“Ja Dagdā kritīs, tad…” Amatpersonas norāda uz nespēju pilnībā nosegt austrumu robežu 45
Pilnībā nodrošināt pretgaisa aizsardzību uz valsts austrumu robežas nav iespējams, taču Ukraina ir informēta par nepieciešamību nodot Latvijai savlaicīgi informāciju par tās palaistajiem droniem, šodien žurnālistiem Latgalē atzina aizsardzības resora amatpersonas.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) un Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris pulkvežleitnants Pēteris Suveizda apmeklēja Krāslavas novadu, lai tiktos ar Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku (ZZS) un pārrunātu situāciju saistībā ar Ukrainas izcelsmes dronu, kas šonedēļ nokrita netālu no Dobročinas ciema.
Sprūds žurnālistiem izcēla vairākas lietas kā mācību pēc šī gadījuma. Ministrs piekrita, ka nepieciešama sabiedrības apziņošanas uzlabošana, tostarp par šūnu apraidi. Tas nepieciešams, lai cilvēki justos drošībā.
Viņaprāt, iespējams, sabiedrība ir jāinformē ātrāk, pat ja gaisā konstatētais objekts beigās neizrādās drons.
Vienlaikus, diezin vai pie katra mākoņa vai putnu bara lidojuma aizsardzības resors spers attiecīgus soļus, tāpēc esot nepieciešams atrast līdzsvaru. “Šeit mums būtu bijis labi, ja būtu ieslēgta šūnu apraide,” piebilda ministrs.
Vaicāts, vai Ukraina nevarēja savlaicīgi brīdināt par saviem droniem Baltijas valstu tuvumā, Sprūds atbildēja, ka par to tiek domāts, jo Latvija un Ukraina ir sabiedrotie un kopumā sadarbība ir ļoti spēcīga.
Vienlaikus Ukraina, veicot savas operācijas, ir piesardzīga un atturīga kopumā uz ārpusi informēt par pietiekami konfidenciālām operācijām. Šādi Ukraina rīkojas, lai nedotu iespēju pretiniekam uzzināt informāciju par tās plāniem.
Vienlaikus ministrs ir nodevis signālu kolēģiem Ukrainā, ka būtu maksimāli labi, ja šādās situācijās “mēs uzzinātu informāciju”. Latvijai gan ir jārēķinās, ka Ukraina ir kara apstākļos un izdara savas izvēles, taču ministrs atkārtoja, ka abas valstis ir sabiedrotie un Latvija turpinās sniegt atbalstu Ukrainai.
Sprūds atgādināja, ka droni ir jaunā realitāte un pret tiem ir grūti cīnīties visām valstīm. “Neviena valsts nebūs pilnībā aizzīmogota un būs zināmi sarežģījumi un izaicinājumi, tostarp, ar maziem, zemu lidojošiem un vadāmību zaudējušiem droniem. Tas nebūs vienkārši,” uzsvēra ministrs.
Ministrs medijiem atkārtoja jau vairākkārt pausto, ka Latvija turpina ieviest slāņveida pretgaisa aizsardzību, kas ietver sensorus, radarus un beidzot pretgaisa aizsardzības ieročus un elektroniskās karadarbības elementus. Detekcijas elementu ieviešanā Latvija pat ir zināma pirmrindniece, jo pirmā no NATO valstīm iegādājusies akustiskās detekcijas iekārtas. Tāpat šogad Latvija iegādāsies ap 500 pārtvērējdronu.
Vienlaikus ir skaidrs, ka visu austrumu robežu nevarēs dislocēt ar bruņotām Nacionālo bruņoto spēku vienībām, kas potenciāli gaidīs vienu dronu, jo tas nebūtu praktiski un lietderīgi. “Slāņveida pretgaisa aizsardzība ir kompleksa. Nebūs brīnumnūjiņa pret visu, taču darām visu, lai būtu maksimālā drošībā,” piebilda ministrs.
Sprūds šonedēļ vizītē Ukrainā arī vienojies maksimāli izmantot abu valstu savstarpējo pieredzi. Latvija varot mācīties no Ukrainas, Ukrainai ir milzīga pieredze, cīnoties pret Krievijas droniem. Jau drīzumā Ukrainas eksperti ieradīsies Latvijā, lai sniegtu padomus, kā labāk veidot pretdarbību pret droniem, informēja Sprūds.
