Vienmēr esat izslavēts kā basketbolists ar Dieva dotu talantu, bet kā ar teoriju, ka sasniegumi ir 10% talanta un 90% sviedru? 2
Tas ir nākamais periods, kad ģenētika sniegusi atbildes. Visi vecāki grib, lai bērni kļūtu čempioni, tikai vieniem nav dots, otriem 18 gados var parādīties citas intereses, nevis liet sviedrus treniņlaukumā. Bet tas bieži saistīts ar to, ka pusaudzis jūtas sasniedzis griestus. Talantīgākajiem tā “lufte” retāk pazūd. Darbam ir nozīme sporta sasniegumos, bet vēl svarīgāk – raksturs, mērķtiecība. Es uzskatu, ka līdz 14 – 15 gadiem bērns jāgatavo pēc vispusīgas programmas un pārāk nav jāskatās uz rezultātiem. Šajā laikā viņā jāstiprina fiziskās, mentālās, tehniskās iemaņas, un tikai pēc šādas sagatavotības var “dot virsū” lielo tenisu. Mums ir šaurā specializācija – sitam pušu pretinieku, vinnējam turnīrā, karam kaklā medaļas, kas noved pie tā, ka 15 gados patikšana jau pāri.
Audzinot čempioni, naudas resurss arī nozīmīgs. Jūs esat uzņēmējs?
Jā, nodarbojos ar enerģētiku sašķidrinātās gāzes, koģenerācijas projektos, ar granulu ražošanu. Tā ir biznesa bāze, no kuras naudu var investēt citās lietās.
Esat čakls rakstītājs sociālajos tīklos. Arī par politiku. Liekas, ka “Vienotība” jums agrāk bija tāda kā simpātija?
Nē, man partijās daudz pazīstamo. Solvitu Āboltiņu zinu no 80. gadiem.
Vai pareizi vērtēju, ka pat politiskām norisēm veicat ierakstus kā smīnošs skeptiķis?
Varbūt jā. Ļoti sekoju Krievijas procesiem. Vai tik Maskavā nebeigsies kā 1991. gadā – ar lielām revolūcijām, pārvērtībām, kuras mums blakus būs jāpārdzīvo. Putins ir uz tik augsta pjedestāla kā kādreiz Staļins. Pēc Josifa daudz kas bruka, juka cīņā par varu. Putins elitei vajadzīgs, jo satur viņus kopā hierarhijā un kārtībā. Ja Putins aiziet…
