Foto – Shutterstock
Protams, ne gluži visi zinātnes ļaudis ir vienisprātis ar Keitu Klārku. Vienā no Birmingemas Lauku arheoloģijas institūta pētījumu apkopojumiem saistībā ar to pausts: “Arheologi jau sen izmanto rīkstniecību. Taču, tā kā arī mūsdienās vēl joprojām nav izprasti šīs parādības principi, nav pieļaujama šīs metodes izmantošana arheoloģijas interesēs.” 1
Vai šāds secinājums ir, maigi izsakoties, saprātīgs? Martins van Lezens uzskata, ka nav gan. Visbeidzot – nespēja izprast kādas realitātē notiekošas parādības būtību taču ne mazākajā mērā nenozīmē, ka tādas nav. Viduslaiku kristietiskās tumsonības periodu civilizācija taču it kā jau būtu pārvarējusi, vai ne?
Reklāma
Reklāma
Jūs nekad vairs neēdīsiet šos ēdienus, kad uzzināsiet to sastāvu
38
14 iecienīti produkti, kuru sastāvā ir vielas, kas var veicināt vēža veidošanos
14
Rezerves pulkvedis: “Krievijas armija kā prusaki iet uz visām pusēm. Diemžēl viņi iet diezgan veiksmīgi”
2
Kāda citā ne mazāk solīdā zinātniskajā traktātā pausts, ka daudzi ar rīkstniecību saistītie visrūpīgākie eksperimenti devuši “pilnībā negatīvus rezultātus”. Tiesa, daudzi no tiem izraisījuši arī gluži pretējus viedokļus.
Piemēram, kādā eksperimentā rīkstniecības atbalstītāji saskatījuši tā dēvētā “imprintinga” efektu, kas izpaužas tā, ka rīkstnieks atklāj objektu, kura šajā vietā jau sen vairs nav. Un zinātniskās patiesības vārdā ir nepieciešami atzīt, ka ir gūzma tādu faktu, kas jau pašos pamatos faktiski apgāž oficiālās zinātnes skepticismu.
Šaušalīga padomju zinātnieku iecere: noķert šimpanzi un sakrustot ar nēģerieti. Kas no tās iznāca?
Senās pazemes civilizācijas: mutanti, citplanētieši vai mīts
Kurš būs pēdējais pāvests? Noslēpumaini pareģojumi par kristietības galu
Rīgas spoki: rēgojas Finks un Grothuss. Vai tiešām arī Vija Artmane?
