Satversmes tiesa daudziem konstitucionālo sūdzību iesniedzējiem atsaka ierosināt lietu, jo esot nepietiekams juridiskais pamatojums prasījuma apmierināšanai. Kas slēpjas aiz šā argumenta? 1
K. Balodis: Satversmes tiesas kolēģijas ir izstrādājušas kritērijus, kam jābūt juridiskajā pamatojumā. Ja šā pamatojuma nav vispār vai tas ir acīmredzami nepietiekams, mēs šos kritērijus norādām, lai persona sniegtu prasību vēlreiz, ja vien ir tāda vēlēšanās.
Tajās situācijās, kad pieteikuma rakstīšanai bijis piesaistīts jurists, kvalitāte mēdz būt augstāka.
U. Ķinis: Ir bijuši arī tādi gadījumi, kad Satversmes tiesa atsakās ierosināt lietu pat pēc tiesas atsūtītajiem nolēmumiem, jo nav pietiekama juridiskā pamatojuma. Arī juristi nereti iesniedz tādus pieteikumus Satversmes tiesai, kas neatbilst nekādiem kritērijiem. Tas nu gan ir skaidrs, ka uz trim lapām nevar uzrakstīt Satversmes tiesas pieteikumu. Ja tādu iesniedz, tad ir attiecīgs vērtējums.
Lasot vienu otru Satversmes tiesas spriedumu, rodas sajūta, ka tiesai prioritārs ir valsts budžets, nevis cilvēktiesības. Pēc tiesas konsultācijām ar Ministru kabinetu cilvēka konstitucionālā sūdzība netiek apmierināta tikai tāpēc, ka, lūk, budžetā neesot naudas.
U. Ķinis: Nepiekrītu, ka Satversmes tiesa vienmēr ņem vērā valsts budžeta iespējas. Ja Satversmes tiesa, izskatot lietu, konstatēs tiesību aizskārumu, tad tas tiks apmierināts. Atcerēsimies kaut vai pensiju lietu, kurā tiesa atzina, ka pensiju samazināšana neatbilst likumam, un valsts atmaksāja cilvēkiem ieturētos 850 miljonus latu.
K. Balodis: Satversmē noteiktās pamattiesības ir pirmajā vietā. Bet dažādu pamattiesību īstenošana var būt saistīta arī ar budžeta iespējām. Uz kādu no pamattiesībām tas var attiekties vairāk, uz kādu – mazāk. Savos spriedumos esam norādījuši, ka sociālo tiesību īstenošana ir lielā mērā atkarīga no valsts budžeta iespējām. Bet, pat neraugoties uz to, mēs krīzes gados atzinām, ka pensiju samazināšana nav notikusi atbilstoši Satversmei.
U. Ķinis: Ir bijuši gadījumi, kad cilvēks vēršas Satversmes tiesā, norādot, ka aizskartas viņa tiesības uz dzīvību atbilstoši Satversmes 111. pantam, jo valsts viņam nefinansē retas slimības ārstēšanu. Tad gan tiesa vienmēr ir nostājusies pozīcijā, ka tiesas mērķis nav sagraut valsts budžetu. Tiesa nevar piešķirt naudu, mēs varam tikai izvērtēt, vai šajā konkrētajā situācijā Satversmē noteiktais valsts garantētais medicīniskās palīdzības minimums ietver valsts pienākumu apmaksāt ļoti dārgas zāles retas slimības ārstēšanai. Satversmes tiesa savos nolēmumos ir skaidrojusi, ko ietver medicīniskās palīdzības minimums. Tas noteikti neietver šādu prasību.
Vai jums ir tiesības vērtēt budžeta iespējas no naudas sadales taisnīguma principiem?
Ja rastos konflikts starp divām valsts institūcijām par budžeta sadalījumu, tas būtu kompetenču strīds, kas nav Satversmes tiesas jautājums. Savukārt, ja tas ir pamattiesību jautājums, tad cilvēkam skaidri un nepārprotami jāpasaka, kura no viņa pamattiesībām tiek ierobežota. Īpaši saistībā ar sociālajām tiesībām nav noteikts, ka valstij ir jāfinansē absolūti viss.
K. Balodis: Latvija ir visai trūcīga valsts un veselības aizsardzības sektorā atpaliek no citām Baltijas valstīm. Taču tiesa nekādā gadījumā nedrīkst pārvērtēt to, cik naudas valsts ir iedalījusi vienai vai otrai nozarei. Atgādināšu, ka tiesā nonāca Saeimas deputātu iesniegtā lieta, kas bija saistīta ar krīzes gados likvidēto autoceļu fondu. Lai cik tas būtu slikti, raugoties no autoceļu lietotāju viedokļa, mēs nevaram vērtēt to, ka vienā gadā valdība izlemj samazināt naudu autoceļu nozarei, lai to piešķirtu citai jomai. To tiesa ir skaidri pateikusi spriedumā. Tas ir valdības uzdevums sastādīt budžetu, kuru pieņem Saeima.
U. Ķinis: Mēs esam skatījuši lietu par subsidētās elektroenerģijas un dabas resursu nodokli. Tā bija ļoti apjomīga lieta, tāpēc pētījām arī citu valstu konstitucionālo tiesu pieredzi, kā arī iedziļinājāmies akadēmiskajās publikācijās. Tur cauri vijas doma, ka Satversmes tiesa nedrīkst kļūt politiska. Tiesai stingri jāvērtē juridiskie argumenti, bet tā nedrīkst līst politiķu lauciņā. Tiesa nevar pateikt, ka tikai tāpēc, ka politiķis ir pieņēmis attiecīgo lēmumu, tas ir antikonstitucionāls. Lai pateiktu, ka juridiskajām personām pieminētais nodoklis ir finansiāli žņaudzošs, tiesai ir jāpārvērtē visa nodokļu sistēma, un tā vairs nav mūsu kompetence.
K. Balodis: Valstij nodokļu noteikšanā ir liela rīcības brīvība, bet, ja paskatās uz to pašu subsidētās elektroenerģijas nodokļa lietu, mana kolēģe tiesnese Sanita Osipova un es nepiekritām tam, ka šajā spriedumā netika vērtēti ekonomiskie aspekti. Atšķirībā no kolēģa es uzskatu, ka valsts rīcības brīvība ir mazliet šaurāka.
Tā nav taisnība, ka Satversmes tiesa vairs neko nedara cilvēka labā, ja Saeima un valdība pasaka, ka valstī nav naudas un šīs institūcijas tāpēc nevar īstenot attiecīgās tiesības.
