Ukraiņi pārsteidz atkal – viņi šobrīd var apdraudēt mērķus jebkur Krievijas rietumdaļā 60
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šonedēļ Ukrainas bruņoto spēku demonstrētā spēja apdraudēt Krievijas lidlaukus dziļā aizmugurē pārsteigusi daudzus ārvalstu apskatniekus. ASV bāzētais Kara studiju instititūts (ISW) atzīmē, ka bezpilota lidaparātu uzlidojumi krievu stratēģiskās aviācijas lidlaukiem var piespiest Maskavu sašaurināt tās praktizēto Ukrainas civilās infrastruktūras, vispirms jau energoobjektu, bombardēšanu vai pat vispār to pārtraukt.
Caurais “kodolvairogs”
Pirmdien, pēc visa spriežot, Ukrainas droni deva triecienus krievu militārajiem lidlaukiem Engelsā, Saratovas apgabalā un Djagiļevā, Rjazaņas apgabalā.
Abos bāzējas kā reaktīvie, tā turbopropelleru Krievijas stratēģiskās aviācijas bumbvedēji, kas pēdējos mēnešos regulāri veic kaujas uzlidojumus, izšaujot raķetes pret Ukrainas pilsētām, vienlaikus nemaz neielidojot Ukrainā un palaižot savu iznīcību nesošo kravu no Krievijas gaisa telpas. Līdz šim valdīja uzskats, ka krievi to var darīt nesodīti, jo Ukrainas armijas rīcībā nav ieroču, kas spētu aizsniegt bumbvedēju bāzes vai tos lidojumā virs Kaspijas jūras akvatorijas un Krievijas Rostovas apgabala gaisa telpā.
Tagad situācija mainījusies. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukumos lidlaukiem dzīvības zaudējuši trīs Krievijas karavīri, četri ievainoti, bet diviem stratēģiskajiem bumbvedējiem “Tu-95” nodarīti bojājumi. Sociālajos tīklos nonākušie foto liecina, ka vismaz viens no minētajiem bumbvedējiem kādu laiku nebūs lidotspējīgs.
Vakar Krievijas prezidents Vladimirs Putins sarīkoja slēgtu Krievijas Drošības padomes sēdi “iekšējās drošības jautājumos”, un nav grūti iedomāties, kas tur tika runāts. Tiesa, uzbrukumi Engelsai un Djagiļevai nekavēja Krievijai pirmdienas vakarā īstenot kārtējo raķeštriecienu, kurš, ja ticam ukraiņu avotiem, nebija īpaši efektīvs, jo vairākumu no 70 izšautajām raķetēm notrieca.
Djagiļeva atrodas ap teju 500 kilometru attālumā no frontes līnijas (un ap 200 kilometru no Maskavas), bet Engelsas bāze nedaudz vairāk kā 700 kilometru attālumā. Engelsa ir galvenā tālās darbības aviācijas bāze Krievijas rietumdaļā. Tajā atrodas aptuveni 30 stratēģisko bumbvedēju – kodolieroču nesēju, kuri veido Krievijas “kodolvairogu”.
Arī Djagiļeva ir bumbvedēju lidlauks, bet tajā atrodas arī transportlidmašīnas “IL-76” un lidotāju apmācības bāze. Krievija apgalvo, ka ukraiņi triecienam izmantojuši vēl padomju ražojuma reaktīvos bezpilota lidaparātus “Tu-141 Striž”. Tie esot notriekti, tomēr krītošās atlūzas nodarījušas postu. Minētie padomju laika lidaparāti standarta versijā lido ap 100 km tālu, taču šīs esot bijušas uzlabotas versijas.
Maskava nav tālu
Otrdienas agrā rītā sekoja nākamie pārsteigumi – Kurskas apgabalā kāds drons, acīmredzot ukraiņu, trāpīja vietējā kara lidlauka degvielas bāzē. Sociālajos tīklos ievietotie Kurskas iedzīvotāju foto demonstrēja melnu dūmu mutuļus un liesmas virs degošā naftas rezervuāra. Degšana turpinājās vairākas stundas.
Šis gan nebija tāls mērķis, jo Kurskas apgabals robežojas ar Ukrainas Sumu apgabalu. Bet arī tas vēl nebija viss – “Telegram” kanāls “BAZA” apgalvoja, ka naktī uz otrdienu divi bezpilota lidaparāti nogāzušies un eksplodējuši dažus metrus no dīzeļdegvielas tvertnēm Brjanskas apgabala uzņēmumā “Slava”, ap 80 km no Ukrainas robežas. Tvertnes bijušas tukšas, tāpēc ugunsgrēks neizcēlās. “BAZA” ziņo, ka 30. novembrī identiskā veidā šajā uzņēmumā aizdedzināti trīs degvielas rezervuāri.
Ja neskaita ironiskas piezīmes sociālajos tīklos, Ukraina oficiāli nav atzinusi, ka devusi triecienus militārajiem objektiem Krievijas teritorijā. Alternatīvu versiju gan nav. Rietumu prese atceras, ka novembrī kāda no Ukrainas militārpersonām medijos izteicās, ka ukraiņu speciālisti izstrādājuši trieciendronu, kura lidojuma tālums ir 1000 km.
Ja tam ir saistība ar nesenajiem notikumiem, tad ukraiņi šobrīd var apdraudēt mērķus jebkur Krievijas rietumdaļā. Tāds pavērsiens pārsteidzis un saniknojis krievu tā sauktos patriotiskos blogerus. “Telegram” kanāls “Kotsnews” konstatē, ka ukraiņu bezpilota lidaparāts vismaz 650 km līdz Engelsas lidlaukam veicis Krievijas Federācijas gaisa telpā: “Nu, tad tā – no Ukrainas robežas līdz Maskavai ir mazāk nekā 650 km…”
Tagad šīs aprindas sociālajos tīklos aicina veikt masveidīgus atriebības uzlidojumus Ukrainā un pastiprināt “pretterorisma pasākumus” Krievijā. ASV laikraksts “The New York Times”, atsaucoties uz saviem avotiem, apgalvo, ka vismaz vienā no gadījumiem dronu vadījusi ukraiņu specvienība un tās kaujinieki atradušies krievu aviācijas bāzes tuvumā.
Lielbritānijas izlūkdienesta skatījumā, ja izrādīsies, ka vainīgi ukraiņu diversanti, tā būs pamatīga Krievijas izgāšanās, viena no lielākajām kopš Ukrainas kara sākuma. “Pirmdienas partizānu stila reids parāda Ukrainas taktisko atjautību niknajā cīņā pret Krieviju un Kijivas spēju nepārtraukti pārsteigt,” atzīst britu “The Guardian”, atgādinot par oktobra beigu uzbrukumu Sevostopoles kara ostai ar pašu konstruētiem jūras droniem, Krimas tilta sprādzienu un kreisera “Moskva” nogremdēšanu. “The Guardian” paredz, ka ukraiņu pārsteigumi krieviem turpināsies.
