Somija atcels 40 gadus spēkā esošo kodolieroču aizliegumu: draudi Krievijai pieaug 0
Helsinki plāno mainīt valsts tiesību aktus un atcelt aizliegumu izvietot kodolieročus savā teritorijā, kas ir spēkā gandrīz 40 gadus, raksta ārzemju mediji.
Somijas valdība gatavo izmaiņas nacionālajos tiesību aktos, kas atcels aizliegumu izvietot kodolieročus valstī. To 5. martā paziņoja Somijas aizsardzības ministrs Antti Hakanens oficiālā runā Valsts pilī Helsinkos.
Likumprojektu jau ir sagatavojusi Aizsardzības ministrija, tas drīz tiks iesniegts parlamentā. Izmaiņas ietver kodolenerģijas likuma un krimināltiesību normu pielāgošanu. Hakanens atzīmēja, ka starptautiskā situācija strauji pasliktinās un kļūst arvien mazāk paredzama. Īpašs drauds Somijas drošībai, pēc viņa domām, ir Krievijas politika.
“Mēs pastāvīgi esam liecinieki pieaugošajiem satricinājumiem un globālās drošības vides neparedzamībai. Krievija jau vairāk nekā četrus gadus cīnās ar brutālu karu pret Ukrainu,” sacīja ministrs. Viņš uzsvēra, ka šajos apstākļos Somijai iepriekš jāsagatavojas dažādiem situācijas attīstības scenārijiem reģionā un jāstiprina sava drošības sistēma. “Visnopietnākais ilgtermiņa drauds mūsu drošībai nāk no Krievijas,” uzsvēra Hakanens.
Ministrs atgādināja, ka pašreizējais aizliegums izvietot kodolgalviņas Somijas likumdošanā parādījās gandrīz pirms 40 gadiem, aukstā kara laikā. Tajā laikā valsts nebija daļa no militārajām aliansēm, un kodolieroču atturēšana netika uzskatīta par valsts aizsardzības elementu.
Pēc aizsardzības departamenta vadītāja teiktā, situācija ir radikāli mainījusies pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Tieši šis karš kļuva par galveno faktoru, kas mudināja Somiju pievienoties Ziemeļatlantijas aliansei. “Eiropā ir atgriezies plaša mēroga un ilgstošs karš, un mūsu drošības vide ir kļuvusi nestabila un grūti prognozējama,” viņš sacīja.
Saskaņā ar likumprojektu nākotnē izņēmuma gadījumos var atļaut izvietot, transportēt vai uzglabāt kodolgalviņas Somijā, ja tas ir saistīts ar valsts aizsardzību, NATO kolektīvo aizsardzību vai aizsardzības sadarbību ar sabiedrotajiem. Tajā pašā laikā kodolieroču izstrāde, ražošana vai testēšana Somijas teritorijā joprojām būs aizliegta. Hakkanens atsevišķi uzsvēra, ka ierosinātie grozījumi nenozīmē Somijas nodomu izvietot kodolieročus savā teritorijā. “Likuma izmaiņas ir nepieciešamas, lai Somija varētu pilnvērtīgi piedalīties kolektīvajā aizsardzībā un izmantot NATO atturēšanas potenciālu,” viņš sacīja.
Atgādinām, ka Krievija par vienu no tā sauktās “īpašās militārās operācijas” mērķiem nosauca par NATO paplašināšanos un alianses tuvošanos tās robežām. Tomēr praksē pilna mēroga karš pret Ukrainu ir novedis pie pretēja rezultāta. Pēc Somijas iestāšanās NATO 2023. gadā sauszemes robežas garums starp Krieviju un Ziemeļatlantijas aliansi faktiski ir gandrīz divkāršojies – par aptuveni 1340 kilometriem. Nākamais posms var būt kodolieroču parādīšanās blakus Krievijas Federācijai. Un tās ir vēl vienas stratēģiskas sekas Maskavas uzsāktajam karam pret Ukrainu.
