“Cik ilgi šo tolerēsim Vecrīgā?” Rīdzinieci sadusmo uz ielām tirgoto preču sortiments
0
Gadatirdziņu sezona rit pilnā sparā, tomēr starp visiem priekiem īsi pirms Ziemassvētku tirdziņa atvēršanas kāda rīdziniece uzdeva publiski jautājumu, par kuru, iespējams, neviens iepriekš nebija aizdomājies.
“Cik ilgi tolerēsim matrjošku tirgošanu Vecrīgā?” viņa jautā.
Jautājam Rīgas domei, vai iespējams aizliegt kādas konkrētas preces tirdzniecību, vai kāds šo regulē ikdienā?
Atbilstoši Rīgas domes 28.06.2024. saistošo noteikumu “Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība” 75. punktā uzskaitītajām preču grupām Rīgas pilsētā, t.sk. Vecrīgas teritorijā, reģistrētajās ielu tirdzniecības vietās ir atļauts realizēt pašu izgatavotus amatniecības darinājumus vai pašu izgatavotus mākslas priekšmetus.
Saskaņā ar likuma Par amatniecību 6. pantu Latvijas amatniecības kamera:
1) organizē amatapmācību;
2) nosaka un piešķir amatnieka kvalifikāciju;
3) reģistrē amata meistarus, zeļļus un mācekļus, veic amatniecības uzņēmumu un meistardarbnīcu uzskaiti;
4) ved amatniecības reģistru.
Tirdzniecības dalībnieki Vecrīgas teritorijā, Skārņu ielā, kas veica tirdzniecību ar koka suvenīriem “matrjoška” uzrādīja Latvijas Amatniecības kameras izsniegtu Amatnieka karti koka suvenīru apgleznošanas amatā.
Konsultējoties ar Latvijas amatniecības kameras pārstāvjiem noskaidrots, ka personas, kas pieprasa amatnieka kartes tiek intervētas taču to prasmes netiek pārbaudītas praktiski kā arī netiek apsekota produkcijas izgatavošanas vieta.
Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra speciālists kopā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” Tautas lietišķās mākslas studijas “Dzīne” vadītāju veica abu minēto tirdzniecības dalībnieku uzrādīto produkcijas izgatavošanas vietu apsekošanu.
Vienā no apsekošanas vietām konstatēts, ka koka suvenīru “matrojška” sagataves pats tirdzniecības dalībnieks apglezno. Otrā apsekošanas vietā konstatētais neliecināja par to, ka pats tirdzniecības dalībnieks veic koka suvenīru “matrjoška” sagatavju apgleznošanu.
Balstoties uz konstatēto vienam no tirdzniecības dalībniekiem 2024. gadā ir anulēta atļauja ielu tirdzniecībai reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā.
Konsultējoties ar Latvijas Nacionālā kultūras centra speciālistiem (Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena) secināts, ka uz doto brīdi nav juridiska dokumenta, kurā būtu precīzi uzskaitīts Latviešu tautas lietišķo mākslu raksturojošo, pašu izgatavoto amatniecības darinājumu vai mākslas priekšmetu uzskaitījums, katalogs vai kas tamlīdzīgs.
Ar Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkojumu ir izveidotas tautas mākslas un tradicionālās kultūras nozaru konsultatīvās padomes, tostarp arī Tautas lietišķās mākslas nozares konsultatīvā padome.
Tautas lietišķā māksla ir Latvijas kultūras sastāvdaļa, kuras attīstība balstās tradicionālās kultūras mantojumā. Tautas lietišķās mākslas nozarē darbojas dažādu vecuma grupu un profesiju pārstāvji, realizējot savas radošās idejas, kā arī palīdzot saglabāt Latvijas nemateriālo kultūras mantojumu.
Liepājā, Alūksnē, Kuldīgā, Siguldā, Cēsīs ielu tirdzniecībā ir atļauts realizēt rūpnieciski ražotus suvenīrus, ja tie ir ar Latvijas vai attiecīgās pilsētas tematiku.
Kuldīgā ielu tirdzniecībā atļauts tirgot tikai Kuldīgas novadā gatavotus amatniecības darinājumus un mākslas priekšmetus, pārējās pašvaldībās nav noteikti ierobežojumi attiecībā uz pašu izgatavotu amatniecības darinājumu vai mākslas priekšmetu tirdzniecību.
Bet šobrīd jau aktuāls Ziemassvētku tirdziņš, kas Vecrīgas teritorijā notiek kopš 2001. gada. Pēc Tirdziņa organizatora sniegtās informācijas pagājušajā gadā apmeklētāju skaits bija ap 200 000.
