Anita Daukšte: Gāzes sprādziens Bauskas ielā: sekas jāapmaksā visiem?!
0
Gāzes sprādziens Rīgā, Bauskas ielā 15 ar traģiskajām sekām – divu cilvēku bojāeju un divu ēkas stāvu sagrūšanu pamazām sāk apaugt ar secinājumiem par to, kādiem jābūt risinājumiem, lai, pirmkārt, novērstu šādas traģēdijas, otrkārt, radītu saprātīgus, nevis haotiskus palīdzības risinājumus tiem, kas cietuši šajā un citos, līdzīgos gadījumos.
Sāksim ar to, palīdzību. Pretēji Rīgas domes opozīcijas histēriskajiem uzbrukumiem domes vadībai, tomēr jāsecina, ka tā nav pieļāvusi būtiskas kļūdas – palīdzība cilvēkiem ir tikusi sniegta – gan pabalstu, gan izmitināšanas veidā. Jautājumi ir par to, ka krīzē nonākušo izmitināšanas apstākļi ir bijuši nepiemēroti (tie ir galvenais strīda objekts, kur domes vadības un opozīcijas viedokļi dalās) un vēl – vai tiešām tos, kam palīdzība pienākas, jāmeklē ar soctīklu palīdzību? Nekādas informācijas par deklarētajiem, u.c. iedzīvotājiem pašvaldībai nav?
Taču visiem tiem, kuri tagad kliedz par nepiemērotiem apstākļiem krīzē nomitināto personu izvietošanai, lūdzu, spoguļa priekšā nostājoties, pašiem sev pateikt, kādai jābūt jūsu nodokļu sadalei un finansējumam, lai šādas telpas uzturētu?
Ja teiksiet, ka tam jābūt normālas viesnīcas līmenī – lieliski – vērsieties ar attiecīgu iniciatīvu Rīgas domē.
Bet lielākoties ir jābūt skaidram, ka arī šajā gadījumā “slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās”, proti, neapdrošināji savu mājokli, vainot vari tikai pats sevi. Un uz žēlsirdību neceri. Ir smagi lasīt stāstu par tikko uz kredīta nopirkto un izremontēto dzīvokli Bauskas ielā 15, ko nu nācies pamest… Bet – te nu ir jautājums par apdrošinātājiem un banku – cik tie būs pretimnākoši un gatavi cilvēku nepamest nelaimē – ar kredītu un bez dzīvokļa.
Pēc palīdzības iedzīvotājiem apmēra šajā gadījumā var izdarīt secinājumus, kāda būs palīdzība citos gadījumos. Tātad būtisku infrastruktūras bojājumu gadījumos – komunikāciju, ēku sagrūšanas gadījumos, piemēram, ja tie notiek masveidā (nu, jūs saprotat, par ko es runāju – katastrofas un kari) – tādas nebūs. Citos – palīdzība būs atkarībā no pašvaldības godaprāta, līdzcilvēku līdzjūtības un pašu spējas apdrošināt savu mājokli.
Bet – Latvijā ir 340 tūkstoši gāzes plīšu daudzdzīvokļu un citās ēkās. Tātad – kā mazināt riskus? Šobrīd publiskajā telpā ir lasīti divi varianti, ko darīt: vienu piedāvā Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Edgars Bergholcs, kurš (“Latvijas Avīze” 6.01) saka: “Viens virziens būtu dzīvojamo māju apdrošināšanas jautājuma sakārtošana, lai šādos gadījumos tiktu nodrošināts finansiāls risinājums ēkas ātrai atjaunošanai. Šobrīd dzīvojamās mājas salīdzinoši maz tiek brīvprātīgi apdrošinātas, tikai dzīvokļu līmenī, bet būtu jābūt līdzīgam principam kā OCTA – katram transportlīdzeklim, kas piedalās satiksmē, ir jābūt obligāti apdrošinātam, tāpat arī ēkām, kurās dzīvo cilvēki.”
Tātad – tas jebkurā gadījumā ir papildu izmaksas iedzīvotājiem. Esat gatavi maksāt?
Otrs variants izskanējis no Saeimas deputāta Andra Kulberga, kurš piedāvā visā valstī nomainīt gāzes plītis mājsaimniecībās ar elektriskās indukcijas plītīm (pie reizes nacionalizējot Gaso). Bet atkal jau – kurš par to maksās?
Un vai tas vispār iespējams, ņemot vērā novecojušo elektroinfrastruktūru ēkās un dzīvokļos? Kas, starp citu, arī ir aizdegšanās riska avots? Nemaz nerunājot par to, ka ēdiena gatavošana uz gāzes plīts izmaksā lētāk par elektriskās plīts lietošanu, tātad ne tikai nomaiņa, bet arī ekspluatācija radīs papildu izmaksas iedzīvotājiem.
Abi risinājumi ir tik naudietilpīgi, ka diez vai tiks realizēti, lai gan pirmo apdrošinātājiem varētu izdoties izlobēt.
To, kas būtu gan jārealizē – Gaso jāpārskata savas drošības procedūras un risku vadība. Šeit tomēr nav līdz galam skaidrs, kāpēc bija jāatstāj gāzes pievada stumbenis dzīvoklī ar noplombēto gāzes vadu, tādejādi radot potenciālo risku nelegālam pieslēgumam. Un uz rūtiņu lapas ar roku zīmētā shēma, kas tika parādīta televīzijā, lai vairākas dienas pēc notikuma ilustrētu nelikumīgo pieslēgumu kā traģēdijas iemeslu …. Maigi izsakoties, mulsinoši. Jādomā, ja uzņēmumā algas netiek rēķinātas uz skaitīkļiem, tad prasītos kādi mūsdienīgāki vizualizācijas elementi.
