“Vienā katlā samesti arī tie, kas ved seniorus uz slimnīcām un palīdz bērniem!” Siliņa par NVO finansējumu 0
Diskusijas par nevalstisko organizāciju finansējumu Latvijā turpinās. Izskanējis, ka NVO sektoram gadā tiekot tērēti ap 200 miljoniem eiro, turklāt daļa organizāciju faktiski nepārstāvot nevienu citu kā vien pašas sevi un nodarbojoties ar projektu rakstīšanu, lai saņemtu valsts naudu.
Saeimas deputāte, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Evika Siliņa šādu vispārinājumu TV24 raidījumā “Ziņu top” vērtē piesardzīgi. Viņa uzsver, ka finansējums nevalstiskajām organizācijām noteikti ir jāpārskata un regulāri jāvērtē, vai pirms gadiem noteiktie mērķi joprojām dod rezultātu. Taču, viņasprāt, publiski piesauktajā summā un tās interpretācijā ir būtiskas neprecizitātes.
“Es nesaku, ka nav jāpārskata summas. Es noteikti uzskatu, ka vienmēr ir jāpārvērtē, vai tiešām tas finansējums un mērķis, kas ir nosprausts pirms desmit gadiem, joprojām sasniedz rezultātus,” norāda Siliņa.
Viņa skaidro, ka no valsts budžeta šogad varētu runāt nevis par 200 miljoniem eiro, bet aptuveni 98 miljoniem. Turklāt šajā summā esot iekļautas ļoti dažādas organizācijas un pakalpojumi, kurus nevarot vērtēt kā vienkāršu atbalstu NVO sektoram.
Siliņa min, ka šajā kopējā finansējumā ir iekļauti, piemēram, samarieši, kas palīdz iedzīvotājiem un trūcīgajiem ar pārtikas pakām, Sarkanais Krusts, kas ved seniorus uz slimnīcām, SOS bērnu ciemati, Latvijas Olimpiskā komiteja, kā arī patriotiskās organizācijas.
Tāpat vienā kopējā summā tiekot ieskaitīti arī pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina hospisa pakalpojumus, paliatīvo aprūpi, palīdzību bērniem, senioriem, nedzirdīgajiem un neredzīgajiem.
“Vienā katlā ir samesti arī pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz reālus pakalpojumus, kopā ar sajūtu, ka tas ir vienkārši atbalsts šīm organizācijām. Manuprāt, tas nav korekti,” uzsver deputāte.
Viņas ieskatā, ja valdība vai politiķi vēlas pārskatīt NVO finansējumu, vispirms precīzi jāpasaka, kas tieši tiek pārskatīts. Viena lieta ir administratīvais atbalsts organizācijām, projekti vai pārvaldības izmaksas, bet pavisam cita – valsts deleģēti sociālie un sabiedriskie pakalpojumi, kurus šīs organizācijas faktiski nodrošina iedzīvotājiem.
Siliņa norāda, ka, ja runa ir par administratīvo resursu vai atsevišķu organizāciju atbalsta izvērtēšanu, viņa tam piekristu un to atbalstītu. Taču neesot korekti visus finansējuma saņēmējus salikt vienā kopējā kategorijā un radīt iespaidu, ka visa nauda tiek vienkārši “iedota NVO”.
Viņa arī apšauba publiski piesaukto 200 miljonu eiro summu.
“200 miljonus nekur datos nevar atrast. Manuprāt, tas nav īpaši korekti pret tām organizācijām, kas sniedz pakalpojumus bērniem un senioriem,” saka Siliņa.
Deputāte uzsver, ka daudzos gadījumos valsts pati šādus pakalpojumus tiešā veidā nenodrošina. Tos dara nevalstiskās organizācijas, kurām ir pieredze un zināšanas konkrētajā jomā.
Piemēram, neredzīgo vai nedzirdīgo biedrības, viņasprāt, vislabāk pārzina savas kopienas vajadzības. Tāpēc ne vienmēr būtu lietderīgi veidot jaunu valsts struktūru, kas šo darbu pārņemtu.
“Mums nav nekādas valsts organizācijas, kas to dara. Un te ir jānošķir – cilvēks, kas to nepārzina, var uzskatīt, ka viņi vienkārši par kaut ko saņem naudu, nevērtējot rezultātu. Bet mums nav citu, kas vispār šos pakalpojumus sniedz,” norāda Siliņa.
Viņasprāt, pareizāk ir izvērtēt finansējumu pēc būtības – kādi pakalpojumi tiek sniegti, kam tie nepieciešami, kāds ir rezultāts un vai valsts par šo naudu saņem sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu.
Siliņa uzskata, ka arī premjeram būtu precīzāk jāizskaidro, ko viņš domājis, runājot par NVO sektora finansējuma pārskatīšanu. Iespējams, viņasprāt, publiskajā diskusijā radies pārpratums vai neprecīza izpratne par to, kas īsti ietilpst šajā finansējumā.
“Te noteikti ir jāizvērtē, un es uzskatu, ka premjeram ir jāskaidro, ko viņš ar to ir domājis. Varbūt viņš pats ir vienkārši neprecīzi sapratis, un tas izskatās pēc pārpratuma,” saka Siliņa.
Viņa uzsver, ka NVO finansējuma pārskatīšana nav pati par sevi slikta ideja. Tomēr tā jāveic precīzi, nošķirot organizācijas, kas sniedz reālus pakalpojumus sabiedrībai, no tām, kuru darbība būtu rūpīgāk vērtējama.
