Foto-LETA

Tikai apmēram 20% slimnīcā nogādāto bērnu ir jāpaliek tur uz ārstēšanos 0

Tikai apmēram 20% bērnu, kas vēršas pēc palīdzības Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS), ir nepieciešama ārstēšanās slimnīcā, norādīja Latvijas Pediatru asociācijas prezidente Ilze Grope.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Ja tavas mājas numurā ir kāds no šiem 3 skaitļiem, tev ir potenciāls sasniegt visu, ko sirds kāro
Cilvēkstāsts
“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58
TESTS prātvēderiem: ja zini atbildes uz vismaz 8 jautājumiem, tev ir pārsteidzoši attīstīts intelekts
Lasīt citas ziņas

BKUS dati liecina, ka slimnīcā gadā vēršas vairāk nekā 65 000 pacientu, taču stacionēti tiek tikai 19%. 42% pacientu tiek ārstēti ambulatori, bet 39% – izrakstīti pēc apskates. 65% pacientu BKUS nonāk bez ģimenes ārsta nosūtījuma.

Grope norādīja, ka nelielai daļai ambulatoro pacientu vispār nav slimības, savukārt daļai slimība ir tik nenozīmīga, ka stacionēšana nav nepieciešama.

CITI ŠOBRĪD LASA

Grope sacīja, ka Bērnu slimnīcas dati liecinot, ka vecāki iestādē vēršas ar jebkuru neskaidro jautājumu – pirmo nelielo temperatūru, aizcietējumu, raudulīgumu vai sagrieztu pirkstu. Būtībā liela daļa vecāku ar šādiem gadījumiem vēršas Bērnu slimnīcā nevis pie ģimenes ārsta. Pēc viņas paustā, tas liecina par ģimenes ārstu pieejamību. Bieži vien laikā, kad bērns saslimst, vecāki saprot, ka nevar gaidīt nākamo rītu, lai apmeklētu ģimenes ārstu, tāpēc dodas uz BKUS.

Bērnu slimnīcā šogad pavasarī tika aptaujāti 400 vecāki saistībā ar to, kāpēc viņi vēršas tieši BKUS, bet neapmeklē ģimenes ārstu. Divas populārākās atbildes bija lielā uzticība BKUS, jo ļoti ātri var saņemt gan izmeklējumus, gan ārsta konsultāciju, kā arī ģimenes ārsta pieejamība noteiktos dienas laikos, pavēstīja Grope. Pediatru asociācija un Bērnu slimnīcas ārsti ir rosinājuši un Veselības ministrijai (VM) iesnieguši priekšlikumus, kā šo situāciju uzlabot. Būtiski domāt par pediatra pieejamību ģimenes ārstu praksēs ārpus ģimenes ārsta darba laika, kas varētu izpausties, kā pediatriskās aprūpes punkti vairākās Latvijas pilsētās. Vecāki ar bērnu varētu apmeklēt nevis slimnīcu, bet šāda veida punktu.

Grope arī norādīja, ka tāpat būtiski izglītot bērnu vecākus. Un, kaut arī dažādus izglītības pasākumus vecākiem piedāvā Slimību profilakses un kontroles centrs, “Mammamuntetiem.lv”, “Māmiņu klubs”, Pediatru asociācija, Rīgas Stradiņa universitāte ar kursu “Bērns slimo”, vecāki nav ļoti aizrautīgi šo pasākumu apmeklētāji. Vecāku izglītošana Latvijā nav pietiekama, atzina Grope.

Kā konferencē “Aktualitātes veselības aprūpe” noradīja BKUS, problēmas, kas rodas no tā, ka vecāki griežas Bērnu slimnīcā arī ne akūtos gadījumos, ir pārpildītas nodaļas, pārstrādājies personāls, neapmierināti vecāki ilgās gaidīšanas dēļ, neapmierinātība ar veselības sistēmu Latvijā, kā arī tas, ka bērni ir pakļauti infekciju riskam.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.