“Aizver durvis un… dziļi uzelpo!” Tēvi spriež, kas ir vieglāk – “sēdēt” ar bērniem mājās vai iet uz darbu? 0
Darbs pēc garajām svētku brīvdienām kopā ar bērniem, ar ģimeni, radiem, nebeidzamām svinībām ir kā svētība, kā baznīca, kurā var iet un gūt mieru – tas tā, tēlaini izsakoties. Arī socvietnē Threads par šo tēmu izvērtusies diskusija, apbrīnu vēršot būtībā pret sievietēm un viņu spēju būt “multimāksliniecēm” – darīt darbu, kopt māju, pieskatīt bērnus – skolas, dārziņi, potes, drēbes, samīļot, šķirt strīdus u.t.t.
“Šorīt daudzi tēvi ieiet birojā, aizver durvis un… dziļi uzelpo. Būsim godīgi – pēc 2 nedēļu “brīvdienām” pilnā sastāvā mājās, atgriešanās darbā šķiet kā SPA procedūra. Neviens nekliedz, neviens nevelk aiz biksēm, un kafiju beidzot var izdzert siltu. Es šo nesaku, lai mēs justos slikti vai vainīgi. Es to saku, lai mēs pamanītu paradoksu: Kāpēc vadīt projektus vai nodaļas mums liekas vieglāk, nekā tikt galā savās mājās?”
Daudzi komentētāji zem šī ieraksta saka, ka, kamēr mājās dienas ar bērniem ir piepildītas, intensīvas — pilnas ar nepārtrauktu uzmanību, plānošanu un nemitīgu komunikāciju — atgriešanās darba ritmā šķiet gluži kā SPA vai neliels kūrorts. Tās nav sūdzības par darbu, bet drīzāk atzīšanās — darbs dod struktūru, personīgo telpu un iespēju pārslēgt nekontrolējamās domas pēc būšanas ģimenē.
Cilvēki komentē, ka bieži vien tieši darba vide pēc garām brīvdienām tiek uztverta kā iespēja atgūt savu mentālo ritmu, sadalīt lomas un uzelpot — jo darbā ir skaidri noteiktas robežas un pienākumi, kuri nav saistīti ar teju nepārtrauktu uzmanību un mainību. Tā ir tāda kā pašam sava “zona”, kurā atsēgties no brīzīem kaitinošiem pienākumiem.
Lūk, komentāru izlase.
