Publicitātes foto

Ukrainas un Krievijas militārais konflikts ir izraisījis kārtējo Eiropas, ja ne visas pasaules ekonomikas sašūpošanos 0

Aigars Roga, žurnāls “Baltijas Koks”

VIDEO. Maskaviete par karu Ukrainā: “Mēs esam palikuši vieni paši. Mūs visi neieredz. Un pareizi dara.”
“Viņi ir sajukuši prātā.” Politologs par Krievijas lēmumu savilkt spēkus pie savas rietumu robežas
“Narkotikas, izpostīti viesnīcu numuriņi, ballīšu noslēgums slimnīcā,” pēc vētrainas kopdzīves Mosas liecība Depa tiesā varētu būt izšķiroša
Lasīt citas ziņas

Atceroties tūkstošgades miju, bija virkne dažādu teoriju, kas varētu notikt – vai datorsistēmas spēs pielāgoties jaunajam gadu tūkstotim, vai neizraisīsies jauni militārie konflikti un vai pasaule neies bojā. Protams, racionāli paraugoties uz šīm varbūtībām no šodienas skatpunkta, tās liek pasmaidīt.

Tomēr pieļauju, ka neviens nebija gatavs Covid-19 pandēmijas scenārijam, tāpat arī Ukrainas un Krievijas konflikta eskalācijai. Skaidrs ir viens, ka pēdējos divos gados pasaule ir būtiski mainījusies – ne tikai mūsu domāšana, bet arī lietu un procesu kārtība.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tirgi paliks bez izejmateriāliem?

Krievijas un Ukrainas konflikta eskalācija parādīja Eiropas Savienības enerģētikas un citu sektoru vājos posmus. Naftas un gāzes lielā loma Eiropas kopējā enerģētikas politikā nav atrisināma īsā laika periodā. Šādā situācijā ir nonākusi arī meža nozare, jo ne tikai Baltijas valstis izmantoja Krievijā ražotos skujkoku zāģmateriālus vai citus produktus.

Pēc dažādiem statistikas resursiem var secināt, ka Eiropas Savienība vidēji ik gadu izmanto gandrīz 500 miljonus kubikmetru koksnes produkcijas. Produkcijas grupas mainās atkarībā no tirgus pieprasījuma, bet galvenokārt tie ir zāģmateriāli. Aptuveni 80% no visa apjoma iegūst Eiropas mežos. Aptuveni 10% koksnes iegūst no Ziemeļamerikas un nedaudz mazāk – no Dienvidamerikas. Krievija ik gadu Eiropā importē 10 miljonus kubikmetru koksnes produkcijas, kas ir 2% no kopējā patēriņa.

Varētu šķist, ka Eiropas Savienības atkarība no Krievijas koksnes piegādēm ir neliela. Tomēr ir produktu grupas un atsevišķas valstis, kur Krievijas koksnes pieejamība ir nozīmīga. Savukārt kokmateriālu importam no Baltkrievijas ir bijusi vairāk lokāla nozīme.

Baltkrievijas galvenie sadarbības partneri ir tuvākās kaimiņvalstis – Polija, Lietuva, Latvija un Vācija. Pēdējo gadu koksnes produkcijas vidējais eksporta apjoms uz tām ir robežās starp 125–250 tūkstošiem kubikmetru.

Papildu spiediens uz koksnes tirgu

Krievija saspīlējumu koksnes tirdzniecības attiecībās radīja jau 2008. gadā, kad valstī tika noteikti augsti eksporta tarifi neapstrādātas koksnes produkcijas eksportam. Apjomi būtiski kritās, ko pastiprināja arī globālā ekonomiskā krīze. Visvairāk to izjuta galvenie koksnes importētāji – Somija un Zviedrija.

Lai arī kopš 2008. gada apjomi ir samazinājušies, Krievijas koksne tāpat ir daļa no šo valstu kokapstrādes nozares importa tirgus. Šobrīd noteiktie aizliegumi pirmām kārtām ietekmēs abas Skandināvijas valstis, tāpat ietekmi jutīs arī Baltijas valstis, Francija, Vācija un Lielbritānija.

Kokmateriālu tirgus jau tā pēdējos divus gadus atrodas zem spiediena pieaugošā koksnes pieprasījuma un Covid-19 radīto seku dēļ. Pašreizējā situācija rada kārtējo izaicinājumu, ar ko saskarsies kokapstrādes nozare, jo, visticamāk, pieprasījums pēc zāģmateriāliem un citas produkcijas tuvākajos mēnešos tikai palielināsies, tādēļ būs jāmeklē citi izejmateriālu ieguves avoti.

Iespējams, šis brīdis ir ļoti labs, lai Eiropas Savienība kļūtu neatkarīgāka ne tikai no Krievijas naftas produkcijas un gāzes importa, bet arī no koksnes.

