Strauji tuvojas pārmaiņas: kuras profesijas līdz 2033. gadam kļūs zelta vērtē, bet kuras izzudīs? 0
Lietuvas darba tirgus tuvākajā desmitgadē piedzīvos būtiskas pārmaiņas. To nosaka vairāki nozīmīgi faktori — sabiedrības novecošanās, dzimstības samazināšanās un arvien straujāka tehnoloģiju attīstība, jo īpaši mākslīgā intelekta risinājumi. Šie apstākļi jau šobrīd ietekmē darba piedāvājumu un pieprasījumu, taču nākotnē to ietekme tikai pastiprināsies, ziņo lrytas.lt.
Prognozes liecina, ka 2033. gadā Lietuvā būs ap 1,24 miljoniem darbavietu, kas ir par 6% mazāk nekā 2023. gadā. Tas ir tiešs demogrāfisko pārmaiņu rezultāts. 2024. gada sākumā jau vairāk nekā piektā daļa Lietuvas iedzīvotāju bija vecāki par 65 gadiem, un šis īpatsvars tikai turpinās augt. Līdz 2050. gadam gandrīz trešdaļa valsts iedzīvotāju būs seniori.
Vienlaikus strauji attīstās tehnoloģijas, kas maina pašu darbu būtību. Daudzas profesijas jau tuvākajā nākotnē var tikt automatizētas, bet citu — saturs un prasības mainīsies līdz nepazīšanai. Darba vietas ne tik daudz izzudīs, cik transformēsies, un tas nozīmē, ka darbiniekiem būs jāspēj pielāgoties jaunajiem apstākļiem.
Lielākais ieguvums gaidāms augsti kvalificētajiem speciālistiem.
Prognozes rāda, ka līdz 2033. gadam palielināsies pieprasījums pēc vadītājiem, speciālistiem, inženieriem un tehniķiem.
Ja 2023. gadā šie darbinieki veidoja 44,6% no visa nodarbināto skaita, tad desmit gadu laikā šis rādītājs pieaugs līdz 46,1%. Tikmēr pakāpeniski samazināsies pārdevēju, pakalpojumu sniedzēju un mazkvalificēto darbinieku īpatsvars.
Nozaru griezumā visstraujāk augs informācijas un komunikāciju tehnoloģiju joma, kur sagaidāms pat 35% pieaugums. Tam cieši seko administratīvie un apkalpošanas pakalpojumi, transports un loģistika, kā arī profesionālie un zinātniskie pakalpojumi. Šajās jomās darbs būs ne tikai daudz, bet arī ar augstāku pievienoto vērtību.
Savukārt tradicionālās nozares, kā lauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejniecība, piedzīvos kritumu — pat līdz 45% mazāk darba vietu nekā šobrīd. Apstrādes rūpniecība un tirdzniecība piedzīvos līdzīgu likteni, samazinoties attiecīgi par 25% un 23%. Šīs tendences lielā mērā nosaka automatizācija, kā arī sabiedrības patēriņa paradumu maiņa.
Arī izglītības jomā būs vērojamas pārmaiņas. Lai gan kopējais absolventu skaits saruks, pieaugs to jauniešu īpatsvars, kuri izvēlēsies profesionālo izglītību. Tas norāda uz augošu pieprasījumu pēc praktiskām prasmēm, kuras ir cieši saistītas ar darba tirgus vajadzībām.
Tātad skaidrs ir viens — tuvākajos gados darba tirgus prasības mainīsies, un līdz ar to mainīsies arī veiksmīgas karjeras receptes. Pieprasījums pēc tehnoloģiju pratējiem, komunikācijas un servisa profesionāļiem tikai pieaugs, savukārt tiem, kas darbojas tradicionālajās nozarēs, nāksies pielāgoties vai meklēt jaunas iespējas.
