Foto: Stoyan Nenov/REUTERS/SCANPIX

Top jauni aizsardzības plāni Baltijas valstīm, atklāj NATO ģenerālsekretārs 131

NATO jaunie plāni Baltijas valstu aizsardzībai būs detalizētāki un konkrētāki nekā pašreizējie, ceturtdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts? 18
itāļiem izdodas iztirgot savus olīvu atkritumus Latvijā… Inese “iegrābusies”, iegādājoties Latvijā populāru olīveļļu
Lietotas automašīnas, kuras nevajadzētu iegādāties: eksperts norāda uz trim neuzticamiem modeļiem 34
Lasīt citas ziņas

“NATO jau ir plāni katra savu sabiedroto centimetra aizsardzībai. Mēs tos atjaunojam, lai tie būtu detalizētāki un konkrētāki un atspoguļotu jauno drošības realitāti,” Stoltenbergs sacīja attālinātā intervijā žurnālistiem no Lietuvas.

Viņš sagaida, ka NATO dalībvalstis jaunos aizsardzības plānus saskaņos līdz jūlijā Viļņā gaidāmajam alianses samitam.
CITI ŠOBRĪD LASA

Kā pauda NATO ģenerālsekretārs, plāni ir slepeni, lai izvairītos no operatīvu detaļu atklāšanas, bet tie noteiks gan pašlaik austrumu flangā izvietoto spēku lomu, gan nepieciešamības gadījumā arī papildspēku ierašanos no Rietumiem.

Stoltenbergs sacīja, ka pēc plānu apstiprināšanas atsevišķām valstīm tiks uzdots attīstīt savu saistību izpildes potenciālu.

Preses konferences laikā alianses vadītājs nerunāja par jaunu spēku un spēju izvietošanu Baltijas jūras reģionā, lai gan to nepārtraukti pieprasa reģiona valstis. Kā viņš pauda, pēdējo gadu laikā NATO austrumu flangā jau ir izvietoti būtiski spēki.

Krievijas kodolretoriku, draudot Baltkrievijā izvietot taktiskos kodolieročus, Stoltenbergs raksturoja kā “bīstamu un bezatbildīgu”.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka situācijai kodoljomā nav nepieciešama konkrēta NATO reakcija.

“Līdz šim neesam novērojuši nekādas izmaiņas Krievijas kodolpozīcijās, kuru dēļ būtu kaut kādā veidā jāmaina NATO kodolpozīcijas,” sacīja alianses ģenerālsekretārs.

Runājot par Viļņā gaidāmo NATO samitu, Stoltenbergs teica, ka sagaida sabiedroto vienošanos par stingrākām saistībām nekā līdz šim jautājumā par aizsardzības izdevumu palielināšanu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta. Tāpat viņš sagaida atbalsta Ukrainai turpināšanu.

“Sagaidu, ka viņi [sabiedrotie] atkārtoti paudīs, ka Ukraina kļūs par alianses dalībvalsti,” paziņoja Stoltenbergs.

Viņaprāt, aliansei ir jāvienojas arī par praktisku atbalstu Ukrainai, kas ietvertu ilgtermiņa palīdzības plānu valsts armijas attīstībai un atbilstībai NATO standartiem.

Pašlaik vissvarīgākais ir Ukrainas uzvara karā, un aliansei ir jāturpina militārais atbalsts Ukrainai, teica NATO ģenerālsekretārs.

“Ja Ukraina nenostiprināsies kā suverēna neatkarīga Eiropas valsts, nebūs iemesla izskatīt jautājumu par tās dalību” NATO, atgādināja Stoltenbergs.

NATO samits Viļņā gaidāms 11.-12.jūlijā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.