400 000 jaunu bēgļu šogad 29
Tiesa, vienlaikus ar gatavību palīdzēt un atbalstīt daudzviet Vācijā aug arī neiecietība. Arvien regulārākas kļūst naida izpausmes pret bēgļiem. Šogad vien reģistrēti vairāk nekā 200 uzbrukumi bēgļu patversmēm: tās tikušas aizdedzinātas, apķēpātas vai cilvēki nomētāti ar akmeņiem. Lielākā daļa noziegumu notikuši Austrumvācijā, tomēr ievērojams skaits reģistrēts arī Rietumos.
Bēgļu izmitināšanai Vācijā trūkst vietas. Tik lielu bēgļu pieplūdumu kā šobrīd Vācija nav pieredzējusi kopš deviņdesmito gadu sākuma. Pērn Vācijā politisko patvērumu lūdza 173 tūkstoši personu, šogad tiek prognozēts, ka kopumā varētu ierasties 400 tūkstoši jaunu bēgļu. Ķelnē vien šobrīd tiek izmitināti vairāk nekā 7000 bēgļu, Berlīnē vairāk nekā 25 000.
Tik augsts kā patlaban sen nav bijis arī bēgļu procents, kam patvērums tiek piešķirts. Pērn apmierināta gandrīz trešdaļa no visiem izskatītajiem lūgumiem, vēl četriem procentiem piešķirts alternatīvais statuss.
Tas ir milzīgs skaits, lai gan, no otras puses, varētu šķist, ka valstij ar 80 miljoniem iedzīvotāju un attīstītu ekonomiku šāds slogs nav nepanesams. Tomēr stāvoklis rādās citāds, ielūkojoties konkrētās pilsētās vai ciematos. Kamēr, piemēram, Lejassaksijā bēgļus mēdz izkliedēti izmitināt dzīvokļos, Saksijā tiek veidotas lielas patversmes ar milzīgu bēgļu skaitu, kas ietekmē pilsētu vai ciematu sociālo struktūru.
Vācijā pastāv centralizēta bēgļu sadales sistēma. Katru gadu, ņemot vērā nodokļu ieņēmumu rādītājus un iedzīvotāju skaitu, katrai federālajai zemei tiek iedalīta noteikta bēgļu kvota. Tāpat kopējā datubāzē tiek apkopotas ziņas par brīvajām vietām patversmēs. Saskaņā ar šo sistēmu, piemēram, Berlīnē ieradies bēglis var tikt nosūtīts uz Vācijas dienvidiem, tāpat kā no Rietumiem var nonākt Leipcigā vai Drēzdenē.
Sadales princips, lai gan ļauj efektīvi izmantot resursus, tiek kritizēts no migrācijas pētnieku puses kā necilvēcīgs. Ģimenes locekļi un radi tiek nošķirti cits no cita, nosūtīšanas vietu izraugoties datorizētai sistēmai. No šķiršanās ar vecākiem tiek pasargāti tikai nepilngadīgi bērni. Kur nonākt – vai pie savējiem Ķelnē vai, piemēram, Austrumvācijas pilsētā Freitālē, kas visā Vācijā kļuvusi slavena kā vieta, kur mīt īpaši daudz karojošu bēgļu nīdēju – tas ir valsts iestāžu, ne bēgļu ziņā.
