Vai būs mācība no ilgstošā anticiklona? 0
Autors: Aleksandrs Lielmežs
Bija vairāk kā mēnesis, kad laika apstākļus Baltijā noteica anticiklons. Tas atnesa samērā aukstas gaisa masas, ļoti lēnas gaisa plūsmas un maz saules gaismas, kā jau janvārī un februārī. Kā tas ietekmēja enerģētisko situāciju? Un kas to nosaka? Iedzīvotājus pamatoti satrauc lielie rēķini par apkuri. Neizpratnē ir arī tie elektroenerģijas patērētāju klienti, kas izvēlējušies dinamisko tarifu, jo cerēja, ka biržas cenas būs lētākas nekā fiksētie tarifi. Bet tie atsevišķās stundās, kad visvairāk nepieciešama elektroenerģija fiksēto tarifu pārsniedza pat 4 līdz 5 reizes. Kādi cēloņi?
Atsevišķas augstas amatpersonas to skaidro, ka strauji pieaudzis patēriņš un jādarbina neefektīvas elektroenerģijas ražošanas jaudas, kā Igaunijā TEC, kas darbojas ar degakmeni un Latvijas TECi, kas darbojas ar gāzi. Bet tā ir atkal manipulācija un maldināšana.
Kāpēc jāapgalvo, ka TECi ir neefektīvi un dārgi? Kāpēc agrāk bija efektīvi un lēti? To lielākā daļa sabiedrība atceras. Manuprāt, tas ir tāpēc, ka sabiedrībai ir jāiestāsta, ka lēta elektroenerģija var būt tikai tad, ja tā tiek ražota no vēja(VES) un saules (SES).
Un tāpēc tie ir jābūvē un sabiedrībai jāpieņeam, jo citādi pie lētas elektroenerģijas netiksim un Valsts neattīstīsies. Bet reālā situācija un skaitļi rāda pavisam citu ainu. Ja ticētu, ka VES visu laiku nodrošina ar lētu elektroenerģiju, tad Lietuvā, kur uzbūvētas VES ar 2600 MW jaudu, pie Lietuvas elektroenerģijas patēriņa, kam vajag ~ 2000 MW, teorētiski vajadzētu būt pašai lētākai elektroenerģijai. Bet VES jaudas noslodze, ko nosaka Betz likums, pat ideālos apstākļos nepārsniedz 59%,bet kā prakse rāda, Baltijas valstu laika apstākļos, tā vidēji varētu būt ap 25 %. Latvijā 2024.g.
VES noslodze bija 24% un 2025.g. tikai 17% no uzstādītās jaudas. Vējš ir kaprīzs, te pūš, te nepūš un anticiklona laikā tik pat kā nepūš. Tāpēc kaimiņi ir jāglābj, bet iedarbojas tirgus nežēlīgais princips, ja preces trūkst, tad cena “kosmosā”. Gan Lietuvā, gan Latvijā ir identiskas biržas cenas, neatkarīgi no uzstādītām jaudām un to noslodzes. Cena augsta tāpēc, ka tieši Lietuvā trūkst “bāzes” jaudas. Un tam nav nekāda sakara ar teikto, ka TECi ir neefektīvi un dārgi.
Lietuvu, kas spēja ar savām elektroenerģijas ģenerējošām jaudām, anticiklona laikā, nodrošināt patēriņu tikai vidēji par ~ 66 %, (no tiem ar 2600 MW VES jaudu tikai 35%, jeb 23% no nepieciešamā patēriņam), ar elektroenerģiju apgādāja arī Latvija, kurai ir savi TECi un HESi ar pietiekošām “bāzes” jaudām savam patēriņam un vēl iespējai palīdzēt kaimiņiem un, protams, nopelnīt, jo HESos pašizmaksa ~ 2 centi/KWh, TECos ~ 8 centi/KWh.
TECos pašizmaksa varētu būt krietni zemāka, ja tai ļautu darboties normālā režīmā. Pie gāzes cenas ~ 30 EUR/MWh tā varētu būt ~4,5 centi/KWh. Kāda pašizmaksa ir patiesībā, tas ir komercnoslēpums, bet Latvijas tautai, kā “Latvenergo” īpašniekiem to vajadzētu darīt zināmu, lai zinātu patiesību un tā netiktu maldināta.
Pašreiz Latvijā pilnīgi pietiek elektroenerģiju ģenerējošās jaudas un garantēti varam savu patēriņu nodrošināt ar “bāzes” jaudām. Kopējā HESu jauda Latvijā ir 1587 MW t.sk. “Latvenergo”1559,5 MW. Kopējā koģenerācijas staciju jauda 1210 MW, t.sk. “Latvenergo” 1045 MW. Patēriņam Latvijā nepieciešamā jauda svārstās no minimums ~ 460 MW vasarā līdz maksimums ~ 1400 MW ziemā. Vidēji ~ 820 MW.
Uztraukumu rada tas, ka Ministru Kabineta apstiprinātajā “Enerģētikas stratēģija Latvija 2050” nav paredzēts turpmāk Latvijā attīstīt “bāzes” jaudas, bet visu elektroenerģijas ražošanas attīstību balstīt uz VES un SES. Tad var pienākt tāda situācija arī Latvijā, kā pašreiz Lietuvā, kad vējš nepūš un pašiem “bāzes “jaudas ir nepietiekamas. Un tas var pienākt samērā ātri. Tādu situāciju nedrīkst pieļaut! Vai to apzinās atbildīgās amatpersonas un izdarīs secinājumus no tā, kādu mācību mums sūtīja ilgstošais anticiklons ?
