Ukraina skaidro, kāpēc noraidījusi Vācijas prezidenta vizīti 0
Ukraina vēlas Vācijas kanclera Olafa Šolca vizīti un solījumu piegādāt vairāk ieroču, trešdien paziņoja Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs, komentējot Kijivas lēmumu noraidīt Vācijas prezidenta Franka Valtera Šteinmeiera piedāvājumu apmeklēt kara plosīto valsti.
“Domāju, ka galvenais arguments bija atšķirīgs – mūsu prezidents gaida kancleru, lai viņš [Šolcs] varētu pieņemt tiešus praktiskus lēmumus, ieskaitot ieroču piegādes,” intervijā Vācijas sabiedriskajai televīzijai ZDF sacīja Arestovičs.
Viņš norādīja, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ar Šteinmeiera vizītes atteikumu nav centies aizvainot Berlīni.
Vācijas prezidentam ir lielā mērā ceremoniāla loma, bet lēmumus pieņem valdības vadītājs – kanclers.
Arestovičs atzina, ka stratēģiski svarīgās ostas pilsētas Mariupoles un civiliedzīvotāju liktenis Ukrainas austrumos “ir atkarīgs no Vācijas ieročiem, kurus mēs varētu saņemt”, bet kurus Ukrainai neapsola.
Laikam ir izšķiroša nozīme, jo “katra minūte, kurā neierodas tanks”, nozīmē, ka “mūsu bērni mirst, tiek izvaroti, tiek nogalināti”, emocionāli izteicās Ukrainas prezidenta biroja padomnieks.
Šteinmeiers otrdien sacīja, ka piedāvājis apmeklēt Ukrainu kopā ar citiem Eiropas Savienības (ES) līderiem, tomēr Kijiva norādījusi, ka viņa vizīte “nav vēlama”.
Šteinmeiers ir bijušais Vācijas ārlietu ministrs, un pēdējā laikā arvien skaļāk izskan pārmetumi par viņa gadiem īstenoto iecietīgo politiku pret Maskavu.
Aprīļa sākumā viņš pirmo reizi atzinis savas politikas kļūdas attiecībās ar Maskavu. “Mana uzticēšanās [gāzesvadam] “Nord Stream 2″ bija skaidra kļūda. Mēs turējāmies pie tiltiem, kuriem Krievija vairs neticēja un par kuriem mūs brīdināja mūsu partneri,” Šteinmeiers teica.
Vācijā pieaug spiediens pret Šolcu palielināt atbalstu Ukrainai, kura gandrīz septiņas nedēļas cīnās pret Krievijas iebrukumu.
Lai gan Vācija, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir palielinājusi aizsardzības izdevumus un iesaistījusies sankcijās pret Krieviju, Berlīne ir atturējusies sūtīt Ukrainai uzbrukuma ieročus, savukārt Šolcs atšķirībā no citiem Eiropas līderiem noraidījis iespēju doties uz Kijivu.
Līdz šim Vācija Ukrainai ir nosūtījusi aizsardzības bruņojumu – prettanku ieročus, raķešu palaišanas sistēmas un zeme-gaiss tipa raķetes.
Arī sociāldemokrāta Šolca vadītajā valdības koalīcijā pieaug saspīlējums, jo, piemēram, zaļie aicina sūtīt Ukrainai vairāk ieroču.
