Stradiņa slimnīcas korpusa pagrabā ieperinājies pelējums. Kurš vainīgs, un kas lietas labā tiek darīts? 0
Atklātībā parādījusies ziņa, ka jaunbūves stadijā esošā Stradiņa slimnīcas korpusa pagrabā ieperinājies pelējums. Pelējuma sēnītes sporas var izplatīties gaisā, radot cilvēkiem alerģiskas reakcijas. Tas ir bīstami ne tikai slimnīcas darbiniekiem, bet arī pacientiem, kuriem jau tāpat imunitāte nav īpaši noturīga un elpošanas traucējumi vai nieze var būtiski saasināt pamatslimības, vēsta nra.lv
“nra.lv” jau ir rakstījusi par šo tēmu, atspoguļojot attiecību peripetijas starp privātām, valstiskām un medicīniskām institūcijām – VSIA “Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīca” (Stradiņa slimnīcu), Veselības ministriju, Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju un celtniecības uzņēmumiem.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa otrās kārtas jaunbūves Pilsoņu ielā 13, Rīgā, termiņi stipri kavējās, Stradiņa slimnīca nolēma lauzt līgumu ar būvnieku SIA “Velve”, kura šo lēmumu ir apstrīdējusi, uzskatot to par prettiesisku un norādot, ka termiņu kavējumus ietekmējušas kļūdas un nepilnības slimnīcas būvprojektā, ko izstrādājusi pati Stradiņa slimnīca.
Situāciju vēl vairāk saasināja 2023. gada novembra PSKUS paziņojums par to, ka A2 korpusa pagrabstāvā atklāts pelējums. Lai gan būvnieks visas pelējuma skartās virsmas demontēja par saviem līdzekļiem, veica dezinfekciju, bija saņemti neatkarīgo ekspertu slēdzieni par pasākumu plāna efektivitāti, slimnīca nolēma lauzt līgumu. Droši vien ar pārliecību un apņemšanos, ka paši visu izdarīs labāk.
Stradiņa slimnīca pārņēma objektu pagājušā gada 21. februārī.
Tā ir ilga un aizraujoša sāga ar priekšvēsturi, taču svarīgāk ir ne tas, kas savulaik noticis, bet tas, kāpēc pelējums varēja rasties un kā no tā tikt vaļā.
Eksperti pēta un visu ko atrod
Pa Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunbūvi ir staigājuši, visu ko pētījuši, taustījuši, ostījuši un ar speciāliem instrumentiem mērījuši daudzi eksperti. Dažbrīd viņi pelējumu nav vizuāli konstatējuši, te atkal ir tomēr konstatējuši, reizēm viņi ir fiksējuši, ka pagrabstāvā pelējuma koncentrācija ir pat zemāka nekā pirmajā stāvā.
Būvnieks pie pelējuma neesot vainojams
Vācijas uzņēmuma “Alfons Preisinger Sachverständigenbüro” (Alfona Preizingera ekspertu birojs) speciālisti nākuši klajā ar atzinumu, kura mērķis bija konstatēt pelējuma un mikrobioloģiskā piesārņojuma līmeni būves pagrabstāvā. Galvenie secinājumi ļāva analizēt, vai pelējuma rādītāji palielinājās kopš ēkas pārņemšanas, vai pelējums radies būvniecības laikā (tātad būvnieka kļūdas dēļ) vai pēc nodošanas Stradiņa slimnīcai – ēkas nepareizas apsaimniekošanas dēļ. Galvenie punkti no ekspertu atzinuma ir tādi, ka ēkā nav apkures un, iespējams, arī ventilācija darbojas ar pārtraukumiem. Tas norāda uz sliktu mikroklimata pārvaldību – tātad daļa no pelējuma rašanās iemesliem meklējama būves apsaimniekošanā. Pelējuma augšanai nepieciešami konkrēti apstākļi. Izšķirošais faktors ir mitrums, kura telpās ir par daudz. Vēl pelējumam patīk barības vielas, piemēram, celulozi saturoši materiāli – tapetes, ģipškartons u.c.
Ietekmējoši faktori ir arī temperatūra, skābeklis un pH līmenis, kas gan ir mazāk svarīgs faktors. Mikroorganismu augšana ir tieši atkarīga no mitruma.
