Jānis Vinters
Jānis Vinters
Foto – Anda Krauze

Jānis Vinters: Ar lielummāniju un kārību būtu lielākie Latvijā 9

Saule kveldē pakausi un plecus, bet puika sparīgi kaplē bietes bezgalīgajās Zemgales lauku vagās. Vai gan viņš varēja paredzēt, ka šie lauki reiz piederēs viņam? Taču tā ir noticis. Puika ar vecāko brāli Eināru melnām mutēm ķimerējas ap mopēdu. Vai gan varēja ienākt prātā sapnis par traukšanos Dakaras rallijā? Un arī tas ir piepildīts! Jāņu priekšvakara saruna ar JĀNI VINTERU, motosportistu un īpašnieku vienā no lielākajām Zemgales lauku saimniecībām. Kāpēc saimniecību sauc “Līgo”? – Tāpēc, ka esmu Jānis! – smej Jānis un aicina ciemos.

Saimniecība. Brālis. Dakara

– Rakstam, ko publicēs pirms Līgo vakara (žurnālā “Mājas Viesis” – red.), labāk nevar būt – zemnieku saimniecība “Līgo”, pats saimnieks – Jānis. Vienīgi uzvārds jums tāds ziemīgs – Vinters. Vai jums ir kādi vācu senči?

– Diezin vai. Tēvatēvs ir no Baltkrievijas. Padomju laikā viņš šeit bija brigadieris, jāja ar zirgu un pārraudzīja darbus. Viņš prata visu ko – bija kalējs, skroderis, prata gan bikses šūt un ar īpašu metodi no govs ādas zābakus taisīt. Bet mammas mamma padomju laikā uz darbu braukāja ar motociklu. Viņa mums ar brāli moču lietas iepotēja. Mana mamma bija vetārste, tēvs – mehanizators. Lai mums būtu lielāka rocība, vecāki mēģināja mazdārziņā kaut ko izaudzēt. Arī mūs ar brāli iesaistīja darbos, mārrutkus audzējām Krievijas tirgum, cimdiem rokās bārkstis kasījām nost, samtenes audzējām, pēc tam dzīvoklītī sēdējām un graizījām sēklas pārdošanai, arī rožu potcelmus acojām. Par lauku darbiem nebiju sajūsmā. Kad man bija sešpadsmit, reizēm ar tēvu pat sagāju ragos – tēvs man liek kaplēt kartupeļu vagas, bietes. Šausmas! Domāju – lauki? Nē, nekad nebūšu laukos! (Smejas.)

– Tad jau taisnība teicienam – nekad nesaki nekad! Bet

1989. gadā, kad dibinājāt saimniecību, taču vilināja zemes darbi?

– Nē, tēvs sāka saimniekot, skatos – man tūlīt paliks astoņpadsmit, un, lai gan bija atmodas laiks, puišus vēl sauca padomju armijā. Domāju – kādā sakarā? Aizsūtīs kaut kur ellē ratā, kam man tas vajadzīgs. Brālis tolaik jau dienēja armijā. Tēvs no ciempadomes palūdza izmantošanā zemi, domāju – man arī vajag. Ja man būs zeme, diez vai mani varēs uzreiz iesaukt. Tā bija motivācija ņemt un kopt zemi. Tas nebija tā – par katru cenu gribu kaut ko audzēt, galīgi ne.

Pirmie lauki, ko no ciempadomes dabūju izmantošanā, bija tie paši, kurus, mazs būdams, biju pārstaigājis krustu šķērsu. Divpadsmitgadīgs kolhozam bietes kaplēju un nekādi nespēju ar vārpatu tikt galā, gucuļi nāca palīgā. Kolhozam govis ganīju, mušas ķēru, viendien saskaitīju – 170 mušas!

– Uz jūsu šodienas saimniecības fona to jautri atcerēties un salīdzināt – milzu siltumnīcas, grandiozi biogāzes ražošanas torņi, gluži kā ieskats nākotnē.

