– Kā noris jauniešu rīcības komitejas darbs? 5
– Dodamies izbraukumos uz dažādām pilsētām, tiekamies ar jauniešu organizācijām, jauniešu domēm. Dažviet jau ir iestrādes, jaunieši arī bez mūsu rosinājuma ir domājuši par simtgadi. Piedalāmies arī dažādās apmācībās.
Tā kā jaunieši ir ļoti dažādi, arī pasākumi, ko viņi vēlētos redzēt simtgadē, ir dažādi. Tas būs grūtākais uzdevums: izveidot tādus pasākumus, kas būtu interesanti visiem. Plānots, ka lielākie simtgades pasākumi būs visiem iedzīvotājiem, ne tikai jauniešiem.
Viens no komitejas mērķiem ir arī definēt, kāda tad ir 21. gadsimta identitāte, kāda tieši šobrīd ir latvietība, kāds ir mūsdienu jaunietis Latvijā.
E. Korsaks-Mills: – Vasarā tikāmies ar diasporas jauniešiem. Latvijā notika jauniešu nometne “2×2”. Tur uzklausījām ārzemju latviešu vēlmes par to, kā viņi vēlas redzēt simtgadi. Redzam, ka arī viņiem ir ļoti liela interese un vēlme iesaistīties. Ārvalstu latviešu vēlme bija iestādīt Latvijā simt ozolus. Pirmo no tiem viņi vasarā kopīgi iestādīja Likteņdārzā.
– Vai simtgades sagaidīšanā iesaistīsiet arī Latvijas mazākumtautību jauniešus?
E. Baltskara: – Esam vienojušies, ka, rīkojot pasākumus, nevienā brīdī nav jādala, ka tas paredzēts latviešiem, bet tas mazākumtautībām. Svētki būs visiem Latvijas iedzīvotājiem.
E. Korsaks-Mills: – Esam tikušies ar jauniešu mazākumtautību organizācijām, un viņi paši arī uzsvēra, ka svētki jāsvin visiem kopā. Domāju, ka mazākumtautību jaunieši ir vairāk iekļāvušies Latvijas sabiedrībā nekā vecākās paaudzes cilvēki. Mēs ceram, ka nākotnē būsim patiešām vienota nācija. Nav svarīga etniskā piederība, bet tas, ko jūti pret savu valsti.
– Gan jau, tiekoties ar jauniešiem, esat kādreiz jutuši arī skeptisku attieksmi pret Latvijas simtgadi.
E. Baltskara: – Protams, ir dzirdēts gan tas, ka simt gadi nav nekas, gan tas, ka uz uguņošanu aizies, bet vairāk gan neko nesvinēs. Ir jaunieši, kas nesaprot vai nevēlas atzīt šo svētku nozīmību. Taču, manuprāt, tāda attieksme ir arī tāpēc, ka daļai jauniešu šķiet: tie trīs gadi, kas palikuši līdz simtgadei, ir tik daudz, ka vēl nav vērts par to vispār domāt. Domāju, ka ar laiku attieksme mainīsies. Tas jau arī ir viens no mūsu uzdevumiem: lēnām ievirzīt svētkos. Svinības sāksies jau 2017. gadā, jo Latvija nenodibinājās vienā dienā; mums jāpiemin arī tie notikumi, kas noveda pie valsts izveidošanas. Runāsim visus šos gadus par to, kā valsts tapa, kā nonāca pie tā, ka tika atzīta pasaulē, kā notika Brīvības cīņas, kā veidojās valsts iekārta.
E. Korsaks-Mills: – Patiesībā varējām sākt svinēt jau 2005. gadā, jo latviešu valstiskuma apziņa sāka rasties tieši 1905. gada notikumu laikā. Jāakcentē, ka valsti izveidot nav vienkārši, jārunā par cēloņiem un likumsakarībām.
E. Baltskara: – Ir ļoti svarīgi skaidrot, ka valsts nav tapusi vienkārši un ka tā ir vērtība, kas jānovērtē. Domāju, ka valsts simtgade un gatavošanās tai veicinās arī jauniešu interesi par Latvijas vēsturi. Būtiski, ka par godu simtgadei plānots uzņemt vairākas filmas, tajā skaitā arī par Latvijas vēsturi. Būs arī simtgades pasākumi, kas notiks skolās, un arī tajos jaunieši uzzinās vairāk par Latviju.