Ietekme uz Latvijas tirgu

Pēdējos divos gados Latvijas meža nozares produkcijas eksports ir būtiski pieaudzis. Ja 2020. gadā tie bija 2,588 miljardi eiro, tad pērn tas pieauga par 41% – līdz 3,648 miljardiem eiro. Būtiskākais eksporta kāpums ir uz Lielbritāniju. Nenoliedzami, tas bijis saistīts ar izejmateriālu importa pieaugumu no Krievijas un Baltkrievijas.

Salīdzinot 2020. un 2021. gada importa rādītājus, Latvijas meža nozares produkcijas imports pieauga no 101,7 miljoniem eiro līdz 171,5 miljoniem eiro, bet Baltkrievijas – no 176,9 līdz 283,6 miljoniem eiro. Būtiskākais pieaugums ir skujkoku zāģmateriālu sadaļā.

No Baltkrievijas Latvijā 2020. gadā nonāca 613,1 tūkstotis kubikmetru skujkoku zāģmateriālu, bet pērn – 750,4 tūkstoši kubikmetru. No Krievijas importa dinamika ir līdzīga – ja 2020. gadā importēja 228,4 tūkstošus kubikmetru skujkoku zāģmateriālu, tad pērn 352,4 tūkstošus kubikmetru. Līdzīgs pieaugums ir vērojams lapu koku zāģmateriālu importā no Krievijas. Pēdējo divu gadu laikā tas ir pieaudzis no 20,8 tūkstošiem līdz 36,8 tūkstošiem kubikmetru.

Protams, šie ir dati tikai par koksnes produkciju. Grūtāk ir izdalīt citu produkciju, kas saistīta ar kokapstrādes nozari – apstrādes ķīmija, dažādas līmes un citi produkti, kas nu būs jāmeklē citos tirgos.

Papildus jau šobrīd var novērot strauju cenu pieaugumu būvniecībā, kur tiek izmantoti dažādi metāla risinājumi, un arī loģistikas nozare ir jaunu izaicinājumu priekšā.

Neizbēgams cenu kāpums

Cenu pieaugums būs arī koksnes produkcijas tirgos. Ja arī Krievijas un Baltkrievijas koksnes īpatsvars Eiropas Savienības tirgū varētu šķist neliels, tomēr tā gluži nav.

Somijas un Zviedrijas papīra un celulozes nozares uzņēmumi kā UPM Kymmene, Stora Enso un Metsa group pašlaik paliek bez daļas izejmateriālu. Tādējādi izejvielas tiks meklētas citos tirgos, kas rezultēsies gan ar izejvielu cenu kāpumu, gan ar galaprodukcijas cenas pieaugumu.

Pieprasījums pēc izejmateriāliem pieaugs no Baltijas valstīm un Vācijas. Šobrīd nav skaidri zināma situācija ar Ķīnas tirgu, jo, stājoties spēkā dažādiem ekonomiskajiem ierobežojumiem, tas sarežģī norēķināšanos par koksni. Visticamāk, būtisku ietekmi tas neradīs, bet piegāžu traucējumi ir neizbēgami.

Nozares eksperti atzīst, ka šobrīd ir pāragri prognozēt situācijas attīstību, jo neskaidro jautājumu ir krietni vairāk nekā skaidrības kopumā.

Viena risinājuma nav

Lielā neskaidrība arī liedz strādāt pie jebkādiem konkrētiem situācijas risinājumiem. Pēdējās prognozes liecina, ka būvniecības nozares aktivitātes 2022. gada otrajā pusē un nākamgad varētu būtiski palielināties, tādēļ pieprasījums pēc kokmateriāliem tikai pieaugs. Vai to būs iespējams apmierināt – visticamāk, ne, un tas būs redzams arī cenu pieaugumā.

Tas ir novērojams jau šobrīd būvniecībā izmantojamiem metāla risinājumiem. Cenu pieaugums ir divas vai pat trīs reizes. Dažos specifiskos segmentos tuvākās piegādes tiek solītas uz šā gada nogali vai pat nākamā gada sākumu.

Aptaujājot nozares uzņēmumus, valda liela vienprātība daudzos jautājumos. Skaidrs ir viens: kokmateriālu tirgus, neskatoties uz militārā konflikta rezultātu, iepriekšējā stāvoklī vairs neatgriezīsies. Lai kaut nedaudz situāciju vietējā tirgū stabilizētu, ražotāji iesaka izvērtēt iespēju palielināt mežizstrādes apjomus, līdzīgi kā tas tika darīts globālās ekonomiskās krīzes laikā.

Nozares uzņēmēji šādu soli vērtē pozitīvi, jo tas ļautu nedaudz uzelpot un iepriekšējā pieredze rādot, ka tas ir palīdzējis pārvarēt daudzas problēmas.