– Jā, saimniecība ir liela, bet žēl, ka daudzas labās idejas valdība tagad nopulgo. Izrādās, mēs, biogāzes ražotāji, esam pārsubsidēti. Ekonomikas ministrs mēģina samazināt atbalstu tik tālu, ka būs jārēķina, vai biogāzes stacija vispār atmaksājas. Man nav pieņemams arī valdības stils. Nav sadarbības. Ir noteikumi, lēmumi, kas man jāpilda. Neviens nepajautā – sak, esat par daudz saņēmuši, varbūt vajag kaut ko mainīt. Mēs jau neesam pretim, ka kaut ko maina, bet nevar pieņemt likumus ar atpakaļejošu datumu. Tagad top likuma projekts, kur rēķinās uzņēmuma iekšējo peļņas normu, kas nedrīkstēs pārsniegt 9% par visu atbalsta periodu. Ko nozīmē – par visu atbalsta periodu? Rēķinās no tā brīža, kad ieguldītas sākotnējās investīcijas. Tā nedrīkst. Turklāt mēs taču neesam “uzvārījušies”, viss ir ieguldīts – siltumnīcas ir, cilvēkiem darbs ir, IKP pieaugums, siltumnīcās izaudzētajam 100% eksports. Viss ir nācis plusā mūsu valstij. Mēs, 57 biogāzes ražotāji, esam pārāk maza saujiņa, lai kaut ko ļoti varētu ietekmēt. Protams, mūsu asociācija iet un runā ministrijās, cīnās, bet… Turklāt, kad sākās atjaunojamās enerģijas programma, mēs jau nekur nerāvāmies, mēs gājām valsts ekonomiskajai politikai līdzi. Ir programma, kāpēc mēs nevaram, mēs varam…

– Jā, būt uzņēmējam mūsu valstī ir ārkārtīgi riskanti. Tomēr aptaujas liecina, ka lielākās daļas Latvijas iedzīvotāju sapņu profesija ir – būt par sava uzņēmuma vadītāju. Dot cilvēkiem darbu, tā noteikti ir laba sajūta…

– Uzsākot saimniekot, domāju, ka tūlīt vietējam pagastam celsim ekonomiku, bet no trīsdesmit siltumnīcu strādniecēm tikai trīs ir no Lielplatones. Pārējās no Elejas, blakus pagastiem, Līvbērzes, Bauskas, brigadiere brauc no Rīgas. Vecajās siltumnīcās kadri turas, taču jaunajās darbinieki nāk un iet. Ja esi strādājis, piemēram, lielveikalā, nevari uzreiz siltumnīcā, te ir cits ritms, jābūt roku veiklībai. Augkopībā ar vismodernāko tehniku strādā desmit vīri, viņi ir gan no Lielplatones, gan Elejas, gan tuvējiem pagastiem.

– Toties ziemas lauksaimniekiem brīvas…

– Tā Zemgales lauksaimnieku izlaidība, kad, sākot ar novembri, nav ko darīt, ir beigusies. Saimniekojam cauru gadu. Atvaļinājumu paņemam uzreiz pēc jaunā gada, kad siltumnīcās ir miera periods, un pāris nedēļas aizbēgam no šejienes. Pērn ar Signiju un manām meitām aizlaidāmies uz emirātiem pēc saules. Mūsu biogāzes stacija gan strādā nepārtraukti.

– Vai atliek laiks arī motosportam, uzvarām?

