Mērķis – radīt ekonomiskas sekas 44
Pēc Vašingtonas Tuvo Austrumu politikas institūta pētnieka Maikla Eizenštata teiktā, šāda pieeja ļauj ar salīdzinoši nelielu uzbrukumu skaitu panākt ļoti plašu ietekmi. “Tas ir klasisks asimetriska kara piemērs – ar nelielu uzbrukumu skaitu tiek radītas ļoti jūtamas ekonomiskas sekas,” viņš sacīja.
Šīs stratēģijas mērķis ir radīt ekonomisku spiedienu gan pašā Irānā, gan ārvalstīs, lai piespiestu ASV prezidentu Donaldu Trampu pārtraukt karu.
Irāna izkliedē uzbrukumus visā reģionā
Tā vietā, lai koncentrētu spēkus vienā frontē, Irāna veic uzbrukumus dažādās vietās Persijas līča reģionā, izmantojot salīdzinoši lētas raķetes un bezpilota lidaparātus. Iepriekš šādus uzbrukumus bieži īstenoja Irānai pietuvinātas grupas Irākā, Jemenā, Sīrijā un Libānā. Šoreiz Teherāna šo stratēģiju īsteno pati.
Šī pieeja balstās gadu desmitos veidotā militārajā doktrīnā, kas paredz, ka spēcīgāks pretinieks kara sākumā centīsies iznīcināt Irānas politisko un militāro vadību. Tāpēc
Irānas militārā vadība ir decentralizēta, lai valsts spētu turpināt cīņu arī pēc smagiem triecieniem.
Pilnīga uzvara prasītu sauszemes iebrukumu
Pēc Vāeza teiktā, ASV var būtiski vājināt Irānu, taču pilnīga sakāve būtu iespējama tikai ar plašu sauszemes iebrukumu. Tas prasītu līdz pat miljonam karavīru un operācijas sarežģītā reljefā – scenāriju, kam Vašingtona, viņaprāt, nav gatava.
ASV prezidents Donalds Tramps savulaik solīja izvairīties no “muļķīgām” militārām intervencēm, taču pašreizējais konflikts, pēc daudzu ekspertu domām, var pāraugt par lielāko ASV militāro operāciju kopš kariem Irākā un Afganistānā.
Eksperti uzskata, ka Irānas tuvākais mērķis šajā konfliktā ir izdzīvot. Plašākā perspektīvā
Teherāna vēlas piespiest Vašingtonu atzīt, ka militārs, ekonomisks vai diplomātisks spiediens nespēj salauzt Irānu.
Izmantojot vienu no pasaules svarīgākajiem enerģijas transporta ceļiem kā spiediena instrumentu un paplašinot konfliktu ārpus savām robežām, Teherāna cer, ka spēs izturēt ilgāk nekā daudz spēcīgāks pretinieks.