Tiek minēts arī piedāvājums AS Latvijas valsts meži izvērtēt koksnes plūsmas – lai koksne un tās blakusprodukti paliktu vairāk vietējā tirgū, nevis tiktu eksportēti. Vairāki uzņēmēji atklāj, ka jau šobrīd tiek saņemti piedāvājumi iegādāties dažādus koksnes produktus no Krievijas, izmantojot starpniekus Ķīnā, Turcijā un citās valstīs.

Šāds risinājums nav pārsteigums, un šajā brīdī liela nozīme būs kopējai nostājai pret Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā. Ja koksne no Krievijas un Baltkrievijas tiks izmantota, tad diemžēl biznesa intereses tiek nostādītas augstāk par visu citu.

Bioloģisko pienu vēl nenovērtē! Viens no lielākajiem iepirkuma kritumiem pēdējo gadu laikā
Vai pašreizējā ģeopolitiskā situācija ir likusi veikt pasākumus ražošanas izmaksu mazināšanai?
Augu slimības un kaitēkļi, kas uzbrūk maijā: kā ar tiem cīnīties?
Kuri pērn bija lielākie miežu audzētāji?
VIDEO. Maskaviete par karu Ukrainā: “Mēs esam palikuši vieni paši. Mūs visi neieredz. Un pareizi dara.”
“Viņi ir sajukuši prātā.” Politologs par Krievijas lēmumu savilkt spēkus pie savas rietumu robežas
“Narkotikas, izpostīti viesnīcu numuriņi, ballīšu noslēgums slimnīcā,” pēc vētrainas kopdzīves Mosas liecība Depa tiesā varētu būt izšķiroša
VIDEO. Krievijas iedzīvotāji ielu intervijās atbild uz jautājumu – vai viņi atbalstītu “specoperāciju” pret Somiju vai Zviedriju?
Maestro Raimonds Pauls atklāti pasaka, ko domā par “Uzvaras” pieminekļa nojaukšanu
Lasīt citas ziņas
Latvijas mežos dominē skandināvi
Augu aizsardzība zaļuma un ražīguma krustugunīs
Kviešu cenai rekordaugsts līmenis
Ringolds Arnītis: Ukrainas krīzes kontekstā Latvijā ir būtiski kāpināt pārtikas ražošanu
Mangaļsalas noslēpumi un Padomju māksla Mežgarciemā. Cilvēki arvien vairāk interesējas arī par mūsu militāro mantojumu
Jānis Straģis: Kāpēc atteikties no biodegvielas piejaukuma ir tuvredzīgs un neefektīvs risinājums?
“Situācija ir smaga vairākās vietās.” Rajevs par pēdējās diennakts notikumiem Ukrainā
“Ir nepiemērots brīdis tautas tracināšanai.” Kilbloka par Maskavas ielas pārdēvēšanu
Šlesers: “Jāsēžas ar amerikāņiem pie galda un skaidri jāpasaka: mēs gribam kopā ar jums uzbūvēt atomelektrostaciju”
Māra Libeka: Netrūkst tādu, kuriem gluži vienalga, ka stāv tur kaut kāds tēls no 50 okupācijas gadiem
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu
Noskaidroti un aizturēti Bunkus slepkavībā iesaistītie, tostarp pasūtītājs un izpildītājs
Rīga un Tampere ir vienīgās pretendentes uz 2023. gada pasaules hokeja čempionāta rīkošanu
“Mums jāizmanto viss iespējamais.” Leiena mudina iesaldētos Krievijas aktīvus izmantot Ukrainas atjaunošanai
Tiesa Ukrainā piespriež prokrieviskam aģitatoram iemācīties dziesmu par Banderu un dzejoli “Mīlēt Ukrainu”
“Karš nebeigsies, krievi sāks vēl asiņaināku un apjomīgāku ofensīvu!” Zelenskis firmām, kas pamet Krievijas tirgu, piedāvā turpināt darbu Ukrainā
“Putinu mēģināja nogalināt,” atklāj Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Budanovs
Kad kovids norimies, infektologi sāk runāt par jaunu vīrusu! Cik bīstamas ir pērtiķu bakas?
VIDEO. Jelgavniece, kas piepildīja sapni un tika pie “čūskas mēles” atklāj: plāno operāciju, lai mainītu savas ausis
“Politiskie līķi atkal grabina zārku vākus, pūloties tikt laukā no pazemes aizmirstības!” Egila Līcīša feļetons
Garda uzkodiņa – avokado ar garnelēm
VIDEO. Krievijas iedzīvotāji ielu intervijās atbild uz jautājumu – vai viņi atbalstītu “specoperāciju” pret Somiju vai Zviedriju?
Latvijas dzīvnieku patversme “Ulubele” izkrāpj ziedojumus, iežēlinot ar ukraiņu ģimenes slimu sunīti
“Situācija ir smaga vairākās vietās.” Rajevs par pēdējās diennakts notikumiem Ukrainā
21:00
Degvielas cenas: kā kompensēt kāpumu?
20:49
Krievija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu
20:16