– Abi ar brāli un viņa dēlu enduro, cross country sacensībās braucam divas stundas no vietas. Nesen piedalījāmies Eiropas čempionāta posmos Itālijā, Francijā. Šad tad gan nesanāk kāpt uz pjedestāla… Nākuši klāt jaunie, ļoti spēcīgi. Man traumas traucē braukt, ko padarīsi – jāpalaiž viņi pa priekšu. Nevar vienmēr uzvarēt, bet es jau tāpēc nepametu braukšanu. Es iegūstu arī bez uzvarām. Sports ir vajadzīgs, lai nedaudz atpūtinātu galvu. Motokrosā nogursti fiziski, bet tev ir viens konkrēts mērķis, par ko domāt, galvai tas ir vajadzīgs. Brīžos, kad ir traumas un nevari braukt, paiet viena nedēļa, otra, un pa sapņiem sāc braukt, nevis šad un tad, bet katru nakti. Gan pa tuksnesi, gan tepat, vietējos krosus. Ja sapņo par to, tad tev to vajag. Ja Dakaras rallijs 2008. gadā netiktu aizliegts, domāju, ka mans rezultāts būtu vēl labāks par 6. vietu, turklāt divos posmos uzvarēju. Mērķis bija. Cīnījāmies. Fiziskā un tehniskā kondīcija bija sasniegta ļoti laba.

– Dakaras ralliju aizliedza “al-Qaeda” teroristu draudu dēļ, bet arī bez viņiem bija daudz nelaimju, reiz pazuda britu premjerministres Mārgaretas Tečeres dēls, gāja bojā pats rallija dibinātājs Tjerī Sabīns… Vai Dakaras ralliju var salīdzināt ar citiem motokrosiem?

– Dakaras rallijs ir cits līmenis, citas prasības, cita sagatavošanās, cita domāšana, to sapratīs tikai tas, kas to ir pamēģinājis. Piemēram, igaunis Tomass Trīsa, šeit uz vietas viņš ir daudz labāks par mani, es netieku viņam līdzi. Bet Āfrikā viņš ne tuvu nav sasniedzis to rezultātu, kāds bija man. Ne tuvu. Dakaras rallijs ir īpašs pasākums, īpašs izaicinājums. Jābūt ne tikai izcilam braucējam, bet arī ar ļoti asu prātu, lai regulāri noturētos priekšgalā. Tie, kas to var, ir izcili cilvēki ar ļoti īpašām spējām.

– Un jūs ar brāli tādi esat?

– Mēs esam mērķtiecīgi. Pusaudžu gados mūs iespaidojuši mopēdu laiki, to būvēšana. Tagad jau katrs var tikt pie mopēda, bet tolaik ņēmāmies melnām mutēm, skrūvējām, pētījām, kuram braucamais labāk iet, tas bija īsts piedzīvojums.

– Sportot kopā ir viena lieta, bet kā ir kopā saimniekot?

– Labāk nevar būt! Brālis man un es viņam esam uzticības personas nr. 1. Mēs viens otram varam uzticēt to, ko nevienam. Tas ir pilnīgi skaidri un noteikti. Neviens nevar aizvietot manu brāli. Tas nav iespējams. Viņš saimniecībā dara ļoti daudz, ja man vēl tas būtu jāpaveic, es mājās nebūtu vispār un par sportu būtu jāaizmirst.

Nākamgad, iespējams, uztaisīsim nelielu muzeju ar močiem no Dakaras. Speciāli būvējam telpu savai vēsturei. Esmu saglabājis motociklu, ar kuru dabūju 6. vietu. Mūsu saimniecību bieži apmeklē viesi. Kad saimniecībai pa vidu izlieku savu Dakaras rallija moci, lauksaimniecība nevienu vairs neinteresē. (Smejas.)

– Vai par turpmāko jums ir vīzija?

