Baltijas valstu un Polijas prezidenti dodas uz tikšanos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Kijivā.
Baltijas valstu un Polijas prezidenti dodas uz tikšanos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Kijivā.
Foto: via REUTERS/Scanpix/LETA

“Pamatā tā ir solidaritātes izpausme.” Andžāns komentē Baltijas un Polijas līderu vizīti Kijivā 0

Baltijas valstu un Polijas prezidenti šodien ierodas Kijivā, lai tiktos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Ko šī tikšanās nozīmē?

Reklāma
Reklāma
Mūsdienās daudzi pat nav dzirdējuši par šiem PSRS laiku mācību priekšmetiem: 7 aizmirstas “disciplīnas” 52
Kokteilis
Koka čūskas gads tuvojas. Ko tas nesīs katrai zodiaka zīmei 2025. gadā
Pēteris Apinis: Jānim Domburam* un viņa līdzjutējām par neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu
Lasīt citas ziņas

“Pamatā tā ir, protams, solidaritātes izpausme un dziļi simboliska vizīte,” TV24 “Speciālizlaidumā” komentāru sniedz Māris Andžāns, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes docents.

Pēc viņa teiktā, tas ļoti atgādina 2008. gadu, kad Baltijas valstu un Polijas līderi devās uz Tbilisi izrādīt solidaritāti. Atšķirība gan, ka šoreiz viņi nav gluži pirmie, kas apmeklējuši Kijivu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Andžāns arī piemin, ka Baltijas valstis un Polija bijušas aktīvākās Ukrainas aizstāves Eiropas Savienībā (ES) un NATO, tāpēc visticamāk tiks pārrunāti arī tālākie soļi, kā palīdzēt Ukrainai.

Tāpat vakardien arī izskanēja ziņa, ka šo valstu līderiem varētu pievienoties arī Vācijas prezidents, taču Kijiva norādījusi, ka viņa vizīte “nav vēlama”. Kāds ir vēsturiskais pamatojums šim gadījumam?

“Varbūt šis nebija gluži mirklis tādiem soļiem, bet Ukrainu var saprast katrā ziņā, jo tas fons ir bijis tāds, ka Vācija tradicionāli ir aicinājusi ciešāk sadarboties ar Krieviju, ir mēģinājusi apklusināt Baltijas valstis, arī Poliju, ka mēs, redz, pārāk asi esam pret Krieviju,” viņš skaidro.

Tomēr šāds gājiens no Ukrainas puses bija ļoti īpatnējs, un ar šādu “atšūšanu” uzkraiņiem būtu jāuzmanās, jo Vācija tomēr ir centrālā valsts ES, kas arī sūta bruņojumu Ukrainai.

Jau ziņots, ka otrdienas vakarā Polijas pilsētā Žešovā tikušies Baltijas valstu un Polijas prezidenti, lai pārrunātu palīdzības sniegšanas iespējas Ukrainai, liecina Levita ieraksts mikroblogošanas vietnē “Twitter”.

Prezidenti tikušies un diskutējuši par to, kā reģionam vislabāk atbalstīt Ukrainu, aizstāvoties pret Krievijas agresiju. “Katram no mums ir ko piedāvāt,” uzsver Levits.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pēc tikšanās tviterī norādījis, ka ir jāstiprina NATO austrumu flanga drošība, jāatbalsta Ukrainas uzņemšana Eiropas Savienībā, kā arī jānosaka stingrākas sankcijas pret Krieviju. “Vienotība ir mūsu spēks,” akcentē Nausēda.

SAISTĪTIE RAKSTI