Eksperti secina, ka pelējums turpinās attīstīties, ja netiks veikti sanācijas darbi.
Lai gan ekspertu atzinums nenorāda tieši, kad pelējums radies, tajā skaidri minēts, ka ēka netiek apsildīta un, visticamāk, netiek arī pareizi ventilēta.
Mikroorganismu augšanai galvenais faktors ir mitrums, kas, visticamāk, parādījies pēc nodošanas ekspluatācijā – tātad apsaimniekošanas laikā.
Šie aspekti ļauj pamatoti pieņemt, ka pelējums nav tiešs būvnieka vainas rezultāts, bet ir radies nepareizas vai nepietiekamas apsaimniekošanas dēļ pēc objekta nodošanas (vai pārņemšanas). Ekspertu atzinums bijis sagatavots jau 2024. gada 15. novembrī.
Ar steigu kaut kas jādara!
Būvobjekts jau divas ziemas nav pietiekami kurināts un ventilēts. Vācu eksperti ir snieguši arī atzinumu par nepieciešamo sanācijas pasākumu steidzamību.
“Ir ļoti ieteicams pēc iespējas ātrāk sākt sanācijas darbus. Sanācijas darbu īstenošanai ir jāizstrādā visaptveroša sanācijas koncepcija. Darbu veikšanai ir piemēroti tikai tādi uzņēmumi, kuriem ir pienācīgi apmācīts personāls un atbilstošs aprīkojums, kā arī pietiekama pieredze šādu bojājumu novēršanā.
Eksperta atzinuma sagatavošanas nolūkā veiktās izpētes un paraugu ņemšanas ietvaros tika konstatēts, ka visās būves projekta telpās ir palielināts mikrobioloģiskais piesārņojums pelējuma un baktēriju veidā. Pašlaik būve netiek apsildīta, un nevar pieņemt, ka nepārtraukti darbotos ventilācija.
Tiklīdz mikrobu sporām ir pieejams pietiekams mitrums un visi pārējie vides apstākļi ļauj augt, sākas attīstība, kam seko augšana un vairumā gadījumu – pavairošanās. Pēc tam, kad ir notikusi attīstība, vairums sēnīšu augot veido pavedienveida šūnu tīklu.
Augšanai būtiski apstākļi ir ne vien mitrums, bet arī barības vielas, piemēram, celulozi saturoši produkti, kuru sastāvā ir lignīns un glikozes savienojumi, skābekļa pieplūdums, temperatūra un pH vērtība, bet pēdējiem minētajiem faktoriem ir sekundāra nozīme.
Daudzi mikroorganismi dod priekšroku celulozes, piemēram, tapešu, tapešu līmes, skaidu plātnes un ģipškartona plātnes, pārstrādei.
Tiklīdz uz šiem materiāliem ir pietiekams mitruma pieplūdums, bieži vien rodas redzams mikrobioloģiskais piesārņojums, jo šajos materiālos ir liels biomasas blīvums.
Kopumā var secināt, ka ēkā vienmēr ir pietiekami nodrošināti augšanas apstākļi, temperatūra, skābekļa pieplūdums, barības vielu pieejamība un pH vērtība. Izšķirošais faktors, kas nosaka, vai mikroorganismi, piemēram, pelējums un baktērijas, var augt, ir mitruma pieejamība.
Tāpēc var pieņemt, ka esošais pelējums un baktērijas turpinās pavairoties un ka radušies bojājumi palielināsies,” brīdina Alfona Preizingera ekspertu birojs.
Kamēr visi guļ, pelējums rosās
Ejot gar Stradiņa slimnīcu, var dzirdēt, kā pelējums grauž un grauž jaunbūvi un pa gaisu lido toksiskas sēnīšu sporas – šāda aina paveras iztēlei pēc iepazīšanās ar vācu ekspertu slēdzienu. Taču būtiski ir tas, ka pie pelējuma problēmas nav vainojami ne būvnieks SIA “Velve“, ar kuru līgums tika lauzts, ne arī nākamie darbu pārņēmēji. Teorētiski varētu vainot Stradiņa slimnīcas vadību. Taču arī tā ir “bez vainas vainīga“. Līdz šim vienmēr ir bijis tā, ka ārsti zina, kā jāārstē pacienti, taču ne pārāk labi zina un viņiem tas arī nav jāzina, kā apieties ar jaunceļamiem slimnīcu korpusiem – ko tur vajag apsildīt un ko ventilēt, lai tos nesāktu maitāt bioloģisko procesu darbības rezultāti.