– Ja man būtu tāda vīzija un lielummānija, un kārība, man būtu lielākā saimniecība Latvijā. Man nav mērķa visu iegūt sev. Taču daudziem tāds ir. Lasu sludinājumus – vēlamies pirkt zemi par jebkādu cenu, nomājam zemi – par jebkādu cenu. Bet cilvēki jau visu to nomā, cik zeme maksā, ir zināms. Mākslīgi kaut ko palielinot un sakāpinot, iegriež visiem. Daži īpašnieki priecāsies – o, uzkāpa nomas cena, bet varbūt tas lauksaimnieks, kas no tevis nomā, beigās aizies pa burbuli, un būsi tikai zaudētājs. Ir mums tādi, kas par katru cenu grib zemei tikt klāt, viņi pat nerēķinās, vai tur nopelnīs vai ne, viņam tikai vajag, un viss.

Droši vien daudzi domā, ka arī mums nepietiek – re, kā viņu saimniecība plešas! Bet mani nostāda situācijas priekšā. Atbrauc kaimiņš, zemes īpašnieks, saka: negribu strādāt, gribu pārdot, nepirksi tu, pārdošu vācietim, dānim. Un mēs esam spiesti izaugt, bet mēs augam, kā mums ļauj augt, mēs paši neraujamies. Tāda ir mūsu politika.

– Kad ir tik daudz sasniegts sportā un uzņēmējdarbībā, vai tas maina personību?

– Necenšos to analizēt. Vienkārši ir jādzīvo dzīve un jāmēģina to darīt pēc iespējas labāk. Daudz kas ir bijis un izbijis. Svarīgi ir tas, ko dari tagad un ko paveiksi turpmāk.

– Jūsu popularitāti vairoja arī uzvara TV 3 šovā “Dziedi ar zvaigzni” 2007. gadā. Vai ar dziedātāju Lieni Šomasi vēl sazināties? Nez vai skatītāji šovu vēl atceras?

– Jā, vēl aizvien gadās brīži, kad, mani satiekot, cilvēki saka – mēs par tevi šovā balsojām! Ar Lieni gan vairs nesazināmies, katram savi darbi. Bet tolaik dalība šovā bija interesanta, un saņēmām vislielāko skatītāju balsojumu šova vēsturē. Lai gan pirms tam biju dziedājis tikai skolas korī, no kura kā jau daudzi puikas centos izvairīties.

Saulainā sala

Vinteru māja koku pudurī šķiet kā sala Zemgales līdzenumu vidū. Mastā plīvo Latvijas karogs. Četrgadīgais Artūrs rāda mums pelēku cālēnu, ko izārstējis, viņa pārziņā ir cāļu mājiņa. Nāk Jāņa sieva Signija ar mazo Robertu uz vienas rokas un tikko ceptu rabarberu plātsmaizi uz otras un aicina dzert kafiju ar apkārtnes ziedu medu. Izrādās, Signijai ir divi bišu stropi, vienu mantojusi no Jāņa tēva, kuram biškopība bijusi aicinājums. Un tad akā iemitinājies vēl viens bišu spiets, ko Signija saņēmusi. Nē, nav sadzelta, tas bijis ļoti miermīlīgs spiets. – Rīt jāiet skatīties, laikam būs pirmais medus, – smaida Signija un pievienojas sarunai. Tad jau jājautā kas ģimenisks.

– Kā iepazināties ar Jāni?

Signija: – Reiz ar tēti biju Liezērē motokrosa sacensībās, kur Jānis brauca. Tēta drauga dēls arī piedalījās sacensībās un teica: šeit ir arī Jānis Vinters. Tāādāā balsī! Bet iepazināmies internetā.

Jānis: – Man tikko bija nomiris rotveilers, ļoti foršs suns. Tolaik biju viens, skatījos draugos, tur meitenes foto, arī ar rotveileru. Es viņai aizrakstīju: tev foršs sunītis! Un tā viss sākās.

Signija: – Es veiksmīgi no vieniem laukiem tiku vēl dziļākos laukos!

Jānis: – Kā dziļākos? Šitie nav dziļākie!

