Ukrainas sabiedrotajiem Eiropā ir viens savtīgs iemesls, lai neatbalstītu miera līgumu 0
Eiropas sabiedrotie, kas atbalsta Ukrainu tās cīņā pret Krieviju, apgalvo, ka darbojas, lai aizsargātu demokrātisku valsti, ievērotu starptautisko tiesību normas un ierobežotu Krievijas agresiju. Tomēr, kā raksta “Unian”, viņiem ir arī cits motīvs, kas sakņojas viņu pašu interesēs.
Eiropa uzskata, ka Maskavai izdevīgs līgums varētu provocēt plaša mēroga karu, kas varētu aptvert visu kontinentu.
Krievija pašlaik atrodas pozīcijā, kas ļauj tai izstāties no miera sarunām ar būtiski paplašinātu ražošanas jaudu, pārliecību par iespēju spēka ceļā pārkārtot robežas un uztverot NATO kā vāju organizāciju.
“Eiropai, kā arī Ukrainai, šobrīd sliktā miera vienošanās, kas atstāj Kijevu vāju un neaizsargātu, ir sliktāka nekā pilnīga vienošanās neesamība,” raksta medijs.
Fundamentāla atšķirība starp Eiropas un ASV pieeju
Trampa administrācija vēlas, lai ASV un Eiropa panāktu saskaņošanos ar Maskavu un “stratēģisku stabilitāti attiecībās ar Krieviju”. Baltā nama pārstāvji uzsver, ka tas samazinās plaša mēroga kara risku. Trampa administrācijas pārstāvji arī redz potenciālās biznesa iespējas ar Krieviju.
Taču Eiropa un Ukraina ieņem pretēju viedokli. Viņi Krieviju uzskata par ilgtermiņa draudu un uzskata, ka jebkāda uzticība tai ir pelnīta un pārbaudāma, un līdz tam Maskavai jābūt ierobežotai.
Tāpēc nesen veiktā aptaujā starp 500 Eiropas drošības ekspertiem “Ukrainai izdevīgs pamierlīgums, kas labvēlīgs Krievijai” tika nosaukts par vienu no diviem galvenajiem riskiem Eiropas Savienībai nākamajā gadā.
Otrais risks ir hibrīdkarš vai “pelēkās zonas” karš, ko daudzi amatpersonas uzskata, ka Krievija jau īsteno pret Eiropu. “ES drošība ir tiešā draudā, ja tiktu panākts miera līgums, kas nostiprinātu Maskavas teritoriju ieguvumus, atalgo agresiju un apdraudētu Ukrainas ilgtermiņa dzīvotspēju kā suverēnai demokrātiskai valstij,” teikts aptaujas kopsavilkumā. Tāpat “Krievijas pasaule” arī signalizēs, ka ES nevar veidot savu drošības vidi vai atturēt nākotnes draudus no Krievijas.
Galvenais jautājums miera līgumā
Pēc divu dienu sarunām Berlīnē sāk izkristalizēties miera līguma pamatnostādnes, kas varētu mazināt Ukrainas un Eiropas bažas.
ASV ir stingrāk apņēmusies sniegt garantijas Ukrainas drošībai no Eiropas puses, un Tramps ir solījis meklēt atbalstu Vašingtonas lomas nostiprināšanai Senātā. Tomēr lielākais šķērslis Ukrainas iekļaušanai ASV miera priekšlikumā – kontrole pār teritoriju – joprojām nav atrisināts:
“Nesen Eiropas līderi pievienojās Ukrainai, noraidot Baltā nama aicinājumu Kijevai atsaukt karaspēku no labi nostiprinātās zonas Donbasā, baidoties, ka šīs teritorijas nodošana atvieglos nākamo Krievijas iebrukumu.”
Sarežģītākais tests
Ceturtdien ES līderi pulcēsies Briselē, lai izlemtu, vai Krievijas aktīvus izmantot 105 miljardu dolāru aizdevuma finansēšanai Ukrainai, kas paredzēts, lai segtu divas trešdaļas Kijevas budžeta un militāro vajadzību nākamajiem diviem gadiem.
Tramps ir gandrīz pilnībā pārtraucis finansiālo atbalstu Ukrainai no ASV puses, tāpēc Eiropas autoritāšu lēmums ir izšķirošs.
“Ja karš rimst, šie līdzekļi būs izšķiroši kara skartās ekonomikas atjaunošanai un pēckonflikta problēmu risināšanai,” norāda Jana Kobzova, Eiropas Ārlietu padomes vecākā pētniece. “Ja Putins noraidīs vienošanos un turpinās iebrukumu, šie līdzekļi palīdzēs un stiprinās Ukrainas pašaizsardzību.”
Ziņas par miera līgumu
ASV un Eiropa ir izstrādājušas divu dokumentu projektus, kas nosaka plānu Ukrainas atbalstam pēc miera līguma noslēgšanas. Plāns paredz Ukrainas Aizsardzības spēku stiprināšanu, Eiropas karaspēka izvietošanu Ukrainas teritorijā, lai atturētu jaunu iebrukumu, un aktīvāku ASV izlūkdienestu izmantošanu. Tajā pašā laikā Krievija jau iepriekš ir paziņojusi, ka ir gatava vienošanās noslēgšanai, bet nekompromitēs Ukrainas teritorijas. Kremlis arī iebilst pret NATO karaspēka klātbūtni Ukrainas teritorijā.
