Stradiņu slimnīcas A2 korpusa būvniecībā iesaistītie apakšuzņēmēji joprojām nav saņēmuši naudu par padarīto. Ne PSKUS, ne valstij viņu problēmas neinteresē 0
Kopš Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) A2 korpusa būvniecības pārtraukšanas pagājuši divi gadi, bet tajā iesaistītie apakšuzņēmēji joprojām nav saņēmuši naudu par paveikto. Būvkompānijai “Velve” pēc līguma laušanas nav finansiālu iespēju norēķināties ar apakšuzņēmējiem, savukārt “Stradiņiem” kā valsts kapitālsabiedrībai, visticamāk, trūkst gribas to darīt. Ko par šo situāciju saka paši apakšuzņēmēji, LA.LV stāstīs vairākos turpinājumos. Kā pirmais SIA “Steel Constructor MM” stāsts.
Jāņa Ziņģa pārstāvētais uzņēmums, metāla būvkonstrukciju piegādātājs SIA “Steel Constructor MM”, ir viens no Latvijas būvuzņēmējiem, kas darbojas arī eksportā un izveidots ar 100% Latvijas kapitālu. Vēl 2023. gadā kompānija tika iekļauta TOP 500 būvniecības uzņēmumu sarakstā ar lielāko apgrozījumu. Tomēr tanī pašā gadā radās situācija, kad nebija iespējams saņemt garantijas ieturējumus 140 000,00 eiro apmērā.
Runa ir par Stradiņu slimnīcas A2 korpusa jaunbūvi. Taujāts, kādas ir cerības šo naudu atgūt, Jānis Ziņģis atklāti pauž: “Tad mēs ar jums nerunātu, ja būtu normālas vai saprātīgas cerības.” Viņš stāsta, ka galvenais, kas tur palicis, ir garantijas naudas par jau paveiktajiem darbiem. “Plus vēl par aptuveni 40 000 eiro objektā stāv ievestas, vēl nesamontētas metāla konstrukcijas.
Jānis Ziņģis norāda, ka kopējā PSKUS A2 korpusa jaunbūves situācija patiesībā ir vēl drūmāka. “Kā viņi vispār bez mums šo objektu taisās pabeigt? Jo metālkonstrukcijām nav pabeigti darbi, nav iesniegtas izpildes dokumentācijas un viss pārējais. Mums būtu jāpabeidz viss objekts un tad jātaisa Nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas akts, jāveic atlikušās NDT (nesagraujošo konstrukciju testēšanas metode), izpilddokumentācijas utt. Kurš to ir metinājis, montējis un kurš – pārbaudījis… Vai tagad VNĪ meklēs no malas kādu citu ražotāju, piegādātāju, kurš mūsu vietā uztaisīs fiktīvus dokumentus?”
Jānis Ziņģis pauž, ka viņa uzņēmumam nav samaksāts arī par tām nesamontētajām metāla konstrukcijām, kas joprojām atrodas būvobjekta teritorijā. “Ārā to izņemt nav jēgas, jo tas nevienam citam objektam vairs neder,” viņš saka. SIA “Steel Constructor MM” gadījumā darbu pabeigšanai ir nepieciešamas tikai dažas nedēļas. Vai tas nebūtu loģiski? Vai vieglāk ir nesamaksāt un paņemt citus?”
Tajā pašā laikā uzņēmums saistībā ar šo objektu ir veicis norēķinus ar saviem piegādātājiem, darbiniekiem izmaksātas algas, aprēķināti un nomaksāti nodokļi, līdz ar to SIA “Steel Constructor MM” zaudējumi saistībā ar objekta apstādināšanu ir daudz lielāki, kā negūtie ienākumi.
Gaidāmi tiesu darbi
Taujāts, vai gadījumā, ja naudu par savu darbu un materiāliem atgūt neizdosies, būs gaidāmi tiesu darbi, Jānis Ziņģis atbild: “Protams! Būs tiesu darbi un publiska “reklāma”. Vai tas ir labi, lēti un saprātīgi – Noteikti NĒ! Manā ieskatā normāls un saprotams process būtu tā – ja tiek plānots no Pasūtītāja puses lauzt līgumu ar ģenerāluzņēmēju, tad vismaz veikt tikšanos ar galvenajiem un lielākajiem tobrīd aktīvu darbu veicējiem, lai rastu reāli izpratni par notiekošu situāciju Objektā, problēmu apzināšanu un iespējamo risinājumu meklējumu. Tas būtu tikai adekvāti un saprotami Eiropā, bet pie mums Latvijā joprojām ir vēlme pieņemt neizvērtētus lēmumus,” viņš norāda.
“Ir jāsaprot, ka no šādiem lēmumiem cieš visa valsts kopumā – uzņēmumiem rodas finansiālas problēmas, kas ietekmē norēķinus, attīstību, nerunājot par eksporta palielināšanu, sabiedrība neiegūst pieejamus pakalpojumus, bet pats traģiskākais manā ieskatā, ka mēs visi kopā par to maksāsim daudz vairāk, jo nekas lētāks nākotnē nepaliek un nepaliks!”
Šajā ziņā uzņēmums tiešām pieredzējis savā darbības jomā, jo SIA “Steel Constructor MM” strādā ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, Norvēģijā, Islandē, Igaunijā un Somijā. “Mums pieredze 15 gadu laikā ir nedaudz plašāka, kā šaurais Latvijas redzējums. Mēs redzam, kā notiek Skandināvijā un Islandē, cik maza ir birokrātija un kā pārdalās atbildības. Piemēram, Skandināvijā jau likumā noteikts, – neatkarīgi no tā, vai ģenerāluzņēmējam ir kādas problēmas vai arī viņš ir nonācis konfliktā ar Pasūtītāju, obligāti pa tiešo jānorēķinās ar apakšuzņēmējiem.
Šāds process noteikti ilgtermiņā nestu pienesumu arī Latvijā, jo gan ražotāji, piegādātāji, apakšuzņēmēji drošāk varētu plānot par attīstību, ilgtermiņa ieguldījumiem, eksportu kā arī daudzkārt atvieglotos finanšu līdzekļu piesaisti!”