Saistībā ar risku zaudēt Eiropas Savienības naudu 2023. gada rudenī no amatiem tika atsaukta Stradiņa slimnīcas padome un ievēlēta jauna pagaidu padome. Taču arī ierēdņi, finansisti un krīzes vadītāji, kas nomainījuši ārstus, diezin vai ir izcili kompetenti jaunbūvju ekspluatācijā. Rokas nevainībā var mazgāt arī Veselības ministrija un ministrs Hosams Abu Meri, kurš par nozari nes politisku atbildību, bet pavisam noteikti nevar zināt, kas notiek jaunbūves pagrabā. Vainīgs ir abstrakts bezsaimnieciskums un konkrēta, neesoša saimnieka trūkums.
Konkurss, kas noslēgsies kaut kad
Tikmēr pelējums rada ķezu, uz ko norāda arī eksperti. Šā gada 25. janvārī Stradiņa slimnīca izsludināja konkursu slimnīcas jaunā korpusa pabeigšanai, pēc tam pagarināja pretendentu pieteikšanās termiņu, bet 2. aprīlī konkursu atsauca. Pasūtītājs nebija spējis atbildēt uz konkursa interesentu jautājumiem, vai pasūtījums ir par ēkas celšanu vai par nojaukšanu. Šie jautājumi palīdzējuši pasūtītājam gūt lielāku skaidrību par pasūtījumu, un tagad pasūtījums tikšot formulēts kā bojāto būvapjomu demontāžas, pelējuma likvidācijas un būvdarbu pabeigšanas iepirkums…
Pretendenti nesaprot, ko pasūtītājs īsti grib
No būvniecības līguma vienpusējas izbeigšanas ar SIA “Velve” ir pagājis vairāk nekā gads. Apkopojot faktus, kas ir zināmi pašlaik, secināms, ka līguma izbeigšana ir bijusi nekontrolēta, nav bijis noteikts detalizēti izstrādāts plāns, kā pabeigt A korpusa būvniecību pēc tam, kad no būvobjekta ir izlikts iepriekšējais būvnieks – nav nodrošināta operatīva neatliekamo darbu veikšana, objektā nav nodrošināta klimatiskiem apstākļiem atbilstoša apkure un vēdināšana, lai neveidotos pelējums, nav fiksēts iepriekšējā būvdarbu veicēja izpildītais darba apjoms, līdz ar to nav skaidrs, kāds darba apjoms ir nododams jaunajam būvniekam. Daļēji ir veikta projekta kļūdu novēršana, tomēr vēl joprojām nav pietiekami detalizēti izstrādāti inženierkomunikāciju risinājumi.
Turklāt Stradiņa slimnīca nav apmaksājusi būvnieka un tā apakšuzņēmēju veiktos darbus vairāk nekā astoņu miljonu eiro apmērā, kas nozīmē, ka arī šī nauda būs jāmeklē budžetā, lai veiktu šo samaksu. Pašlaik ir iesniegts pieteikums tiesā ekspertīzes nozīmēšanai, kas veiktu paveiktā darba apjoma konstatāciju, par kuru pienākas samaksa. Šī procedūra aizņems laiku, kas vēl vairāk aizkavēs būvdarbu pabeigšanu.
“nra.lv” ir rakstījusi: “Būvnieku padzīšana nebija Stradiņa slimnīcas pašdarbība, bet Veselības ministrijas rīkojuma izpilde. Ziņu arhīvos ar 2024. gada 13. februārī datēts veselības ministra Hosama Abu Meri sacītais, ka “iespējami ātra” Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvnieku nomaiņa esot “valsts mērķis”. Ministrs atgādināja, ka būvdarbu novilcināšanas dēļ valsts jau ir zaudējusi ap 26 miljonus eiro Eiropas līdzekļu un var zaudēt vēl vairāk, ja neapliecinās Eiropas Komisijai, ka cenšas aktivizēt darbus.