Piektdien, 27. martā, ministrs ir sasaucis iekšēju aizsardzības nozares sanāksmi, lai izvērtētu šīs nedēļas dronu incidentu un apspriestu potenciālos soļus sistēmas maksimālai efektivitātei.
Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris pulkvežleitnants Pēteris Suveizda žurnālistiem arī atgādināja amatpersonu vairākkārt pausto, ka neviena valsts nevar pilnībā garantēt pretgaisa aizsardzību, ņemot vērā dronu un raķešu attīstību.
Atgriežoties pie šīs nedēļas incidenta, Suveizda pastāstīja, ka viņam padotie karavīri bija devušies uz pareizajām pozīcijām, bet sanācis tā, ka, visdrīzāk, dronam beidzās degviela un tas piezemējoties eksplodēja.
Ja degvielas būtu nedaudz vairāk, visdrīzāk, drons būtu nokļuvis līdz karavīru pozīcijām un viņi mērķi būtu iznīcinājuši. “Bet tas viss, ja būtu. Situācija ir tāda kāda ir,” uzsvēra pulkvežleitnants un atgādināja, ka blakus notiek karš, tāpēc nekad nevaram būt līdz galam droši par gaisa telpas aizsardzību.
Suveizda arī informēja, ka potenciālās dronu notriekšanas vietas jau ir iepriekš sameklētas, jo armija veic regulārus vingrinājumus. “Šajā gadījumā divas ekipāžas, ja būtu bijušas uz ass un drons būtu nolidojis vēl vismaz 10 – 15 kilometrus, tad viņš būtu šaušanas sektorā un, visdrīzāk, tas tiktu iznīcināts,” norādīja pulkvežleitnants.
Suveizda arī norādīja, ka pēc viņa šodienas ieteikuma pulkvežleitnanta atbildības rajonā parādīsies vēl viens papildu radars. Viņaprāt, jāapsver arī papildu sagatavotu pozīciju izveidošana. “Ja aprēķini rāda, ka kritīs mežā, tad lai krīt, ja Dagdā kritīs, tad ir vairāk pozīciju jāizveido,” uzsvēra militārpersona.
Arī Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Upenieks medijiem pauda uzskatu, ka šādos incidentos ir jābūt efektīvākai iedzīvotāju apziņošanai. Viņa rīcībā ir informācija, ka novadā bijušas ģimenes, kas pēc dronu incidenta domājušas, vai ir droši laist bērnus uz skolu.
Jau ziņots, ka šonedēļ visās trijās Baltijas valstīs ielidojuši un eksplodējuši droni. Visticamāk, tie, Ukrainai aizstāvoties pret Krievijas agresiju, bija tēmēti pa mērķiem Krievijā, bet novirzījušies vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm novirzīti no kursa.
Baltijas valstu amatpersonas uzsvērušas, ka tās ir Krievijas pilna mēroga agresijas kara sekas un jārēķinās, ka šādi incidenti var atkārtoties.
Pirmdien agri no rīta Lietuvas Varēnas rajonā, netālu no robežas ar Baltkrieviju, drons nogāzās uz sasalušā Lavīsa ezera.
Latvijas gaisa telpā drons naktī uz trešdienu ielidoja no Krievijas un eksplodēja Krāslavas novadā aptuveni kilometra attālumā no Svariņu pagasta centra, bet cits īslaicīgi ielidoja no Baltkrievijas teritorijas un devās Krievijas virzienā.
Savukārt Igaunijas ziemeļaustrumos no Krievijas gaisa telpas ielidojis drons trešdienas rītā ietriecies Auveres elektrostacijas skurstenī.
Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene apstiprināja, ka nokritušais un eksplodējušais lidaparāts bija Ukrainas drons, kas bija paredzēts mērķim Krievijā.
Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atzinis, ka arī Latvijas gaisa telpā ielidojušais un detonējušais bezpilota lidaparāts bijis Ukrainas drons, kas, acīmredzot, bijis daļa no koordinētas Ukrainas operācijas pret Krievijas objektiem.
Ukraina naktī uz trešdienu ar droniem uzbruka Krievijas Ustjlugas un Vīborgas ostām Ļeņingradas apgabalā. Pirms tam ukraiņu droni trāpīja Primorskas ostā Krievijas ziemeļrietumos. Šīs ostas atrodas Baltijas jūras Somu līča krastā.
