Foto – AFP/LETA

Uzvirmo diskusijas par bijušā CIP spiega Kuklinska lomu Polijā 0

Polijas armijas pulkvedis Rišards Kuklinskis daudzu poļu acīs ir “nodevējs”. Viņš septiņdesmitajos gados sāka strādāt ASV izlūkdienestu labā, bija to spiegs Polijā. Pēc neatkarības atgūšanas arī “Solidaritātes” līderis Lehs Valensa atteicās viņu īpaši godināt. Debates par Kuklinski atkārtoti uzvirmojušas pēc pagājušās nedēļas nogalē pirmizrādi piedzīvojušās filmas, kuras nosaukums ir “Džeks Strongs” (Kuklinska segvārds Centrālajā izlūkošanas pārvaldē) un kurā Kuklinskis ir celts varoņa kārtā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Ja tavas mājas numurā ir kāds no šiem 3 skaitļiem, tev ir potenciāls sasniegt visu, ko sirds kāro
Cilvēkstāsts
“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58
TESTS prātvēderiem: ja zini atbildes uz vismaz 8 jautājumiem, tev ir pārsteidzoši attīstīts intelekts
Lasīt citas ziņas

Filma stāsta par Kuklinska dzīves gājumu. Kuklinskis sākotnēji bija sakarnieks Polijas armijā, taču pēc komunistiskā režīma ieviešanas viņš bija spiests darboties arī Sarkanajā armijā. Pēc tam, kad padomju armija septiņdesmitajos gados ar spēku apspieda poļu strādnieku protestus Gdaņskā, Kulinskis pats pieteicās palīgos Centrālajā izlūkošanas pārvaldē (CIP). Saskaņā ar CIP bijušo darbinieku sacīto Kuklinskis ASV izlūkdienestā vērsās 1972. gadā. Turklāt līdz 1981. gadam, kad bija spiests bēgt uz ASV, CIP labā strādāja bez maksas.

Savas darbības laikā Kuklinskis nodeva ASV izlūkdienestiem tūkstošiem slepenu dokumentu par Varšavas pakta valstīm, tostarp par komunistiskā režīma plāniem ar brutālu spēku apspiest demokrātisko “Solidaritātes” kustību. 1981. gada 31. decembrī Kuklinskis kopā ar sievu un diviem dēliem spēja aizbēgt no Polijas un pārcelties uz dzīvi Savienotajās Valstīs, kur vairākus gadus dzīvoja slepeni.

CITI ŠOBRĪD LASA

Polijas konservatīvās partijas “Likums un taisnīgums” pārstāvis Adams Hofmans sarunā ar Polijas radio spriedis, ka Kuklinska darbošanās ASV labā un bēgšana no komunistiskās Polijas ir attaisnojama. “Tā nebija suverēna valsts. Viņš darīja visu, ko varēja, lai palīdzētu savai valstij,” sprieda Hofmans. Daži Kuklinska aizstāvji mudina ne tikai viņa vārdā nosaukt kādu ielu Varšavā, bet arī 2004. gadā mūžībā aizgājušo izlūkdienestu darbinieku godināt ar Polijas valsts augstāko apbalvojumu – Baltā Ērgļa ordeni.

Tikmēr Polijas nu jau reformētā izlūkdienesta “UOP” (“Urzad Ochrony Panstwa” jeb “Birojs valsts aizsardzībai”) bijušais vadītājs Gromoslavs Čempinskis sarunā ar poļu medijiem sacījis, ka Kuklinskis bija “nodevējs”. “Man vissvarīgākā ir Polija. Neatkarīgi no tā, kāda veida Polija tā ir,” apgalvoja Čempinskis. “Es saprotu, ka filmā viņš tiek pasniegts kā varonis, jo mums ir vajadzīgi varoņi. Mēs gribētu, lai šodienas jaunatne atceras Kuklinski tādu, kāds viņš ir filmā. Taču cilvēkiem, kuri pārstāv izlūkdienestus, viņš nekad nebūs varonis.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.