2025. gada 30. aprīlī ministra noteiktais valsts mērķis nav sasniegts, lai gan iespējams atrunāties, ka būvobjekta glābšanai no sabrukšanas tika atrasts būvuzņēmums “P un S” (SIA “Spyke Latvija” un SIA “Pro Dev” apvienība), kas savus uzdevumus izpildījis. Tas, protams, nepieciešams, lai par būvobjekta pabeigšanu vispār varētu runāt, bet tālāk par šādām runām valsts nav tikusi.”
Pelējuma problēma, iespējams, ir viena no līguma laušanas sekām. Turklāt sarunu procedūrai par pelējuma likvidāciju pamatojums bija supersteidzamība… Taču pēc tam iepirkums tiek apstādināts, steidzamība pazūd… Risinājums – viss tikšot apvienots vienā iepirkumā. Pagājušajā nedēļā izskanēja informācija, ka A2 korpusa būvniecības procesa tālāku pārvaldību plānots uzticēt VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ). Atliek cerēt, ka trešais mēģinājums rezultēsies ar uzbūvēto slimnīcu tuvāko piecu gadu laikā.
Nauda gan jau būs – budžets ir bezizmēra
Stradiņa slimnīca pēc savas vai pēc Veselības ministrijas iniciatīvas pieņēma lēmumu lauzt līgumu ar iepriekšējo būvnieku, kas nozīmē, ka pirms tam vajadzētu būt veiktai apjomīgai risku un zaudējumu analīzei un bija jābūt izstrādātam plānam, kā šos riskus mazināt un par kādu naudu finansēt zaudējumus. Kādi ir tie apstākli, kas atklājas no jauna, kas tagad spiež steidzami meklēt naudas līdzekļus, lai varētu turpināt būvniecību? Kur ir tas plāns, un kas no tā nogāja greizi? Kam būtu jāuzņemas par to atbildība?
Šīm papildu izmaksām bija jābūt jau aprēķinātām un ieplānotām Stradiņa slimnīcas budžetā vienlaicīgi ar lēmumu lauzt līgumu ar būvnieku, budžetā paredzot gan sadārdzinājumu būvdarbiem, gan sadārdzinājumu projekta vadībai saistībā ar būvdarbu termiņa pagarināšanos, gan pārprojektēšanas izdevumus, gan juridiskos izdevumus, tajā skaitā arī tiesvedības izdevumus.
Šīs izmaksas diezin vai būs iespējams piedzīt no iepriekšējā būvnieka, ņemot vērā vairākus aspektus. Zaudējumu nodarīšanas cēloņsakarība būvnieka darbībās būs jāpierāda, un tas var būt problemātiski. Būvniekam ir uzsākts tiesiskās aizsardzības process (TAP). Šo risku vajadzēja paredzēt, zinot, ka neviens būvnieks Latvijā nav finansiāli spējīgs nosegt daudzu miljonu zaudējumus. Turklāt Stradiņa slimnīca cenšas TAP plānu apstrīdēt, kas tai naudu nedos, bet var iedzīt būvnieku maksātnespējā.
Tajā pašā laikā, kā norāda slimnīca savā mājaslapā, tā ir gandarīta par paveikto: “Pārņemot būvobjektu, slimnīcas pārvaldībā izstrādāts konkrēts rīcības plāns, kas līdz šim brīdim ir veiksmīgi īstenots, taču būvniecības procesu pārvaldība slimnīcā ir komplekss un sarežģīts process, kas prasa specifiskas kompetences. Esam gandarīti, ka sarunās ar VNĪ ir izdevies panākt kopīgu redzējumu par sadarbību, kas balstīta profesionalitātē un uzticībā.”
Ko Stradiņa slimnīca ar tās pagaidu padomi var reāli darīt? Droši vien dīkt naudu no valdības un budžeta: “Dod, dod 15 miljonus, bet labāk dod vēl vairāk!”
Jāatgādina, ka 2024. gada augustā tika piešķirts avansa maksājums 14 miljonu eiro apmērā: 1) neatliekamo būvdarbu līguma summa – 8,7 milj. eiro, 2) ekspertīzes, projekta aktualizācija, rezerves – 5,3 milj. eiro.
2025. gada 29. aprīlī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pieprasīti vēl 15 miljoni eiro. Papildus vēl izdevumi, kas būs, veicot jauno iepirkumu, kā arī vēl neaprēķinātais būvniecības sadārdzinājums, kas noteikti sasniegs vairākus miljonus eiro.