Signija: – Esmu dzimusi Cēsīs, augusi Vecpiebalgā. Sāku “Air Baltic” mācīties par stjuarti un domāju – beidzot tikšu uz Rīgu! Bet Rīgā sabiju divus mēnešus un pēc tam sāku dzīvot šeit pie Jāņa. Brīnījos par Zemgali – kā vispār var būt taisns ceļš, kā var būt apkārtne bez jebkāda reljefa!?

Jānis: – Es to respektēju un, redz, kur uztaisīju kalnu! (Rāda uzbērumu dārzā.)

Signija: – Vēl jocīgi, ka te nav ezeru. Piebalgā ir veseli desmit.

Bet tagad esmu ļoti pieradusi, sastādījām kokus, krūmus apkārt mājai.

– Šajās mājās ir nākuši pasaulē jūsu dēli. Kā izlēmāt par labu mājdzemdībām? Vai nebija bail?

Jānis: – Kurš tad nebaidās? Bet mājās ir mierīgāk un labāk, slimnīcā no stresa vien var sākt muļķības darīt. No mūsu mājām slimnīcas ir tālu, un tām nav pārāk laba slava. Lēmumu dzemdēt mājās pieņēma Signija, viņa sazinājās ar draudzenēm, kam jau bija šāda pieredze, un juta, ka arī viņai mājās būs labāk. Un es viņu atbalstīju.

–Tagad jums sākuši dēli nākt…

–To jau mēs nevaram paredzēt.

– Te ir tāda mierīga un laba sajūta. Vai pasaules nebūšanas ienāk arī jūsu sētā?

– No terorisma vairs neviens nav pasargāts, izdomā aizbraukt uz Ēģipti atpūsties un neatbrauc atpakaļ. Tas ir briesmīgi un prātam neaptverami. Vairāk mani satrauc bēgļu uzņemšana – kādi cilvēki ienāks Latvijā, vai sadzīvosim. Viņiem būs bērni un bērnu bērni, kultūra nāks viņiem līdzi. Tomēr visi ir cilvēki, un ceru, ka mums trāpīsies tie labie. Cik man bijusi saskarsme ar tālu zemju pārstāvjiem, tā bijusi pozitīva, interesanti cilvēki. Bet, ja viņi ir lielā masā ar citu ticību, izglītību, vērtībām… Bērni varbūt ies ar viņiem vienā skolā. Pašlaik Artūrs apmeklē bērnudārzu, trenējas BMX. Nevaru saprast, kāda viņam tā doma, lai trenētos, kāda motivācija?

– Man gan ir skaidrs – ja reiz tētis slavens motobraucējs, tad taču jātur līdzi! Vai arī Signija prot braukt ar motociklu?

Saistītie raksti

– Esam bijuši kopā sacensībās “APasaule” un braukuši astoņas stundas no vietas. Tās ir tādas kā moto piedzīvojumu sacensības. Iedod karti, jāatrod punkti, pie tiem abiem jānobildējas.

– Un kā svinat Jāņus?

