī skarbās “Jaunā ār­sta piezīmes” Nacionālajā teātrī (2014), ko iestudēja Jānis Vimba. Interesanti, ka “Suņa sirds” bija režisores Lauras Grozas diplomdarbs režijā (2008), kurā baisi neaizmir­stams bija Lauris Subatnieks Šarikova lomā. Žēl, ka vairāki nozīmīgi Bulgakova darbi Latvijas teātros vēl nav iestudēti (“Teātra romāns”, “Sārtā sala”, “Liktenīgās olas”, “Ivans Vasiļjevičs” u. c.), cerams, ka tie pārtaps izrādēs, jo tos in­scenēt ir sarežģīts, bet godpilns un pārsvarā auglīgs process.

Kā daudzi Bulgakova darbi, arī “Suņa sirds” ir politiska satīra, iekļaujot groteskus, absurda, fantastikas un citus “atsvaidzinošus” elementus. Stāsts publicēts 1925. gadā, aizliegts jau 1926. gadā, konfiscējot tā tekstu, bet PSRS atkal atļauta tā publicēšana ir tikai 1987. gadā. Minēts, ka lielā eksperimentētāja un pārveidotāja profesora Preobraženska pirmtēls ir Ļeņins (itāļu un vācu kopražojuma filmā šajā lomā ir bijis Ingmara Bergmana filmu aktieris Maksis fon Sīdovs), suņa un cilvēka hibrīda Šarikova, kā arī dzērāja un huligāna Čugunkina tēla pamats – Staļins (čuguns – tērauds), Pre­obraženska asistents Bormentāls – Trockis (Bronšteins) utt.

Ņemot vērā to, ka Bulgakovs daudzos darbos asi, kaut netieši, bet nepārprotami izsmej “padomju varu”, “proletariāta diktatūru”, “komunisma celtniecību” u. c. sovjetisko, šķiet dīvaini, ka daudzi rakstnieka darbi gan tika aizliegti, bet smagākas represijas pret viņu netika vērstas, ja neskaita darba liegumu uz kādu laiku. Protams, arī cita veida vajāšanas un izolācija ietekmē smagi. Tomēr Bulgakovam vismaz bija iespēja strādāt un radīt tādus darbus, kuri ir būtiski un aktuāli joprojām, kaut gan tie ilgstoši netika publicēti.

Izsmieklu un ironiju padomju vadoņi ir uztvēruši ļoti asi, pat tad, ja kritika ir bijusi maiga vai apzināti vērsties pret totalitāro varu nav bijis paredzēts. Kāpēc ir bijusi šāda “saudzība”? Staļina simpātijas pret talantīgu cilvēku, kurš uzdrošinās? “Lielā diktatora” kaprīze? Nojauta, ka rakstnieka darbos var parādīties kas tāds, kas var kļūt bīstams, tāpēc “lai raksta”, gan problēmas atrisināsim?

Sižetiski luga ir stāsts par to, kā Preobraženskis un Bormentāls sunim Šarikam pārstāda cilvēka orgānus un tā rezultātā viņš kļūst par cilvēku – biedru pilsoni Šarikovu, bet, padomju funkcionāra atbalstīts, kļūst arvien ļaunāks, uzurpējošāks un veido strauju karjeru, kurā viņu nav iespējams apstādināt. Turklāt viņš ir gatavs iznīcināt bijušos biedrus – citus klaiņojošus suņus.

Ja izrāde būtu veidota kā “veco padomju laiku” izsmiešana vai ārēji precīzāk būtu veidoti komunistu vadoņu tēli, būtu pliekani. Režisora Petrenko darbiem raksturīgi psiholoģiski rūpīgi izstrādāti raksturi un tēlu rīcību pamatojumi, arī šoreiz. Jāuzteic visa ansambļa saskanīgā aktierspēle. To šajā izrādē intriģējoši atbalsta Kristas un Reiņa Dzudzilo “vizuālā dramaturģija” (tā rakstīts iestudējuma pro­grammiņā): telpas iekārtojums un tērpi.

Nevaru apgalvot, ka visas zīmes, kuras nolasāmas šajā dramaturģijā, ir viegli saprotamas un adekvāti interpretējamas, bet iespaidīgas gan, piemēram, sarkanā uzvalciņā tērptā padomju funkcionāra rokās gandrīz vienmēr esošie dzeltenīga metāla sirpis un āmurs, PSRS karogs starp Baltijas valstu karogiem, kāpnes, kuras ved strupceļā, klaiņojošais suns apakšveļā u. c. Savādi, ka vislabākā sirds ir šim klaidonīgajam sunim Šarikam, kurš izrādes sākumā izstāsta savu bēdu stāstu.

Viņš grib tikai nedaudz paēst, bet cilvēki pret viņu izturas ļauni, turklāt atšķirībā no dzīvniekiem ne tāpēc, ka rūpējas par savu izdzīvošanu, bet tāpat vien – lai pazemotu/sāpinātu citus. Ne Šarikā/Šarikovā ir pirmšķietamā smagākā vaina, bet vadoņos, tajos, kuri rada šīs situācijas, sekmējot aktīvu ļaundaru šarikovu rašanos, kurus apstādināt vairs nav viegli. Tad, kad galvenais varonis atkal kļūst par suni, viņš tiek iespiests stūrī: vai kodīs, varbūt padosies, iespējams, sagaidīs kādu, kurš viņam palīdzēs kļūt labākam?

