Ir atsevišķi gadījumi, kad tiek bojāti augoši koki, dzenot tajos naglas. Bet kopumā mednieki ļoti ātri saprata, ko LVM vēlas, un šobrīd medību infrastruktūra ir krietni pārdomātāka un netraucē meža apsaimniekošanai. Torņu izvietošana jaunā vietā notiek, ievērojot nosacījumus, un mums vairs nav nepieciešamības ar greideru braukt apkārt, lai varētu nolīdzināt ceļu, kā tas bija kādreiz. Tiek domāts arī par medību infrastruktūras estētiskumu, jo mežu līdztekus medniekiem apmeklē arī pārējā sabiedrība. Tas uzlabo mednieka tēlu. 2
Taču ir jomas, pie kurām vēl jāpiestrādā. Viena to tādām – savu laiku nokalpojušos medību torņus vienkārši apgāž, taču nosacījumi paredz, ka konstrukciju sazāģē par metru īsākos gabalos un jāizkliedē. Vēl viena nianse – ir gadījumi, kad tornis iebūvēts ceļa sāngrāvī. Tas nav aizliegts, taču medniekam ir pienākums zem torņa un tā tiešā tuvumā notīrīt apaugumu. Izskaidrojam medniekam situāciju, un apaugums tiek nozāģēts.
Arī piebarošanas lauciņi ir saskaņoti un tiek pienācīgi apsaimniekoti. Šobrīd Latvijā valsts mežā ir reģistrēti 300 piebarošanas lauciņi, kuru kopējā platība ir 644 hektāri. Tāpat saskaņotas ir 2035 barotavas.
Runājot par barotavām, jāteic, ka reizēm mednieki neievēro nosacījumus par tajās izvietotās barības daudzumu. Taču esam nolēmuši, ka pret mednieku nevērsīsimies, ja vien viņa rīcība, piesaistot pārāk lielu medījamo dzīvnieku skaitu, nesekmēs postījumu rašanos. Šī nosacījuma kontrole ir Valsts meža dienesta kompetencē.
Meža dzīvnieks nav jābaro, bet tam jāpalīdz pārciest nelabvēlīgus laika apstākļus. Taču piebarošana ir viens no veidiem, kā medījamos dzīvniekus piesaistīt konkrētajai medību platībai vai vietai, kurā tos ir vieglāk nomedīt.
Paredzēts memorandu grozīt
Šopavasar esam gatavi grozīt memorandu un uzrakstīt to mazliet citādi. Vispirms – paplašinās dalībnieku loks, jo esam uzaicinājuši memorandam pievienoties Latvijas Meža īpašnieku biedrību un biedrība ir piekritusi būt par dalībnieku.
Paredzēts mainīt arī pielikumu par medību infrastruktūras ierīkošanas nosacījumiem. Tajos klāt nāks trīs sadaļas. Pirmā – par darba aizsardzību. Medniekam, turpmāk strādājot mežā, jāievēro darba aizsardzības prasības. Piemēram, izmantojot zāģi, tiek izmantots arī aizsargapģērbs – pretiezāģēšanas bikses, cimdi, zābaki ar attiecīgu marķējumu. Mēs vēlamies, lai mūsu sadarbības partneri, un tādi ir arī mednieki, būtu pasargāti no iespējas gūt bīstamus savainojumus.
Otra sadaļa – vides aizsardzības prasību ievērošana. Noteiksim prasības piesārņojuma samazināšanai, lietojot tehniku vai motorinstrumentus, piemēram, jāseko, lai tai nebūtu eļļas un degvielas noplūžu, jālieto videi draudzīgas smērvielas, piemēram, zāģa ķēdei.
Trešā joma – ir izstrādāti nosacījumi, ar kādiem mednieks var tīrīt, piemēram, kvartālstigu vai grāvja trasi medību saimniecības vajadzībām. Ceru, ka šo jomu popularizēs arī Meža īpašnieku biedrība un piemēros savu biedru īpašumos. Jāņem gan vērā, ka jebkura šāda veida darbība jāsaskaņo ar īpašnieku.
Jāpārskata arī paša memoranda redakcija, jo tajā ir lietas, kas vairs nav aktuālas, piemēram, memorandā minēts, ka infrastruktūras veidošanas nosacījumi jāpielīgst pie medību tiesību nomas līgumiem. Tas jau ir izdarīts, un pēc šāda punkta vairs nav nepieciešamības.
