Senlietām uzbūvēta atsevišķa ēka, lai tās nav jāglabā bēniņos.
Senlietām uzbūvēta atsevišķa ēka, lai tās nav jāglabā bēniņos.
Foto: Vivanta Volkova

Urbānu ģimene dzīvo dzimtas mājā, vāc un saglabā senlietas: paaudzēm jāredz, kā senči dzīvojuši un strādājuši 14

Vivanta Volkova, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 71
Lasīt citas ziņas

Bikstu pagasta “Līču” māju saimniekam rūp saglabāt senlietas, lai tās neaizietu bojā, jo Jānis Urbāns uzskata, ka nākamajām paaudzēm ir jāredz, kā senči dzīvojuši un strādājuši. Katrs priekšmets ir kāda mūsu senču ikdienas saimnieciskā soļa un pat vēsturisku notikumu liecība, viņš atgādina, izrādot dažādus senatnīgus sadzīves priekšmetus. Piemēram, Vācijā ražotā gaļas maļamā mašīna, vāciešiem atkāpjoties, palikusi Blīdenē, kur bija frontes līnija.

Jāņa Urbāna kolekcija vākta daudzu gadu garumā un agrāk glabājās dzīvojamās mājas bēniņos. Viņš gan teic, ka esot šā darba turpinātājs – pirmās senlietas sākusi vākt meita Līga, kura bēniņos sakrāvusi pirmo stūrīti. Pirms astoņiem gadiem Jānis Urbāns kolekcijai, kas kļuvusi gana liela un piesaistījusi arī daudzu ekskursantu uzmanību, uzcēlis atsevišķu ēku, bet senajām zirga vil­kmes lauksaimniecības mašīnām nu ir atsevišķa nojume.

Vectēva celta māja

CITI ŠOBRĪD LASA
Urbānu dzimtas mājas un saimniecības vēsture aizsākusies pagājušā gadsimta 20. gados.
Foto: Valdis Semjonovs

Jāņa un Aldas Urbānu ģimene dzīvo dzimtas mājā, kuras mājasgrāmata aizsākta 1928. gadā (kūts celta jau 1926. gadā, jo tolaik vispirms domāja par ražošanu). Jāņa vectēvs Kārlis bija viens no deviņiem brīvības cīnītājiem, kuri pēc Pirmā pasaules kara Bikstos dabūja brīvzemi. Izlozes kārtā vectēvam tikusi zeme pie Bik­stu muižas dīķiem, tāpēc arī saimniecība ieguvusi nosaukumu “Līči”. Dēļus zāģēja tepat uz vietas ar tvaika gateri. Plāni bijuši lieli, sagādāti materiāli arī klētij, taču visu izjauca karš un kolhoza laiki.

Neskatoties uz dažādiem laikiem, Urbāni vienmēr rūpējušies par savu māju un zemi, arī tagad iztikšanu dod mājlopi.

Izaudzinājuši četrus bērnus – trīs dēlus un meitu, un Jānis, agrāk gādājot par atvasēm un viņu skološanu, strādājis gan kolhozā, gan skolā. Jānis 16 gadus bijis darbmācības skolotājs, jau tolaik dažs labs skolēns atnesis parādīt kādu senlietu no savām mājām.

Jānim stāsts arī par paša dzimtu, cilājot koka mučeli. Vectēvs esot bijis Bik­stu muižā kučieris un, vedot uz Jaunpili kartupeļus, kur no tiem taisīja spirtu, ziemā mučelēs to vedis atpakaļ. Pa ceļam, lai sasildītos, pamanījies no aizplombētās muciņas iztecināt kādu glāzīti (ar āmuriņu pasitot sānis stīpu, izurbjot caurumiņu un tad stīpu atliekot atpakaļ).

Atrastās un sadāvinātās senlietas

Bikstu muižas atslēgas, kas, sasietas saišķī, atrastas pamatskolas bēniņos.
Foto: Vivanta Volkova

Strādājot skolā, Jānis atbildējis arī par saimniecības lietām, tīrījis skursteņus, labojis krāsnis, kas tur bija pavisam 27. Tā reiz bēniņos atradis Bikstu muižas atslēgu saišķi, no izmestajām durvīm savācis arī slēdzenes. Viena no atslēgām izrādījās derīga guļamistabas durvīm. Dažas senlietas nopelnījis ar darbu, piemēram, pēc krāsns restaurēšanas dāvanā saņēmis kokamatnieka virpu, bet, pārmūrējot skursteņa spici, ticis pie liela senatnīga piena separatora, kuru savulaik saimnieks tika dabūjis Auces tirgū, iemainot pret trofeju zirgu (atraduši klibu, vārgu izbēgušu krūmos, bet uzbarojuši un veduši uz tirgu). Savukārt citu piena separatoru atdevis kāds saimnieces dēls, iemainot pret divām alus pudelēm.

Kolorītie sienas pulksteņi, no kuriem viens nācis no Aizputes puses – saimniekiem to dāvinājis Kārlis Ulmanis par ieguldījumu lauku darbos.
Foto: Vivanta Volkova

Tematiski savietotie priekšmeti Urbānu senlietu namiņā stāsta par to, kā mūsu senči nokrejojuši pienu, raudzējuši un cepuši maizi, apstrādājuši linu, vērpuši dziju, kā svēruši, mērījuši un rēķinājuši, kā mazgājuši un gludinājuši veļu. Raug, mehāniskā tvaika veļasmašīna, kas savulaik bijusi mūsdienīga. Metāla bunduli lika uz uguns, karsēja un grieza rokturi, lai veļa labi izmazgātos. Pulvera vietā bija sārms, ko ieguva, pelnus aplejot ar ūdeni…

Reklāma
Reklāma

Jānis Urbāns savācis arī dažāda veida petrolejas lampas, pudeles, kara trofejas, virtuves piederumus un citus sadzīviskus priekšmetus. Piemēram, otrajā stāvā aplūkojami fotoaparāti, radioaparāti, televizori, starp kuriem ir arī luksusa modelis – pirmais televizors ar tālvadības pulti (kanālus nevarēja pārslēgt, bet skaņu gan varēja regulēt), turklāt aparāta apakšdaļā iebūvēts radio, bet augšā – skaņuplašu atskaņotājs. Tiesa, vienkāršiem cilvēkiem jau tāda televizora nebija, vienīgi partijas sekretārs vai kolhoza priekšsēdētājs varēja tikt pie tik smalka aparāta.

Foto: Vivanta Volkova
1888. gadā ASV ražotais veļas rullis ar 50 gadu garantiju. Tas Jānim Urbānam mūžīgai saglabāšanai uzdāvināts par skursteņa spices uzmūrēšanu.

Jānis teic, ka uz “Līčiem” dažkārt kāds skolotājs atved skolēnus nodarbību ekskursijā, apzinīgi tēvi – savas ģimenes, lielākoties gan viesojas pensionāri, kuriem ir interese par senlietām. Tiesa, šogad apmeklētāju ir ļoti maz.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.