Izrādei ir labu mākslas darbu īpašība: par to daudz jādomā pēc noskatīšanās. Secinājumi nav priecīgi, bet vērtīgi gan.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Trauma bija pārāk smaga, stacionēšana – novēlota” – latviešu orgānu donore Alīna pēc nāves izglābusi piecus cilvēkus
“Tie mājieni tika doti!” Bijusī VID Iekšējās drošības pārvaldes darbiniece atklāj, kā tika iespaidota lēmumu pieņemšanā
VIDEO. Personāls ar caurām zeķēm, saķēpāta ēdienkarte – Rīgā piedāvā vakariņas cilvēkiem ar stipru nervu sistēmu
Valsts prezidentu vēlēs maija beigās – kādi uzvārdi izskan kuluāros?
FOTO. Dārta Daneviča dēla dzimšanas dienā veltī sirsnīgus vārdus Kaupo tētim Artusam Kaimiņam
Lasīt citas ziņas
Iepriekš skolu tīkla kārtošanā spiediens bija uz vidusskolu samazināšanu, tagad sāk ķerties arī pie pamatskolām un pat sākumskolām
Zivtiņš: Manā laikā bija 1200 ceļu policistu, šobrīd – 380
Otrdiena būs mākoņaina, vietām līs
Krievijas un Ķīnas prezidenti tiekas Maskavā – pieaug Krievijas ­atkarība no Ķīnas
APTAUJA. Vai malku nākamajai sezonai esat jau sagādājuši?
09:13
Piena produktu eksports sasniedzis jaunus rekordu, vienlaikus arvien vairāk piena produktu arī importējam
09:05
Kazāks: Šobrīd cenu kāpums ir straujāks, nekā to varētu pamatot ar kara Ukrainā ietekmi
08:45
Saeimas deputātam Aināram Šleseram uz rokas Šveices pulkstenis jaunas automašīnas vērtībā
Kazāks: Šobrīd cenu kāpums ir straujāks, nekā to varētu pamatot ar kara Ukrainā ietekmi
VIDEO. Personāls ar caurām zeķēm, saķēpāta ēdienkarte – Rīgā piedāvā vakariņas cilvēkiem ar stipru nervu sistēmu
Grib mazināt alkoholisko dzērienu pieejamību – izstrādātas vairākas izmaiņas
izvārīt griķus tā, lai tie būtu irdeni
Ķirsis: Rīgas ielu atjaunošanā katru gadu būtu jāiegulda 45 miljoni eiro
Arvien biežāk ir pamats vērtēt iedzīvotāju vārda brīvības ierobežojumu pārkāpumus
Live
TEKSTA TIEŠRAIDE. KARŠ UKRAINĀ. Krimas ziemeļos iznīcinātas raķetes “Kalibr”, kuras okupanti pārvadāja pa dzelzceļu
“Tie mājieni tika doti!” Bijusī VID Iekšējās drošības pārvaldes darbiniece atklāj, kā tika iespaidota lēmumu pieņemšanā
Latvijā atgriežas gājputni – par tiem nepriecājas tikai lauksaimnieki
“Trauma bija pārāk smaga, stacionēšana – novēlota” – latviešu orgānu donore Alīna pēc nāves izglābusi piecus cilvēkus
Valsts prezidentu vēlēs maija beigās – kādi uzvārdi izskan kuluāros?
FOTO. Daumants Kalniņš un iemīļotie Valmieras teātra aktieri uz Dzintaru koncertzāles skatuves
Krievijā ierosināta krimināllieta pret Starptautisko krimināltiesu, kas izdeva Putina aizturēšanas orderi
Koalīcija vienojas atcelt IIN avansa maksājumu pašnodarbinātajiem
VIDEO. Demija Mūra publicējusi aizkustinošu mirkli no bijušā vīra, aktiera Brūsa Vilisa dzimšanas dienas svinībām
Vairākās vietās Latvijā pārspēti gaisa temperatūras rekordi. Kur bija vissiltāk?
TV personības Roberto Meloni dzīvē noticis ļoti bēdīgs notikums
Izskanējušas ziņas par it kā “Vagner” šūniņu Baltijā. VDD komentē, vai grupējums rada apdraudējumu Latvijai
LU plāno būtiski samazināt fakultāšu skaitu
Ukraiņiem ļoti vajadzīga arī dzija. “Neviens, arī maziņš darbiņš, nav velts!”
Publicēts pasaules laimīgāko valstu saraksts. Kurā vietā ierindojas Latvija, bet kurā valstī mīt vislaimīgākie cilvēki?
“Ar aifoniem ir cauri. Vai nu izmest, vai atdot bērniem.” Kremļa darbiniekiem aizliedz lietot “iPhone” tālruņus
Latvijas veikalos joprojām agresorvalsts pārtika