– Kūpinām zivi, cepam šašliku, dziedam, mana mamma dzied korī, ar māsām atbrauc šurp tautas tērpos. Uzliekam ekrānu, dziedam karaoki. Man vispār šķiet, ka Jāņus vajag uztvert viegli. Nevis nopietniem ģīmjiem ievērot tradīcijas, bet lai ir jautri.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Veselam
Latvijā līdz šim lielākais Covid-19 gadījumu skaits vienā diennaktī – 250 2
2 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
No Rīgas paliks graustu kaudzes! Izplata ziņas, ka baltieši gatavojot uzbrukumu Krievijai 13
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Svarīgs atgādinājums: nedēļas nogalē jāpagriež pulksteņa rādītāji
31 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Daudzviet līs. Laika prognoze sestdienai
9 minūtes
LE
LETA
Ziņas
KNAB atklāj, kāpēc pret Kaimiņu rosina sākt kriminālprocesu 2
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Katastrofālās situācijas dēļ slēdz vienu no vecākajām Rīgas viesnīcām – “Metropoli”
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Tuvu siltuma rekordiem. Sinoptiķi par laikapstākļiem tuvākajā nedēļā
6 stundas
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Kamēr Viņķele spēlē” čurikus”, atklājas biedējošas lietas. Nekāda plāna laikam nemaz nav 40
6 stundas
ML
Māra Libeka
Ziņas
Laikā, kad strauji izplatās Covid-19, darbu pamet epidemiologi 9
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Muižniece rīkojas, lai Gobzems par “aicinājumu nelietot” maskas saņem sodu 34
20 stundas
GN
Gunta Neimane
Ziņas
Zviedrija ir no retajām ES valstīm, kur pilsoņiem neprasa zināt valsts valodu 3
4 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
“Viengadīgās” dārza puķes arī nākošgad: dārznieces meistarstiķis, kā to izdarīt!
3 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
Katrs savā Covid-19 robežas pusē: Viesturs izmisumā, jo pusgadu nav saticis mīļoto sievu 6
16 stundas
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
FOTO. “Niknais cirvis” cērt Ādažos jeb kā notika NATO militārās mācības
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Beidzot tapis zināms, ko tieši princis Viljams čukstēja Keitai dievkalpojumā, kurā aiz viņiem sēdēja Harijs un Megana 2
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Influencere Elīna Didrihsone komentē savas vizuālās pārmaiņas: “Tur es vēl izskatos kā maza meitene!”” 3
4 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Šis nav melnais mēris, no kā cilvēki masveidā mirst,” Kreituse atgādina, ka Covid-19 ēnā paliek hronisku slimību pacienti 47
22 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
FOTO. Itālijā piedzimis kucēns zaļā krāsā
5 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
VIDEO. Remonts teju automašīnas vērtībā. Kā Evitai “iesmērēja” sliktā stāvoklī esošu “BMW” 8
6 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Sorgo – jaunums latviešu virtuvē: plus divu debešķīgu ēdienu receptes
4 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
“Rīgas Dinamo” ir novedams uz vēstures mēslaini. Egila Līcīša komentārs 38
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Ralfs Eilands paziņo, ka kļuvis par mācītāju: “Lūgums turpmāk mani uzrunāt par mācītāju Ralfu!” 23
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
Ārsti stāvokli vērtē kā smagu: slimnīcā nogādāts ar zālēm saindējies bērns
1 diena
SK
Skaties.lv
Stāsti
Covid-19: Tēvs un meita nomira ar pāris dienu starpību. Tuviniekiem bažas par ārstu darbu 45
1 diena
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Cilvēki izpirka, izplatītāji stāvēja rindās. Kādēļ zemnieki atsakās no griķiem? 3
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Daina, Dainis un Dainida
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Harijs un Megana arī šogad lauzīs ģimeniskās tradīcijas: Ziemassvētkos viņi nebūs kopā ar karalisko ģimeni 15
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Maģiskās eņģeļu stundas no 24. līdz 30.oktobrim: kādas vēlmes piepildīsies
5 stundas
ML
Māra Lapsa
Praktiski
Siļķe – zivs ar raksturu: 3 ēdienu receptes, ko no tās pagatavot
1 diena
KA
Kristīne Akmentiņa
Kokteilis
Pacietība, paškontrole un ticība saviem spēkiem – šīs nedēļas padoms! Horoskopi no 23. oktobra līdz 4. novembrim
5 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Tava iekšējā intuīcija šodien darbosies nevainojami! Horoskopi 23.oktobrim
22 stundas
LE
LETA
Ziņas
Daudzviet līs. Laika prognoze sestdienai
14:53
LE
LETA
Ziņas
Svarīgs atgādinājums: nedēļas nogalē jāpagriež pulksteņa rādītāji
14:32
LE
LETA
Veselam
Valsts apmaksātus Covid-19 testus varēs veikt tikai ar ārsta norīkojumu 1
13:44